Home
Topic RSS
18:42
24/04/2009
Offline
No šodienas var šinī sadaļā uzdot jautājumus, kas saistīti ar dažādām sporta traumām.
Uz šiem jautājumiem apmēram reizi nedēļā centīsies atbildēt un ieteikt ko darīt, fizioterapēts Mareks Osovskis, kura viena no galvenajām specializācijām ir sporta traumatisms un rehablitācija, jeb vienkāršiem vārdiem sakot , atgriezt atpakaļ sportā.
21:39
24/04/2009
Offline
Tas ir ļoti jauki! Šeit, protams, es nerunāju par traumām, bet par iespēju pakonsultēties, jo skrējējiem jau nav ko pie parastiem dakteriem darīt.:)
Man būtu tāds vispārējs jautājums iesākumam - kas ir trauma, no kura brīža būtu jāsāk uztraukties un pievērst uzmanība sāpēm, jo iesāpas jau kaut kas ik pa brīdim un tad tas vairmā gadījumu agrāk vai vēlāk pāriet. Kur būtu tā robeža, kad var runāt par traumu un patiešām jābeidz pašārstēšanās un jāmeklē ārsta palīdzība?
10:10
24/04/2009
Offline
Man arī vispārējs jautājums - par ceļiem (kāju).
Pēc 40 gadu vecuma, ko vajadzētu lietot vai darīt, lai aizkavētu ceļu (kāju) mehānisma nodilšanu un novecošanu.
11:51
24/04/2009
Offline
Kampar, mazāk skriet vajadzētu, tad tās kāju detaļas (ceļi) mazāk nodils!:)))
13:06
22/04/2009
Offline
Aivar, un cik tas būtu mazāk? pastaigājoties pa ielu arī zoles dilst, kur nu vēl "ceļi", kuri mums esot dārgākie Eiropā :))
15:41
19/05/2009
Offline
Mošķi, vai tik Tu neesi kļuvis par sofistu:)
16:59
22/04/2009
Offline
Jautājums speciālistam: Vai nevarētu kādu vingrojumu kompleksu ierādīt pirms/pēc treniņiem/mačiem - it kā jau tā lieta ir zināma un tomēr - tā vien liekas, ka kaut kas svarīgs tiek palaists garām. Par šo lietu pat varētu kādu lielāku rakstu ar zīmējumiem, ja tas ir iespējams un ja ir laiks.
Kādām ķermeņa muskuļu grupām visvairāk jāpievērš uzmanību?
17:00
22/04/2009
Offline
Jautājums speciālistam: Vai nevarētu kādu vingrojumu kompleksu ierādīt pirms/pēc treniņiem/mačiem - it kā jau tā lieta ir zināma un tomēr - tā vien liekas, ka kaut kas svarīgs tiek palaists garām. Par šo lietu pat varētu kādu lielāku rakstu ar zīmējumiem, ja tas ir iespējams un ja ir laiks.
Kādām ķermeņa muskuļu grupām visvairāk jāpievērš uzmanību?
17:28
01/09/2009
Offline
Mošķi - youtube.com ir klipi par šo tēmu, kur tiek parādīts un pastastīts kas, kā un priekš kam darāms.
18:13
22/04/2009
Offline
laaga, viss jau būtu ok. Man mazliet to lietu derētu sistematizēt un ja kāds zina tādu linku - jo labāk, iemetiet to iekšā. Un savs resurss latviešu valodā arī noderētu.
20:25
19/05/2009
Offline
Šodien iemaldījos veikalā Maratons pēc slavenajām kompresijas zeķēm un puisis padalījās pieredzē kā trenēt ceļa saites. Esot uz trenačieri jāuzliek slīpums un jāiet atpakaļgaitā. Pieņemu, ka to var darīt arī uz dabīgu kalnu, jo man mājās skriešanas trenažieris piekusis. Starp citu vai kāds nezina, kur labo skriešanas trenažieru elektroniku?:)
20:31
24/04/2009
Offline
Liepājas Metalurgā, sm72!:)
20:34
19/05/2009
Offline
Autodidakts- asprātis:D
21:45
18/05/2009
Offline
sm72: tā kā no kalna atmuguriski lejā? un kā tās saites sauc? domāju, vai man ar to vajag vai nē, gan jau ka vajag... . Pa sliktu jau nenaktu.
