15:14
28/10/2011
Laboratorijā uz velo katru minūti liek klāt 10W, kas atkarība no pašmasas un fiziskās sagatavotības līmeņa ir 3-10 sirdspuksti. Es neteiktu, ka tā ir ļoti stāva trepe. Pat īsts švahmans dabūs savas 10 minūtes pamīties.
15:36
15/03/2011
dot, kā pats saki, tad atkarībā no sagatavotības līmeņa 10w ir 3-10 sirdspuksti .. ir tā stāva trepe, jo ir taču starpība, vai anaerobais slieksnis ir, piemēram 155 vai 165, ne? piemēram testā konstatē anaerobo slieksni pie 155 sitieniem, jo nākamo 10w kāpumu nespētu turēt, bet ja pulss pie 10w slodzes kāpuma aug par 10 sitieniem, tad palielinot slodzi par 5w slodzi spētu turēt un tad sanāktu anaerobais slieksnis 160
papuci, An jau nav tas brīdis kad vairs nespēj pamīt pedāļus, An pulss ir daudz zemāks par to cik fiziski spēj izspiest - tie nav fiziskie griesti. Piemēram man An bija 151, bet es minu līdz pat 175 pulsam, protams pedāļus fiziski varētu pamīt arī virs 170W slodzes, bet ja kāds no rādītājiem kāpj bīstamā robežā - tad tests tiek pārtraukts, kā manā gadījumā asinspiediens uzkāpa. Protams gribētos dzirdēt atsauksmes no kāda kas bijis gan Sporta labaratorijā, gan LOV, citādi tā vien šķiet, ka katrs no mums ir pamēģinājis tikai vienu - diemžēl labus/noderīgus secinājumus vēl neesmu saņēmis/izlasījis par šīm 2 metodēm (veloergometrs pret skrejceļu). Patreiz vienīgā salīdzinājuma tabula, kas izklausās gana ticami: http://www.sportlab.lv/protests.html
17:38
28/10/2011
Pirmkārt, pulss nelec ar diskrētu soli brīdī, kad palielina slodzi, bet mainās viļņveidīgi un ar 30-60 sekunžu nobīdi no slodzes pieauguma momenta. Otrkārt, fiziski vājš indivīds neturēs slodzi daudz ilgāk par 10 minūtēm. Ne velti Kūpera tests ilgst tikai 12 minūtes.
Ar to es gribu teikt, ka pat palielinot slodzi par 1W katras 6 sekundes mērījumu rezultāti nebūs daudz precīzāki kā šobrīd. Mana fiziskā sagatavotība ir zem vidējā un pulss kāpa par aptuveni 5 sitieniem uz katriem 10W jaudas. Starp citu, nupat izdrukā pamanīju, ka man 11. vai 12. minūtē slodze ir palielināta par 15W nevis 10W.
18:30
15/03/2011
Kūpera tests jau ir par pavisam ko citu :) tā mērķis ir novērtēt sagatavotību, vo2 max nevis noteikt zonas
ja slodzi palielinātu par 1W katras 2 minūtes tad rezultāts būtu precīzāks nekā tas ir 10W katras 2 minūtes, tik vien kā ilgāku laiku tas prasītu un vairāk nomocītu testējamo subjektu :) tas ir ja pie katriem +10W pulss kāpj pa 10 sitieniem :D
hmm, nez, man jau šķiet dīvaini, ja An ir 151 bet testu veic līdz 175, tad kāda jēga no testa un mocīšanas virs An?? maksimālā pulsa noteikšana, kuram nav nekāda praktiskā labuma? Kad An jau zināms, tad var mierīgi mest mieru?
Ja pareizi atceros - tad tos sliekšņus viņi noteica no izdrukām, kuras izdrukāja pēc testa pabeigšanas. Nebija jau tā ka es minu, minu un pīīīp, šis Tev ir aerobais slieksnis, vēl pēc 20minūšu mīšanas pīīīp, Tev ir anaerobais slieksnis - STOP! Testa ilgāka veikšana par An slieksni manuprāt ir loģiska, jo kā gan citādi es piemēram zinātu, ka pie lielām slodzēm man asinsspiediens uzkāps kritiskā robežā vai arī no "dzinēja" izleks kāda cits defekts :)
Manuprāt tiem slodzes soļiem 1W, 10W vai 15W un rezultātiem/sliekšņiem jāpieiet ar piesardzību, jo ir taču starpība skriet +30 grādos vai +8 grādu temperatūrā, vienā gadījumā pulss būs 170 pie tādas pašas slodzes/ātruma, bet otrā 150. Un tas ka +30 grādos pulss ir augšā manuprāt nenozīmē, ka esi sasniedzis Anaerobo slieksni, bet jāpieņem fakts, ka ir ieslēgušies organisma dzesēšanās - tāpēc pulss ir augstāks utml.
19:34
15/03/2011
hmm, nu man testējoties pateica, ka zin jau sliekšņus, vai ņemšu nākamo slodzes kāpienu, lai noskaidrotu max pulsu vai nē :) un tas bija testa laikā nevis pēc tam
laboratorija jau tāpēc ir laboratorija, ka tur telpā apstākļi ir kā jau iekštelpā, nav ne +8 ne arī +30?
būs laikam jānoziedo laiks un nauda un jāaiziet gan uz sportlabu gan uz lov ar kādu nedēļas intervālu
11:55
28/10/2011
Starp citu, man vakar Ventspilī uzrādija max pulsu 207. Pīķis ilga mazāk kā 30 sekundes un pulss atgriezās iepriekšējā līmenī. Pēc tam pulss lēnām uzkāpa līdz 181, kas ir mans teorētiskais maksimums.
