Home
Topic RSS
08:34
18/05/2011
Offline
Sveiki,
Šogad esmu nolēmusi noskriet savu pirmo pusmaratonu NRM, bet tagad novēroju kādu problēmu skriešanas laikā - skrieno apm. stundu, kāju apakšstilbi paliek ļoti smagi. Pagājušogad skrēju 10km NRM un neatceros, ka trenniņu laikā būtu tādu smagumu kājās jutusi. Skrienot pilnīgi tāda sajūta, ka nu 2 un vairāk stundas (pusmaratonā) noskriet butu diezgan neiespējami. Tagad sāku domāt, ka varbūt tomēr pa augstu mērķēju..
Jāpiebilst, ka tiklīdz izstaipos, sajūta ir atkal laba, ne pēc trenniņa kas sāp, ne kas..
Varbūt variet kaut ko ieteikt - vai kādi vitamīni trūkst, vai sporta zeķes jāiepērk, vai arī kā īpaši pirms skrējiena jāiesildās?
Paldies! :)
09:50
15/03/2011
Offline
Kājas piedzen, ja skrien ar pārslodzi. Nomet tempu un vajadzētu arī skriet biežāk nekā 2x nedēļā. Ja skrien ārā, tad neliela sniega putras kārtiņa arī var veicināt kāju piedzīšanu
15:10
28/10/2011
Offline
Ja "piedzen" kājas, pēc treniņa vajag kārtīgi izmasēt ikrus, lai pienskābe ātrāk aiziet prom. To var pats sev viegli izdarīt.
16:30
18/05/2009
Offline
Manējā nekādā mērā nav pilnīga atbilde, bet es daru reizēm tā, paskrienu kādu gabalu 1km vai vairāk vai mazāk un tad pastaipos. Skrienu atkal un staipos atkal. Man vismaz reizēm tā ir prasījies.
16:43
15/03/2011
Offline
Pienskābe pastiprināti veidojas ja slodze ir virs aerobā sliekšņa. Lai pienskābi organisms spētu pašrocīgi likvidēt ir nepieciešama slodze zem aerobā sliekšņa kādas 10 minūtes, citiem vārdiem sakot, ir jāatsildās.
09:35
18/05/2011
Offline
Jā, ir tāda lieta, ka nesen iegādājos pulsametru, tad nu šeit pat forumā salasījos, ka jācenšas paskriet vairāk aerobajā slodzē - centos mēnesi skriet līdz pulsam 160 (kas ātruma ziņā ir ļoti lēni, jo laikam tā sirds ir dikti netrennēta) un tad kad tā lēni skrienu, tad arī tās kājas paliek smagas. Vakar, piemēram, paskrēju neskatoties pulsometrā un kājas nelikās smagas, kad kārtīgāk kustināju (skrēju ātrāk), nekā kad tipināju savā "aerobajā" režīmā.
Bet paldies par ieteikumiem, katrā ziņā ir par ko padomāt vēl.. un par to ka būtu jāsaņemas skriet biežāk, tas tiesa, tikai kādā ātrumā, nesaprotu tagad.. izpatikt vairāk sirdij, vai kājām :)
12:19
28/01/2011
Offline
Tiešām ir vērts paskriet ar zemu pulsu.
Pagājuša vasarā apmeklējot LOV laborotoriju beidzot sapratu kā apmēram darbojās organisms, šogad esmu nolēmis kārtīgi "izskriet" lēnos treniņus, lai vasarā nonākot pie garajiem treniņiem muskuļi un sirds ir kārtīgi sagatavoti lielajām slodzēm un lai var pamazām audzēt arī ātrumu, bet pagaidām skrienu ar 6:00 un jūtos ļoti labi, nejūtos neko zaudējis nenoskrienot km par minūti ātrāk.
13:45
15/03/2011
Offline
jollly, turpini vien skriet lēnām, ar zemo pulsu. Ar laiku uztrenēsies un tad jau arī vairs nešķitīs kājas smagas lēni skrienot.
13:56
01/09/2011
Offline
bet pēc skrējiena, ja ir iespējams - ieej pirtiņā ;) man ļoti labi palīdz ...
14:39
23/10/2009
Offline
jollly rakstīja:
Jā, ir tāda lieta, ka nesen iegādājos pulsametru, tad nu šeit pat forumā salasījos, ka jācenšas paskriet vairāk aerobajā slodzē - centos mēnesi skriet līdz pulsam 160 (kas ātruma ziņā ir ļoti lēni, jo laikam tā sirds ir dikti netrennēta) un tad kad tā lēni skrienu, tad arī tās kājas paliek smagas. Vakar, piemēram, paskrēju neskatoties pulsometrā un kājas nelikās smagas, kad kārtīgāk kustināju (skrēju ātrāk), nekā kad tipināju savā "aerobajā" režīmā.