10:48
29/04/2009
Offline
Man speciālistam jautājums par pēdu - lieta tāda, ka man jau kādu labu laiciņu ir stipri jūtīga kreisā pēda, kā rezultātā ir apgrūtināta gan skriešana, gan bieži vien arī iešana. Arī agrāk pēc vienas vai divām darbadienām (fizisks darbs, visu dienu (15+ stundas) kājās) pēda sāpēja, tāpēc staipīju, staipīšanas momentā patiešām kļūst vieglāk, bet kopumā sāpes tas nenoņem. Es gribu zināt, vai ir jēga apmeklēt ārstu, vai vienkārši nopirkt labākus skriešanas apavus ar kādu amortizāciju?
11:28
09/06/2009
Offline
Iesnas, klepus - skrienam?
Vasariņa cauri, kā teica vienā reklāmā un līdz ar to ievērojami aktivizējas dažādas baciļu un vīrusu armijas. Man tas parasti izpaužas kā diezgan regulāras vairāk vai mazāk izteiktas iesnas, kakla sāpes un klepus. Katru sezonu ceru, ka skriešanas rūdījums palīdzēs no tā izvairītes, bet atkal jāpiedzīvo vilšanās, tāpēc jautājums, kā ar to skrējējam labāk sadzīvot.
Kā tad ir pareizāk: neskriet nemaz un gaidīt kamēr atgriežas nevainojama labsajūta? Skriet kādā fona režīmā, lēni un maz, lai tikai saglabātos forma? Vai izlikties, ka nekas nekaiš (kamēr nav temperatūras) un ņemt pilnu programmu? Diez vai ir prātīga doma skriet medikamentu iedarbībā, vai tomēr ir kaut kādi varianti, kas pietiekoši nekaitīgi un ļauj labāk trenēties?
Paldies, Dakter:)
14:40
19/05/2009
Offline
edGars said:
sm72: tā kā no kalna atmuguriski lejā? un kā tās saites sauc? domāju, vai man ar to vajag vai nē, gan jau ka vajag… . Pa sliktu jau nenaktu.
Nevis lejā, bet gan augšā edGars:)
20:55
09/06/2009
Offline
ups, pārlasīju vēlreiz pikola ziņu, laikam mans iepriekšējais jautājums nebūs īsti speciālista specialitātē. Bet nu, vienalga, ja ir idejas, labprāt dzirdētu arī praktiķu pieredzi:)
23:01
24/04/2009
Offline
observer said:
ups, pārlasīju vēlreiz pikola ziņu, laikam mans iepriekšējais jautājums nebūs īsti speciālista specialitātē. Bet nu, vienalga, ja ir idejas, labprāt dzirdētu arī praktiķu pieredzi:)
ceru, ka atbildēs arī uz tavu jautājumu. jo man šad tad arī tas kļūst aktuāli :)
12:22
16/09/2009
Offline
Cau skrejejiniem skatos daudz un dazadi jautajumi saskrejusi:) Tatad ja gribat pasargat locitavas profilaksei varat lietot glukozamina un hondroidina un hialuronskabes kompleksa tabletites ik pec trim menesiem vienu kursinu. Pie lielam slodzem butu ari labi palietot mineralsalu un vitaminu komplesinus, jo svistot to visu zaudejam itseviski karsta laika. Protams ari kartigi pirms skrejiena un pec butu jastiep noslogojama muskulatura, jo ja muskuli ir stivi un isi vini lauz locitavas vairak neka elastigi muskuli.
Cela saites un cipslas lai nostiprinatu jasolo ATMUGURISKI pret kalnu un tikai ATMUGURISKI, jo solojot vai skrienot pa kalnu uz leju mums saitem un cipslam ir parslodze. Tapec pa skrejcelu so proceduru izveikt ir vieglak bet pie dabas mates kruts skrienot varam pie katra paugura staties nos un pieveikt vinu atmuguriski solojot.
Ja esam apslimusi skriet nebutu velams itseviski rudens laika, jo tas liecina ka imunitate ir loti zema un auksta mitra laika daudz imunitates resursi aizies skrienot. Un izveselosana vilksies ilgak un garak un varam ari slimibu pasliktinat un nonakt pie krietni smagakam slimibam, jo slimam esot skrienot bus izmainita ari elposana un sirdsdarbiba, tatad ari treninam bus negativs efekts.