Tas 207 sitienu pīķis ir tehnikas gļuks vai mans motors nošķaudījās?
14:07
21/10/2011
dot rakstīja:
Starp citu, man vakar Ventspilī uzrādija max pulsu 207. Pīķis ilga mazāk kā 30 sekundes un pulss atgriezās iepriekšējā līmenī. Pēc tam pulss lēnām uzkāpa līdz 181, kas ir mans teorētiskais maksimums.
Tas 207 sitienu pīķis ir tehnikas gļuks vai mans motors nošķaudījās?
Gļuks...šitas jau tika apspriests-es tādus lēcienus novērsu samitrinot pulsometra jostiņu,savādāk līdz pirmajiem sviedriem pulss lēca debēsīs...
20:27
28/10/2011
dot rakstīja:
Starp citu, man vakar Ventspilī uzrādija max pulsu 207. Pīķis ilga mazāk kā 30 sekundes un pulss atgriezās iepriekšējā līmenī. Pēc tam pulss lēnām uzkāpa līdz 181, kas ir mans teorētiskais maksimums.
Tas 207 sitienu pīķis ir tehnikas gļuks vai mans motors nošķaudījās?
vairāk izskatās pēc "motora" šķaudīšanas - tā mēdz gadīties skrienot garos kilometrus augstākā tempā nekā esi īsti trenējies ... labi, ka tas pulss savos rāmjos atlec, tā ir pazīme, ka organisms pārāk neprotestē pret šo gadījumu un saved sevi "kārtībā" pats
Katrā gadījumā, bez lēnajiem skrējieniem ir nepieciešams skriet kādu treniņu nedēļā tempo/intervālus ... kas palīdzēs vēlāk pāriet no lēnā uz ātrāku tempu bez tik lielām problēmām ... varētu ieteikt kk līdzīgu ziemas sprinta variantiem ... ik pēc 10 treniņa minūtēm, paātrināties uz 100-150m ... lai būtu kaut kāds ātruma treniņš ... iesākumam tas nav nemaz tik slikti ...
19:45
16/07/2011
Man šitā tēma (it kā augstais pulss) arī bišku satrauca, tāpēc šodien aizgāju uz to laboratoriju notestēties. Arvienvārdsakot, priekš manis tās formulas un tie % no MHR izrādās ir galīgi garām, jo man maksimālais pulss tika noteikts 171 (man kaut kā neticas, ka ir tik zems, bet nu, ja rādītāji rāda, tad jau varbūt, teorētiski jābūt 185, bet, cik saprotu, jo trenētāks esi, jo augstāks tas ir). Bet anaerobais slieksnis ir 160 (skrienot arī pati jūtu, ka līdz 160 ir ok un var močīt ilgi, bet līdzko iet pāri, tā sāku piekust). Procentos pārrēķinot tas it kā teorētiski nozīmē, ka es bez bēdu varu plosīties līdz pat 93% no MHR. :D
Ieteica vēlreiz ļoti pievērst 10 min. uzmanību iesildīšanās fāzei. Nu tā, it kā nekā jauna, šajā gadījumā sajūtas skriešanas laikā nepievīla. Vienīgi garie gabali laikam jāskrien bišku lēnāk (līdz 145 bpm). Vienvārdsakot JĀSKRIEN :)))
20:38
15/03/2011
Ja testu pārtrauc tādēļ, ka cilvēkam kļūst slikti vai fiziski vairs nav spēka pamīt, tad max pulss nav īstais rādītājs. Parasti gan tests notiek līdz brīdim, kad slodzi kāpinot pulss vairs nekāpj. Varbūt ka virs tā sliekšņa var izmānīt vēl pāris sitienus minūtē ar kaut kādiem trikiem, bet šaubos, vai tas būs stāvoklis, kādā noskriet pēdējos kaut vai 100 metrus :)
09:34
15/03/2011
Virs tā sliekšņa, ko labā nosaka, var izmānīt daudz sitienus pa virsu, it sevišķi tad, ja fiziskā kondīcija ir slikta :) pulss arī nelec augšā uzreiz, kā sāc ātrāk skriet, bet pakāpeniski - attiecīgi atkarībā no tā, kas pirms tam darīts, ir iespējams paplosīties tos pašus 100m un pēc tam vēl kādu brīdi pulss kāpj, līdz sasniedz smukus ciparus :)
No savas pulsa lejā dzīšanas pieredzes varu teikt, ka ir divas lietas, kas man atstāj iespaidu uz pulsu:
skriešanas laikā tā ir ritmiska elpošana - pulss kļūst zemāks nekā tad, ja elpo neritmiski, kā pagadās
ātrie skrējieni - lēnām skrienot pulss ļoti negribīgi kāpa uz leju un temps uz augšu, paskraidot intervālus nākamajās reizēs skrienot lēnos temps jūtami uzlabojās un pulss kāpj uz leju, kā arī nelec strauji augšā pie katra mazākā paātrinājuma vai kāpuma.
10:29
22/04/2009
Piekrītu par elpošanu, jo arī esmu novērojis, ja sāku skrienot dziļi elpot, tad uz brīdi var pulsu dabūt lejā pat par 10 sitieniem.
Kad gāju uz slodzes testu, pārtraucu jo saguru. Pulss 19min(4:17min/km) uzleca līdz 199 un pārtraucām pie 23min(3:57min/km), kad pulss bija 200. Mačos pulsu pēdējos metros esmu dabūjis līdz 220.
19:38
16/07/2011
Sporta laboratorijā, Ls 45 uz velo, Ls 55 uz skrejceļa. Te var visu sīkāk uzzināt: http://www.sportlab.lv