Iedvesmai http://bit.ly/vOnyuW tā izskatījos pirms diviem gadiem pēc 22km finiša, kad skrēju ar temperatūru virs +38C
09:05
22/04/2009
19:46
21/10/2009
19:48
02/06/2011
Fantastisks pasākums! Bija baigi grūti un smagi, bet tas jau piederas pie lietas. Ļoti skaists skrējiens, lieliskas meža taciņas, forši kalniņi.
Gandrīz visa trase skrējās ļoti labi, bet pēdējos 5 kilometros pilnīgi nolūzu. Neesmu trenējusies šādus gabalus skriet un vēl pa kalniņiem, tāpēc nebiju pietiekami sagatavojusies ar ūdens un enerģijas krājumiem. Pēdējos kilometrus gāju un centos noturēties kājās, neticēju, ka vispār pietiks spēka aiziet līdz finišam, nemaz nerunājot par skriešanu un par tiem pēdējiem kāpieniem. Bet tad nez no kurienes meža vidū uzradās puisis, kurš iedeva želeju (ko nekad iepriekš nebiju lietojusi, bet man tiešām kritiski vajadzēja enerģiju), kā arī nedaudz tālāk uzradās strautiņš, no kura ārkārtīgi labi padzēros. Tad jau arī bija spēki tikt līdz finišam, pat nedaudz paskriet :)
Sajūtas - neaprakstāmas. Bija tiešām forši!
Ceru, ka citiem arī gāja labi!
20:11
15/03/2011
20:35
25/03/2010
Pozitīvas emocijas, distance ļoti patika. Ir skaidrs, ka sākt skrējienu (īpaši jau šo) ar drusku apārstētu traumu nav prāta darbs. Līdzenajos gabalos un pret kalnu nebija problēmu. Noskrējienos jau tā īpaši uzmanījos, bet Kaķīša kalnā saiti atkal atplēsu, Pilsētas trasi vispār knapi tiku lejā. Sāku otro apli, bet tiku tikai līdz starta kalna pusei. Rāpos atkal atpakaļ un izdalīju interesentiem savus dzērienu, želeju, magnija krājumus. Pat šādā kondīcijā ar savu laiku un aptuveno vietu pēc 22 km esmu ļoti apmierināts, būs iemesl nopietni gatavoties uz nākamo gadu.
Es aicināju Ozolniekos nokausēt leišus. Nu nenokausējāt taču:)
Forši, ka pēc izstāšanās stundas 5 varēju atbalstīt citus. Un kad vēl pēcpusdienā saule uzspīdēja, skati bija vienkārši ģeniāli...
Vēl piemirsu piemetināt, ka biju sajūsmā par dzirdināšanas punktos pieejamo uzkodu klāstu – bija ļoti grūti atsākt ceļu, jo vēl taču varētu vienu sieriņu, vienu šokolādīti, vienu apelsīniņu…
Ainars rakstīja:
Un kad vēl pēcpusdienā saule uzspīdēja, skati bija vienkārši ģeniāli…
Šim ļoti gribas piekrist.
Jā, nu interesanta jauna pieredze. Lai arī skrēju niecīgo 11 km distanci, tāpat jūtos kā varonis, ka esmu to paveikusi!
Visiem pārējiem 33 un 55 km skrējējiem – cieņa un apbrīna. Tiešām (pagaidām) nespēju iedomāties, kā pēc 2reizējas starta/finiša kalna pievārēšanas varētu vēl turpināt distanci. Bet gan jau nākamgad saņemšos pati šādam solim.
Priekš sevis atklāju, ka kalnos uzrāpties vieglāk stipri saliecoties uz priekšu un noskrējienos atjaunojas enerģija un cīņasspars. :)
Priekš manis šie 11 km Siguldas kalnos bija grūtāki par visiem diviem manis pieveiktajiem pusmaratoniem. :)
Skrējiens vienkārši fantastisks. Arī man dažas jaunas atklāsmes un secinājumi-man šis skrējiens bija īpašs sekojošu iemeslu dēļ:
a) Visgarākā pieveiktā distance (55 km)
b) un arī visilgākā (6:41)
c) Pirmo reizi skriešanas laikā dabūju tādu krampi kājā, ka jāķer kāja un jākrīt gar zemi...
Jāpiebilsk, ka c punktā minētais notikums notika apmēram 4 km pirms finiša, un pēc 10 min pasēdēšanas tomēr aizčāpoju līdz finišam un veiksmīgi dabūju medaļu un Monblāna punktu.
Zaudētā pusstunda no rezultāta un kādas 5-6 vietas nav tik būtiski, jo galvenais taču ir noskriet.
Laikam vainīga dzeršanas stratēģija (dzēru tikai apmēram reizi stundā dzirdināšanas punktos)
Toties finišs ar smaidu un nesasvīdušam un ar pulsu tādu kā mājās uz dīvāna pie TV
Rezultāti ir raid.lv (spiežam uz LIVE) pagaidām gan tikai 11 km rezultāti
23:01
06/12/2009
Skrējiens bīja superīgs,tas starts un finišs tajā drausmīgajā kalnā bīja kalngals visām manām spējām,beigās pēdējā kalnā gandrīz galus atdevu knapi ko iestreipuļoju finišā,izbrīnīja tas ka izcīnīju 3 vietu kopvērtējumā 33km kautgan temps bīja miroņa ātrumā,būtu man bījusi agrākā kilometrāžas bāze varētu viegli uzvarēt bet ar 200km mēnesī esmu vairāk nekā apmierināts.Stulbi ka pa 3 vietu kopvērtējumā iedeva tikai 10ls dāvanu karti bet uzvarētājam 30ls,pagāšo gadu uzvarētājs dabūja 70ls dāvanu karti.
