Home
Topic RSS
00:11
22/04/2009
Offline
Junona rakstīja:
Sporta laboratorijā, Ls 45 uz velo, Ls 55 uz skrejceļa. Te var visu sīkāk uzzināt: http://www.sportlab.lv
http://www.noskrien.lv/lojalitate/ - vai tikai ar lojalitātes karti nav 20% atlaide?
11:31
16/07/2011
Offline
Vai tu re ko, nebiju pamanījusi :( Būs jāiegādājas.
Vispār šodien mēģināju to savu bāzes zonu turēt, t.i., līdz 145 bpm. Nu tiešām, kā blakts pa līmi. :D Pavāja tā sirsniņa, pavāja. Visu laiku jātur knapi zem 7 km/h, citādi pulss kāpj uz augšu. Pēc šitās lēnās 10 km novilkšanās diezgan stipri sajutu kāju ikrus, kas pēc "parastās" skriešanas netika novērots. Bet nu, ņemot vērā forumā lasīto pieredzi - pacietību, pacietību un vēlreiz pacietību. Vismaz vienreiz nedēļā šitādi skrējieni esot svētīgi.
11:34
28/10/2011
Offline
Starp citu, man daktere izskaidroja kā rodas pulsa pīķi, kad uz 10 sekundēm pulss uzlec par vairāk kā 10% un pēc tam tikpat strauji nokrīt. Tā esot tehnikas nepilnība - pulsometrs reizēm pārsitienu fiksē kā atsevišķu sirdspukstu. Man tādi pīķi ir diezgan regulāra parādība un augstākais fiksētais rādījums pagaidām ir 254.
11:39
22/04/2009
Offline
Tas droši vien izskaidro arī manu superaugsto pulsu, jo pārsitieni ir arī mana štelle.
12:03
19/05/2009
Offline
Junona rakstīja:
Vai tu re ko, nebiju pamanījusi :( Būs jāiegādājas.
Vispār šodien mēģināju to savu bāzes zonu turēt, t.i., līdz 145 bpm. Nu tiešām, kā blakts pa līmi. :D Pavāja tā sirsniņa, pavāja. Visu laiku jātur knapi zem 7 km/h, citādi pulss kāpj uz augšu. Pēc šitās lēnās 10 km novilkšanās diezgan stipri sajutu kāju ikrus, kas pēc "parastās" skriešanas netika novērots. Bet nu, ņemot vērā forumā lasīto pieredzi - pacietību, pacietību un vēlreiz pacietību. Vismaz vienreiz nedēļā šitādi skrējieni esot svētīgi.
Šitie skrējieni ir svētīgi katru rītu, lai iepriekšējā vakara sirds slodzīti nomierinātu un dotu atslodzi saskābētajam organismam:)
12:07
16/07/2011
Offline
Manējā arī, starp citu. Izstaigājos pie visādiem monitoringiem, kardiologiem u.t.t., bet šie teica, ka neesot pamata satraukumam. Tad nu arī nesatraucos. Varbūt tāpēc tas pulss augstāks rādās nekā ir patiesībā.
12:47
16/07/2011
Offline
sm72 rakstīja:
Šitie skrējieni ir svētīgi katru rītu, lai iepriekšējā vakara sirds slodzīti nomierinātu un dotu atslodzi saskābētajam organismam:)
Nu, ja šad tad nebūtu darbā jāparādās, varētu skriet no rīta līdz vakaram un no vakara līdz rītam :D Tā jau visi iespējamie darbi ir sagrūsti padotajiem, lai tik izbrīvētu vairāk laika skriešanai…
15:47
16/09/2011
Offline
Sveiki,
vai cilvēki, kas skrien mazliet ātrāk (piemēram treniņos garos gablus ap 12,5-13,5 km/h), var padalīties, kāds viņiem ir vidējais pulss, kad skrien aerobos treniņus?
15:52
30/11/2009
Offline
Tajā sportlab testā neņem laktāta analīzes, cik var spriest pēc apraksta. Interesanti cik precīzi var noteikt aeorobo slieksni, analizējot ieelpoto izelpoto?
16:08
21/10/2009
Offline
iva rs rakstīja:
Sveiki,
vai cilvēki, kas skrien mazliet ātrāk (piemēram treniņos garos gablus ap 12,5-13,5 km/h), var padalīties, kāds viņiem ir vidējais pulss, kad skrien aerobos treniņus?
vakar noskrēju nedaudz zem 15km gabalu ar ātrumu nedaudz zem 12,5km/h un pulss bija videeji ap 155
20:47
28/10/2011
Offline
Piektdien izgāju "tehnisko apskati" Sporta Laboratorijā. Par to samaksāju Ls 36, neskaitot asins analīzes. Atkārtots tests uz veloergometra Ls 40 un VSK Noskrien lojalitātes kartes atlaide -20%.