Varbūt izklausīsies jocīgi, bet reizēm no lēna (ļoti lēna) skrējiena nogurst vairāk kā no ātrāka. Kad trenēju sirdi pēc Sporta labaratorijas ieteikuma (pagājušajā pavasarī), skrēju ļoti, ļoti lēnus treniņus ar tik zemu pulsu, cik vien zemu varēju dabūt skrienot. Patiesībā tie bija vieni no mokošākajiem treniņiem, pārsvarā gan psiholoģiski, bet arī fiziski likās, ka visi muskuļi paliek smagi utt. Iespējams, tas saistīts ar to, ka pavisam lēni vilkties ir psiholoģiski grūtāk, man reizēm tas izraisa nomācošas domas par to, ka gribas skriet ātrāk, bet nav ieteicams, tādēļ jāvelkas utt. Bet varbūt tas tikai man tā ir. :) Jebkurā gadījumā, ieteikumi par pārdomātu un saudzīgu skriešanas režīmu, sekojot pulsam, noteikti šeit ir vietā. Un vēl ieteiktu paklausīties savā organismā, domāju, ka pati sajutīsi, kas īsti ir problēmas cēlonis.
14:44
30/11/2009
Offline
Iesaku skriet normāli līdz kaut kādam pulsam - 140 vai 150 (nu tas kā kuram vajag), tad ātri iet kamēr nokrīt līdz 120 (kā nu kuram), tad skriet utt.
15:10
15/03/2011
Offline
Jā, ir tāda fīča, ka lēnām skrienot kājas paliek smagas, it kā ar svinu pielīst, solis kļūst īsāks, retāks, temps slīd uz leju ... sportlyzer treniņu plānā bija ielikts, ka lēnajos skrējienos ik pa 15min jāuztaisa neliels sprintiņš. Pārbaudīju uz savas ādas šo ieteikumu, šis nelielais sprintiņš tiešām palīdz noturēt tempu, sniedz prieku no ātruma, kā arī kājas tik āri nesāk pārbluķties
09:16
18/05/2011
Offline
Jā, laikam jau tā ir, ka tomēr trenniņos kaut kāda daudzveidība ir vajadzīga. Un skrienot tikai aerobajā režīmā tiešām beigās tāda kāju stampāšana man vien sanāk un nav nekāds brīnums, ka kājas paliek smagas.
Jāsaka arī, ka salīdzinot ar pagājušo gadu, kad kaut cik centos uztrennēties tiem 10 km un skrēju katrā trenniņā cik spēka, ātrums bija daudz pieklājīgāks. Ar to gribu pateikt, ka tagad vienreiz pamēģinot trenniņā noskriet 10 km, secināju, ka ātrums pēc šiem aerobās slodzes trenniņiem ir krietni krities un nevaru vairs 10 km noskriet 1 h ietvaros.
Domāju, ka pa nedēļu tagad varētu paskriet aerobās slodzes trenniņus ar kādiem sprintiņiem pa vidu, bet nedēļas nogalē izskrieties tik traki neskatoties pulsometrā.
Ui, cik īstenībā tā skriešana sarežģīta!!
09:51
15/03/2011
Offline
jollly, vairumā treniņu programmu nedēļas plānā ir viens vidējs, aerobs skrējiens, viens garais, lēnais skrējiens un viens skrējiens kurā tiek trenētas ātruma īpašības.
Ja plāno piedalīties NRM, tad līdz ātruma treniņiem vēl var pagaidīt līdz pat aprīļa beigām un mierīgi skriet tikai lēnos skrējienus, ātruma īpašības var salīdzinoši ātrāk satrenēt nekā izturību.
16:39
25/10/2009
Offline
jollly said
Sveiki,
Šogad esmu nolēmusi noskriet savu pirmo pusmaratonu NRM, bet tagad novēroju kādu problēmu skriešanas laikā - skrieno apm. stundu, kāju apakšstilbi paliek ļoti smagi. Pagājušogad skrēju 10km NRM un neatceros, ka trenniņu laikā būtu tādu smagumu kājās jutusi. Skrienot pilnīgi tāda sajūta, ka nu 2 un vairāk stundas (pusmaratonā) noskriet butu diezgan neiespējami. Tagad sāku domāt, ka varbūt tomēr pa augstu mērķēju..
Jāpiebilst, ka tiklīdz izstaipos, sajūta ir atkal laba, ne pēc trenniņa kas sāp, ne kas..
Varbūt variet kaut ko ieteikt - vai kādi vitamīni trūkst, vai sporta zeķes jāiepērk, vai arī kā īpaši pirms skrējiena jāiesildās?
Paldies! :)
Nu es Tev ieteiktu arī kompresijas zeķes iegādāties. Man pašai nav speciālās skrējēju, bet parastās "ielas" 1.kompresijas pusgarās, un jau ir stipri labāk.