23:18
27/08/2010
Viss ļoti patika, par spīti tam, ka pēc 22 jutu nepārvaramu vēlmi izstāties, kā arī pēdējos 11km ļoti pietrūka ūdens. Paldies kādas mājas iedzīvotājiem, kas mūs ar Indru pacienāja ar garšīgu Boržomi, bez tā līdz finišam nez vai tiktu, jo bez ūdens iekšā bija iestājies tāds melnais caurums, un visas domas bija tikai par to, ka gribās ūdeni. Pirmaie 22km vēl sanāca ar skriešanu, bet tā kā dīvainais gurdums nekur nebija pazudis, bet vēl nodevīgi izplatījās uz rokām, ar skriešanas resursu bija švakri.
Faktiski, ja ne Indra, būtu izstājusies pēc 22, bet tā kā viņa gribēji turpināt distanci, es arī saņēmos, un tā mēs draudzīgi tos 33 pieveicām.
Šī ir mana gārakā distance un ilgākais laiks trasē. Tomēr palieku pie uzskata, ka dzīve pēc pusmaratona ir maziņa un grūta :D
Paldies par lielisko pasākumu :) (un vispār garo skriešanas sezonu! 13ās garās sacensības šogad sanāca) Nebūtu Noskrien, nu ne sapņos, ne murgos nekas tāds nebūtu rādījies :) Pilnie maratoni nebija plānos vēl ~5 gadus :)
Priekš mana pirmā maratona vnk lieliski! (nto stundu ļoti smagas mocības tak tajā būtu jāpiedzīvo :D) Klātie galdi bija forši :) vienīgi, ja nebūtu pašam pāris litri sava ūdens līdzi, diezvai būtu izvilcis.
Trakot liels paldies Vagabundo par jautrību pirmā apļa garumā (soz tālākie man gāja 2x ilgāk :) finišs 7h30) un Dimam par atbalstu ik pa brīdim turpmākajā smagākajā posmā!
Siguldas kalnu maratona 55km pievarēti otro gadu pēc kārtas. esmu apmierināts ar finišu, lai gan ne ar rezultātu, bet laikam jau viss ir objektīvi. garāks gabals par pusmaratonu pēdējo reizi tika izskriets maijā Nordea Rīgas maratonā. Priecē, ka salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad abi ceļi ir ok un neizrāda ne mazākās sāpju pazīmes - progress ir panākts. potītes gan ir diezgan sāpīgas. pēdējā aplī pa tumsu noskrienot no pilsētnieka sanāca trāpīt pāris neredzamās bedrēs.
iepriecināja, ka ļoti aktīvi spēju strādāt noskrējienos (trenniņi Vālī un Ozolkalnā sevi attaisnoja), bet diemžēl iegūto handikapu drīz vien izsēju uz plakanā :)
Apsveicu visus, kas pieveica savas distances un liels prieks par tiem kam personīgie sasniegumi.
Lieliski sākta un noslēgta mana pirmā aktīvā skriešanas sezona. Bilancē 2x Siguldas kalnu maratons un reizi Nordea Rīgas maratons. summā nepilni 1500km.
P.S. startu un pašu pirmo kāpienu ziediņā nofilmēju pilnībā. rīt apskatīšos, kas ir sanācis un nopublicēšu.
P.P.S. vai kāds kurš noskrēja 55km var padalīties ar augstuma metru summu? es skrēju bez raidītājiem, bet ziņkāre māc :) Un kādam varbūt ir arī saglabāti dati no pagājušā gada 55km.
klara-lido rakstīja:
Man kaut kā likās sadistiski nedabūt 11km laikā dzert :( neesmu tā radusi..tādēļ baigi nomocījos..
protams skrējusi biju līdz šim tikai pa asfaltu, tad nu jā..šis bija kas neredzēts un nebaudīts..
tāds ir šo sacensību standarts un to paredz noteikumi, kas regulē Monblāna kvalifikāciju. pēc idejas sportistam distancē ir jābūt spējīgam nest visu sev nepieciešamo pašu spēkiem, tas attiecas gan uz dzērieniem, ēdieniem un arī uz ekipējumu.
Ļoti labs pasākums un ļoti noderīgs fiziskajai formai. No otras puses - ļoti grūts (dabiski). Pirmais aplis vēl tīri OK, pat ļoti ātrs sanāca, ne tuvu tā nebija cerēts. Taču ik pa laikam varēju kādu apdzīt, tas motivēja turēt tempu. Visu otro pirmā apļa pusi mēģināju turēties līdzi imy, kuram bija labs temps - pārsteidzošā kārtā man tas arī tīri labi izdevās. Tiesa - imy skrēja 55-nieku, bet es - 33 km..
Pēdējais kāpums pirms starpfiniša vnk graujošs - visus spēkus izsūca. Starpfinišā pavadīju 3 minūtes, 20 sekundes, līmējot uz noberztajiem pēdu sāniem plāksterus.
Pēc tam otrs - mazais - aplēns pavisam cita lieta. Daudz lēnāks temps. Viss aplis praktiski vienatnē. Tomēr arī ar visu it kā lēno tempu mani visa apļa laikā apdzina tikai viena persona.. Es apdzinu apaļas desmit! :) Pēdējie četri kāpumi drausmīgi grūti, īpaši jau atkal pats pēdējais - MAKRO vārdiem runājot, gandrīz galus atdevu. Ar rezultātu gan esmu apmierināts, nevaru sūdzēties. Liekas, ka 21. vieta savā grupā no 65 dalībniekiem un 27. vieta no visiem 221 nav nemaz tik slikti.
Paldies arī maniem atbalstītājiem - minikin un Agrim - par palīdzību starpfinišā, uzmundrinājumiem grūtākajā kāpumā, fočēšanu un filmēšanu.