Iepriekšējā kompleksās slodzes testā man noteica Ae=107; An=128, bet tagad - Ae=108; An=133.
Papildus jau esošajiem treniņiem: bāzei (25-40 km) ar pulsu 110-120, pamattreniņiem (22 km) ar pulsu 120-130 un 2x nedēļā pulsa trepēm (14 km) līdz pulsam 140, daktere ieteica 2x nedēļā stundu ilgus ātruma izturības treniņus (9 km) ar pulsu 135-150. Tagad ar sešiem treniņiem nedēļā būtu strauji jāsamazina kilometrāža līdz 93-108 nedēļā. Tāpēc man ir ķecerīga doma pāriet uz astoņiem treniņiem nedēļā kombinējot vienā dienā pulsa trepes un ātruma treniņu.
Kā jūs domājat - vai tā ir laba doma?
21:09
11/12/2010
Offline
Aizdomīgi šķiet, ka Tev daktere liek skriet anaerobā režīmā tik ilgstoši. Man Sporta Laboratorijā pirms 3 gadiem virs An atļāva/ieteica skriet ne vairāk kā 15min. Ir jau zems Tev tas An, bet tad kāda jēga no šo zonu zināšanas, ja treniņos liek šādi skriet. Varbūt es kļūdos, bet man te šķiet kaut kas neloģisks. Tas ka iesaka ātruma treniņus vai īsus skrējienus An režīmā - tas ir ok un domāju ka vajadzīgs, jo tomēr esi jau labu laiciņu prātīgā režīmā trenējies, bet ne stundu no vietas An režīmā!
23:35
15/03/2011
Offline
dot, dīvaini gan, cik sen atpakaļ iepriekšējo reizi testējies? tie +/- pāris sitieni tik pat labi varēja būt mērījumu kļūda, lai gan An izskatās, ka ir uzlabojies ievērojami. Ar piekrītu xorix par anaerobo treniņu ilgumu?
Kas attiecas uz treniņiem divreiz dienā, tad divreiz dienā var paskraidīt mierīgā tempā, bet divus ātros treniņus es gan labāk neplānotu. Kaut gan ja aizdomājas, cik gari ir tavējie treniņi, tad 2x dienā pa 3h arī būtu grūti ieteikt
23:56
22/10/2011
Offline
Jo vairāk lasu, jo stulbāks palieku. :)
Paskatoties dot skrējienus, viņam jau sen būtu bijis jārīko savas bēres - pēc Garmin lapas paskatoties, tur tā sirds ir ar abām rokām jātur, lai neizkrīt no mutes. :D
Pagājušajā augustā arī biju Sporta laboratorijā. Kā vienmēr ar sāpošām kājām, kas arī beigās bija iemesls testa beigšanai.
Nu ta mani raksturlielumi: sākuma pulss: 66, aerobais slieksnis: 121, anaerobais: 147
Maksimālo izspiedu tikai līdz 167, kājas izslēdzās pilnībā. Asinsspiediens knapi līdz 170/50 uzkāpa. Teorētiski max pulss 183. Bet vispār man absolūti visi teorētiskie maksimumi palika nesasniegti. No vienas puses - varbūt labi ka tā, jo mērķis tomēr bija noteikt sliekšņus un vispārējo stāvokli. Stāvoklis labs, kas priecē.
Treniņiem: 100-120 iesildīties (5-10min), 121-167 pamats (20-40), 100-120 atsildīties (5-10).
Ieteikumi treniņiem bija paaugstināt anaerobo slieksni. Ieteica paskriet kādu laiciņu ar pulsu līdz 154 (uz lapas rakstīts 15 min, bet domāts ir pāris nedēļas :)). Ieteica arī intervālu treniņus.
Šobrīd tādi jaukie treniņi ir, kad pulss ir 140-160. Tīri pašsajūtas izteiksmē. Bet ir skrieti arī 5 km ar vidējo pulsu virs 170. Tiesa pēdējo reizi (Jūrmalas skrējiens) pēc tāda pasākuma bija reāli sūdīgi. Izsecināju, ka labāk lēnāk un ne ar kājām pa priekšu.