20:18
28/10/2011
Offline
jolly, manuprāt "piedzītas kājas" ir no pārāk ātras skriešanas - neatbilstoši patreizējam fiziskās sagatavotības līmenim.
Jo garāks gabals, jo lēnāk tas jāskrien.
13:04
20/09/2012
Offline
Bet vai te vietā nav arī jautājums par pareizu skriešanas tehniku?
Pieļauju, ka skriešanas un arī ātras skriešanas gadījumā ir kāds moments kad ir iespējams pilnvērtīgāk atpūtināt kāju vismaz apakštilbu/ikru!
20:27
31/07/2012
Offline
Kā jau minēja Vilsons, arī man labi palīdz pirts kādu 1/2h pēc skrējiena. Par cik pirts ir tikai laukos, tad mājās izlīdzos ar karstu dušu, arī labi palīdz!
09:38
03/06/2013
Offline
Pēc ilga slinkuma perioda atsāku skriet. Visu daru kā pēc grāmatas, jo nepievēršu uzmanību tempam, bet kontrolēju tikai pulsu :) Bija doma vismaz mēnesi tā padarboties, tad pāriet pie treniņu dažādošanas, jo gan kādu kilogramu būtu jānodzen, gan sirds jāpieradina pie slodzēm. Sajūtas tiešām labas, otrajā nedēļā pārejot uz 10 km ar astīti skriešanu nekādas pārpūles. Kādu brīvāku dienu pagarināju skrējienu līdz 16 km un beigās sajutu, ka esmu "piedzinis" apakšējo muskuli vienai kājai. Izlaidu 3 dienas, izskatījās, ka vairs nesāp. Vakar uzskrēju ierastos 10+ un uz beigām nu galīgi nebija labi, pie tam laikam "pietaupot" muskuli, esmu panācis to, ka sajutu, ka sāk sāpēt vecā trauma ceļgalā.
Ko darīt:
1) atpūsties, panākot, ka nekas nesāp un tad skriet? Un kā skriet? Joprojām lēnos, bet netaisīt eksperimentus ar garākiem gabaliem? (esmu te lasījis, ka nevajadzētu pagarināt gabalus vairāk par 10%)
2) uztaisīt īsākus, bet intensīvākus treniņus?
P.S. Bet arī līdzīgi kā jau te diskusijā ir pieminēts, es piefiksējis, ka jāskrien arvien lēnāk, lai noturētu pulsu vajadzīgajā līmenī un jau tiešām fiziski grūti tā paskriet, varbūt arī tas pie kāju sāpes vaina. Varbūt tiešām jāsāk dažādot treniņi, negaidot kamēr sirds "uztrenēsies", jo biju sagaidījis, ka to sajutīšu tad, kad pie tā paša pulsa varēšu skriet ātrāk.
09:53
03/06/2013
Offline
Pēc ilgas nekā intensīva nedarīšanas gandrīz pirms mēneša sāku skriet. Visu darīju kā pēc grāmatas, pilnīgi nepievēršot uzmanību ātrumam, bet sekojot tikai pulsam. Bija grūti tik lēnu paskriet, bet jau 3 treniņā aizgāja tā lieta un sajūtas tiešām bija labas. Ātri pārgāju uz skrējieniem 10 km ar astīti, bet pagājušo sestdien aiz tā ka bija laiks un arī labas sajūtas, pagarināju pasākumu līdz 16 km un skrējiena beigās sajutu, ka muskulis piedzīts. Atsildījos, izstaipījos, bet tik un tā sāpēja, arī nākošajā dienā, pie tam diezgan tā dziļi un uz sajūtām, ka gandrīz kā krampis rauj. 3 dienas likos mierā, vakar sajutās, ka nekas nesāp. Atkal izskrēju lēnos 10+ un uz beigām kājas "piedzītas" un pilnīgi krampja sajūtas. Kas varētu būt par vainu: par lielu slodzi ar tiem km uzliku, par lēns skrējiens un kaut kas jādažādo, lai nav tikai stampāšana vai trūkst organismā magnija (kādreiz pie orientieristiem tā mums tika teikts, kad sākās krampju sezonas vēlu rudeņos skrienot)?
Vai vēl būtiskāk, ko tagad darīt, atpūsties, kamēr vispār pāriet sāpe vai tomēr skriet, bet īsākus gabalus un pārtraucot, kad jūt, ka muskulis piedzenas?
P.S. Lai gan esmu piefiksējis, ka ar laiku mēģinot turēt pulsu, man jāskrien arvien lēnāk. Gandarījumam un mierinājumam gan lasu, ka neesmu tāds vienīgais. Biju nolēmis, ka sākumā 1 mēnesi skrienu tikai lēnos treniņus, lai nomestu kādu kg un arī sirdi patrenētu. Bet ja sirds izlaižas un jau jāskrien arvien lēnāk, lai viņa justos tikpat labi ...? :)
