Forums

Dažos vārdos par to, kā man gāja Siguldā.

Siguldā gāja karsti. Rīkotāji laika fiksēšanai bija sagatavojuši emitus. Tiem kas nezina, kas tas ir, varu pateikt, ka tā ir plāksnīte, kuru piestiprina pie rokas un kuru orientieristi izmanto, lai atzīmētos kontrolpunktos.

Tā kā bija ļoti karsts un trase bija izveidota tā, ka grūtākā daļa bija pirmajā pusē, nolēmu izmantot savu vismīļāko un visefektīgāko skrējiena taktiku, t.i., startā īpaši nerauties priekšā, bet iepalikt un pēc tam pa vienam vien apdzīt un celties augstāk. Par laimi lielākā distances daļa veda pa meža takām, kur no saules varēja patverties ēnā. Tajās vietās, kur nācās izskriet saulē, gāja smagi, pēc iespējas ātrāk gribējās atgriezties ēnā. Dažus kilometrus pēc starta bija jācīnās ar vairāk nekā puskilometru garu bruģētu celiņu ar stāvu kāpumu. Gāja smagi, tā nobesijies vēl šogad nebiju. Tajā brīdi pat Cēsu skrējienu pēdējais kalns pirms finiša likās tīrais nieks. Pēc šī kāpuma sāku gaidīt dzeršanas punktu. Tie bija distances piektajā un astotajā kilometrā. Tālāk trase veda pa šaurām meža taciņām, kurās apdzīt bija diezgan grūti. Īsu brīdi iestrēgu aiz viena lēnāk skrējēja un zaudēju nedaudz laika. Apskatījos cik, laika jau pagājis un sāku jau domāt, ka vai nu es baigi lēni skrienu un 5 km vēl nav pieveikti, vai arī es jau esmu aizskrējis garām tai vietai, kurā vajadzēja būt dzeršanas punktam un organizatori, ņēmuši piemēru no Cēsu Jāņa organizatoriem, apčakarējuši dalībniekus sakot, ka dzeršanas punkti būs, bet trasē tos nemaz neizvietojot. Manam satraukumam nebija pamata. Dzeršanas punkts bija. Kārtīgi padzēros un skrēju tālāk. Atzīmējoties starpfinišā, aizkavējos dažas sekundes, jo mēģināju otrādi ievietot emitu. Kad biju to ievietojis pareizi gaidīju, kad atskanēs pīkstiens. Bet ar emitiem, atšķirībā no identiem, nekāds pīkstiens nav jāgaida. . Tiem kas nezina, kas ir idents, varu pateikt, ka tas ir puļķītis, kuru piestiprina pie rokas un kuru orientieristi izmanto, lai atzīmētos kontrolpunktos. Uzreiz pēc dzeršanas punkta atkal zaudēju dažās sekundes, jo īsu brīdi nevarēju saprast uz kuru pusi bulta, kas norāda ceļu, īsti rāda. Tālāk jau sekoja stāvs un garš noskrējiens pa akmeņainu un diezgan bedrainu ceļu. Skrējēji pirms manis uzņēma ļoti ātru tempu, negribēju atpalikt, tāpēc arī es sāku sprintot no kalna lejup. Vispār ja tajā brīdī gadītos kaut kur aizķerties un pakrist, sekas varētu būt diezgan bēdīgas. Bet nekas tāds nenotika un nonācu līdz gājēju tiltiņam pār Gauju. Gandrīz visa tālāka distances daļa jau bija iepazīta Siguldas maratona laikā, zināju, ka vairs nekādi nopietnie kāpumi vai kritumi nesekos. Nonākot līdz Siguldas maratona starta vietai, bija vēl viena iespēja padzerties. To arī kārtīgi izmantoju. Sapratu, ka vēl palikuši trīs kilometri, tāpēc atlikušajā daļā vajag kārtīgi saņemties un godam nofinišēt. Iekārtojos dažus metrus aiz viena skrējēja un tā kādus nepilnus divus kilometrus arī noskrēju. Pēc tam saņēmos un gribēju iet garām, panācu, bet aiziet garām nespēju, viņš atkal nedaudz atrāvās Gandrīz visu skrējiena laiku, man dažus metrus aiz muguras sekoja, viens skrējējs. Zināju, ka viņš ir no manas grupas, tāpēc garām viņu nedrīkstu palaist. Īsi pirms finiša viņš mani gandrīz jau panāca. Tajā brīdī sapratu, ka nu ir pienācis laiks manam finiša uzrāvienam, kurš, kā man pašam liekas, vienmēr ir bijis ļoti labs. Kārtīgi sakopoju pēdējos spēkus un ne tikai aizmuku no sekotāju, bet pat apdzinu priekša skrienošo, gribēju aiziet garām vēl vienam, bet tas pamanīja, ka viņam no muguras, kāds strauji tuvojas un kāpināja tempu.

Kā vēlāk izrādījās, mans veiksmīgais beigu izrāviens man ļāva ieņemt trešo augsto trešo vietu V3 grupā un 8 vietu absolūtajā vērtējumā. Tiku pat pie balvas- rakstāmā ar Latvijas gāzes logo un dzēriena pudeles ar asics logo. Rezultāti vēl nav ielikti internetā, tāpēc precīzu laiku nezinu.