17:19
14/04/2012
Pēc trešās ķīmijas skriet vairs negribas..un tikpat vēl priekšā.Tad stari 5nedēļas.
Vai tiešām skrietgribēšanas problēma būs atrisināta???
Paliek pašai interesanti-vai es sagatavošos pilnam maratonam 27.janvārī Marokā??
Pagaidām virtuāli skrienu ar citiem(lasot citu izjusto dažādos maratonos).Īpaši patīk Renāra Rozes blogs.Ceru,ka Renārs jau ir atguvis savu skrietprieku.
19:33
14/04/2012
Beidzot tas brīdis ir klāt!!!
Stari ir beigušies. Tad nu pamazām pamazām nesatrakojoties,atsāku tipināt.Kāda bauda skriet!!
Rezumē pusgadu dīkstāvei ir viena-ķīmijterapijas laikā labāk ir neskriet.Praktiski to izdarīt var,bet nav zināms,kāda būs asinsaina un līdz ar to,vai ārsti vispār ļaus ievadīt ķīmijas devu.Tad viss velkas garumā.Tā kā pie mums katrs pats sevi kontrolē,jo slimnieku ir daudz un ārsts tam visam seko līdzi teorētiski(dažreiz arī nemaz neseko),var "atmest pedāļus",kas man gandrīz izdevās.Bija ļoti,ļoti slikti.Lai gan skrēju ļoti zemā pulsā,23km bija par daudz,kad pēc 2dienām saņēmu kārtējo devu.Pēc tās piecelties no gultas nevarēju vairākas dienas.
Ar stariem man bija vieglāk.Bet tas ir stipri individuāli.(Cik liela deva,kādi orgāni skarti utt.)
Ko es ar šo visu gribu teikt?
Kustība-pastaiga katru dienu(arī ar kājām uz procedūrām)palīdz uzturēt možumu.
Es staigāju vidēji 8- 20km dienā.
Bet tagad-NOSKRIEN!!!
18:53
14/04/2012
Šeit seko turpinājums,kas nebeidz pārsteigt mani.Mēģināšu īsi.
Kā Ziemassvētku dāvanu saņēmu izmeklējuma apmaksu Latvijas Olimpiskajā vienībā pie Dignas un viņas komandas.Ar pašsajūtu nebija īsti tā kā es gribētu.Ehokardiogramma bija normā.Dignas komanda salika man vadus,apsedza un lika mierīgi pagulēt.Un tad...visas saskrēja ap monitoru.Es nesapratu,kas par lietu.Jo nekādu īpašu diskomfortu nejutu.Atļāva iziet uz skrejceliņa.Un brīnumainā kārtā-pie slodzes visi liekie sirds iesitieni pazūd!
Šodien biju pie kardioloģes I.Mintāles.Arī tur veicot sirds scintigrafiju apstiprina,ka miera stāvoklī ir traucēta viena sirds kambara apasiņošana.Vai tas nozīmē,ka es dzīvot nevarēšu bez skriešanas??
Varbūt kādam ir līdzīga pieredze?
(man tagad 10dienas jāuzgaida līdz oficiālai diagnozei)
Turpinu skriet.
Es 2x esmu bijis sporta laboratorijā un man abas reizes kaut ko līdzīgu konstatēja, ka bez slodzes (miera stāvoklī) viens sirds kambaris arī haltūrē/atpūšas. Mediķu rokrakstu izlasīt ir gandrīz neiespējami, bet rezultātu lapā rakstīts aptuveni šādi: "hisokūlīša daļēja labā zara blokāde". Teica, ka par to var nesatraukties, jo šī esot iedzimta parādība katram trešajam cilvēkam un nekas bīstams tas nav.
19:51
28/10/2011
11:50
13/11/2009
dot said
Hisa kūlīša daļēja labā vai kreisā zara blokāde ir 20% cilvēku (arī man). Defekts nav nāvējošs un tiek uzskatīts par normālu situāciju.
Pievienošos klubiņam, man arī ir! :) Pirmoreiz konstatēta, ja nemaldos, 1984. gadā (plus/mīnus gads). Visi maratoni (daži desmiti) + dažas ultras bija pēc tam.
18:54
21/07/2010
Kvaki Tu esi malacis! Noskriet 12 stundas! (un nesaki Ka Tu arī gāji, tāpēc tas nav tas pats kas skriešana) uz šādu ārstniecisko procesu fona! Tad tik mēs dabūsim redzēt kad tiksi atkal uz strīpas! Lai izdodas piepildīt drosmīgas apņemšanās, lai ir laba veselība un lai ir labs skrietprieks, kas tad pārfrāzējot uz tavu gadījumu būs arī dzīvotprieks! Un sveicieni arī Regulatus, jūs abi esat iedvesmojoši.
19:16
14/04/2012
Rezumē pēc nepilna gada:ķīmijterapija nav tas ļaunākais,jo staru terapija ir ietekmējusi vairāk kā sākumā likās( starota ir sirds puse).No hormonterapijas atteicos,jo man nevarēja to pamatot.Pie tās skriet nevarētu.To ārste pateica.
Katra skrējiena sākumā ir pulsa bedre-pulss no 100sitieniem samazinās līdz pat 60.(pie gliemeža ātruma 6:30)Trūkst elpa.Kādu kilometru.Tad viss normalizējas.Lai gan pulsu 170 un vairāk patlaban izspiest ilgstoši nejaudāju.Finiša taisnē gan:)
Un vēl-ļoti nepatīk karsts laiks,lai gan kādreiz saulīte patika.Normāli liekas zem 20grādiem un vēsāks.
Nebijis karstums,Ventspils PPP Imanta A. TT brigādi nelaistu garām:)
Aizvadīts arī pirmais maratons pēc procedūrām.St.Petersburgā 4:06:23.Jutos komfortabli.Noveicās ar laika apstākļiem.(Agrāko dienu skrienamlaiku gan nez vai sasniegšu,bet kādas 25min.varētu nomest)
Un vēl-treniņi notiek stingri pēc trenera teiktā.(Nekādi kilometrāžas pārspīlējumi)Un tikai 5reiz nedēļā.JO ATPŪTAS DIENAS ESOT BŪTISKAS.
Es ticu,ka nospraustie mērķīši tiks sasniegti!
Noskrien!!
Es Tevi apbrīnoju!!
Par to, ka spēj saglabāt motivāciju turpināt cīnīties un skriet. Un neskatoties uz visu skrien Tu pat ļoti labā tempā. Paliek kauns par savu čīkstēšanu par nieka sāpošu kāju...
Īsti tik nesapratu - visas terapijas ir jau galā, vai arī vēl kas gaidāms?
Katrā ziņā - turies un skrien! :)