Jo vairāk skrienu, jo vairāk skatos uz pašsajūtu. Tikai nemitīgi tomēr ir bažas par to, vai tiešām pašsajūtas ir noteicošās un kaut kādā mirklī neiestājas brīdis, ka motors apstājas, tāpēc ir vēlme saprast arī teoriju. Secinājums viens - šī tēma iedeva vairāk jautājumu nekā atbilžu :D
08:44
28/10/2011
Offline
Sākuma pulss testā šoreiz bija 47, kas, salīdzinot ar 72 iepriekšējā reizē, ir ievērojams uzlabojums. Testu atkal pārtrauca augsta asinsspiediena dēļ. Iepriekšējo reizi sāku ar spiedienu 140/90 un beidzu ar 250/80, šoreiz sāku ar 120/70 un beidzu ar 250/40, bet sasniedzu to daudz ātrāk - jau pie pulsa 139. Iepriekšejo reizi maksimālais pulss testā bija 163.
xorix, sanāk tikai 40 minūtes An režīmā ar pulsu 135-150, jo stundas treniņā ir vēl 10 minūtes iesildīšanās un 10 minūtes atsildīšanās zem Ae sliekšņa ar pulsu 100-110.
papuci, no diviem ātruma treniņiem viens nav īsts ātruma treniņš, jo pulsa trepēm ātrākais intervāls ir tikai 10 minūtes ar pulsu 140.
jupe, tu taču nedomā, ka es skrienu ar pulsu 200-250? Sacensībās varu paskriet divarpus stundas ar vidējo pulsu ap 160 finišā sasniedzot teorētisko maksimumu 180. Pēc tam nav bijis nekādu sūdzību par pašsajūtu. Bet, jo vairāk trenējos, jo grūtāk kļūst sasniegt pulsa maksimumu. No trim vaļiem - elpošanas, sirds un kāju muskulatūras man visšvakākie ir kāju muskuļi un sirds, elpošanai vēl ir liela rezerve.
Uz pulsometra rādījumiem nevaru pārāk paļauties, jo mierīgi skrienot ar pulsu 150, pulsometrs var pēkšņi rādīt ap 220 (apmēram +50%). Pie tam pēc sajūtām tobrīd nekas nemainās - tikai pulkstenis rāda brīnumus. Agrāk tas gļuks ilga ne vairāk kā minūti, tagad jau mēdz būt desmit un vairāk minūtes. Daktere to nevarēja izskaidrot, jo man kardiogrammā neuzrādās ekstrasistoles jeb pārsitieni. Tikai minēja, ka zem augssprieguma līnijām pulsometriem var būt problēmas. Bet man tas gļuks ir visdažādākajās vietas, kur augstsprieguma līniju nav pat tuvumā. Elektrodu kontakti tie arī nevarētu būt, jo gļuks parasti parādās apmēram stundu pēc treniņa sākuma, kad esmu jau kārtīgi iesvīdis un pirms jostiņas uzlikšanas kontaktus vienmēr samitrinu. Būtu ļoti interesanti noskaidrot, kas tas īstenībā ir par gļuku. Varbūt tā ir svarīga nianse vai simptoms.
09:27
24/10/2010
Offline
dot said
Uz pulsometra rādījumiem nevaru pārāk paļauties, jo mierīgi skrienot ar pulsu 150, pulsometrs var pēkšņi rādīt ap 220 (apmēram +50%). Agrāk tas gļuks ilga ne vairāk kā minūti, tagad jau mēdz būt desmit un vairāk minūtes. Elektrodu kontakti tie arī nevarētu būt, jo gļuks parasti parādās apmēram stundu pēc treniņa sākuma, kad esmu jau kārtīgi iesvīdis un pirms jostiņas uzlikšanas kontaktus vienmēr samitrinu. Būtu ļoti interesanti noskaidrot, kas tas īstenībā ir par gļuku. Varbūt tā ir svarīga nianse vai simptoms.
Jāmaina nost jostiņa. Arī tā var būt pie vainas. Kādu pulsometru un kādu jostu izmanto? Man kādreiz bija Polar 610, tagad ir 625. 610 mēdza vairāk taisīt šādus gļukus. Domāju neprata tik labi filtrēt signālu. Un vienu jostu nesen mainīju tieši augstāk minēto problēmu dēļ.
09:47
28/10/2011
Offline
Šobrīd lietoju Garmin FR 410 ar premium jostiņu. Pirms tam bija Polar WearLink ar Bluetooth, ar kuru arī novēroju neticami augstu pulsu - maksimums bija pat 254. Aizņemšos patestēt no sievas Garmin FR 110 ar vienkāršo jostiņu, bet domāju, ka gļuks nekur nepazudīs.
P.S. Iepriekšējo reizi testējos precīzi pirms četriem mēnešiem, 17. novembrī.
21:42
22/10/2011
Offline
Aha, pulsometra gļuks. Nekādi nevarēju izštukot, kā pēc šāda skrējiena cilvēks vēl var rakstīt forumos. :)
22:02
30/11/2009
Offline
Labi, ja pulsometrs rāda brīnumus, cik tad ir mērot ar roku?
22:42
28/10/2011
Offline
Ar roku nemēru, bet zinu, ka pie reālā pulsa 150, pulsometrs man var parādīt jebkuru skaitli no 150 līdz 220.
