Kuram gan no aktīvā dzīvesveida piekritējiem nav zināms Siguldas ACG Maratons – pasākums visai ekstrēms un drosmi prasošs, lai ne tikai tiktu pie laba rezultāta, bet vienkārši nofinišētu. Vēl viens pasākums, kura distances garums nav tik liels (~6km), un nav tik ļoti kalniem bagāts, bet tai piemīt savs šarms, jo.šī skrējiena distance ir klāta ar dažāda lieluma un rakstura dabīgajiem un cilvēka veidotajiem šķēršļiem. Šo sacensību nosaukums ir “Stipro skrējiens”, nu jau ar numuru 2. Pirmais skrējiens notika pavasarī un kluba biedru vidū pagāja visai nemanāmi. Šoreiz ķēros vērsim pie ragiem un sazinājos ar dažiem mūsu kluba biedriem, kas ir piedalījušies skrējienā.
Indra – visai pieredzējusi skrējēja, ex-sprintere, pārkvalificējusies par garo gabalu skrējēju, vairāku pusmaratonu īpašniece (PB = 1:57:14), ekstrēmu pasākumu piekritēja, nebaidās no sarežģītām distancēm, un jo tās ir grūtākas, jo tās viņai liekas interesantākas. Viens no lielākajiem skrējējas karjeras sapņiem – pieveikt maratonu. Nebrīnieties, ja tas notiks kādā no Āfrikas tuksnešiem vai svelmainā savannā.
“Piedalījos jau pavasara Stipro skrējienā. Biju sajūsmā par šo pasākumu, kaut arī mazliet pietrūka extrēma. Vasarā pieteicos uz otro skrējienu, kaut arī nebiju pārliecināta vai omītēm tā ir īstā vieta, kur izpausties. Neko īpaši šim visam negatavojos, ja neskaita to, ka reizi nedēļā centos pavingrot ar hantelītēm, lai manas dārza darbos rūdītās roķeles būtu vēl stiprākas.
Un tā, liktenīgās sestdienas rīts. Jūtos pagalam forši, jau agri no rīta pamodinu vīru, kurš vēl ilgi ņurkst, ka varēja tak vēl gulēt un gulēt. Bet man negribas vienai ēst brokastis :).
Sapošos, savācu siltas drēbītes, ko vilkt pēc finiša, dodamies ceļā. Pa ceļam vēl paņemam draudzeni, kura šoreiz noslinko piedalīties. Bet es to tā neatstāšu! Kaut gan – līdzjutēji trasē man nozīmē ļoti daudz.
Ierodamies 333 trasē tieši laikā, lai paspētu pieteikties un lēnu garu iesildīties. Iegūstu savu 519. numuru un Rexona dezīti (laikam jau noderēs). Laiks šķiet tīri piemērots, kaut arī man jau vienmēr gribētos ko siltāku. Nododam Cūkmena zvērestu (nez pa kuru laiku gan vēl mēs varētu te kaut ko piemēslot???) un drīz vien dodamies uz starta koridoriem. Atskan milzīgs šāviens un visi kolektīvi metamies cīņā. Cīņā ar šķēršļiem, ar dubļiem, ar sevi.
Pie pirmajiem 3-4 šķēršļiem ievērojama drūzmēšanās, bet tas ir laiks atelpai. Ļoti patīk apkārtējo vīriešu attieksme – kāds pār šķērsli pārstumj, kāds padod roku, kāds palaiž pa priekšu. Vienkārši kolosāla vienotības sajūta. „Stiprs cilvēks ir labsirdīgs cilvēks” – šis sauklis pilnībā sevi attaisno.
Kopumā trasē ir 29 šķēršļi. Viegli, smagi, mazāk smagi. Ir līšana uz vēdera pa dubļiem, ir rāpšanās stāvā kalnā un tam seko noskrējiens pa krauju, putas un riepas, un dūmi. Trase forša, bet, manuprāt, varētu būt vēl grūtāka. Pirms paša finiša ir izvēle – peldēt vai skriet liekus 80 m. Izvēlos peldēt. Man acis, ausis piešķiež kāds dīvains peldētājs, bet krastu sasniedzu veiksmīgi. Visi dubļi ir nomazgāti, līdzjutēji mani samīļo un varu doties pārģērbties.
Gandarījums nenoliedzami ir milzīgs par paveikto, jo man patīk šāda veida sevis apliecināšana. Vēlāk, skatot, mājaslapā www.parstiprulatviju.lv rezultātus, secinu, ka esmu vecākā starp sievietēm. Nu forši taču vai ne?
Apmierināta un nogurusi dodos mājup, jo vēl jāatpūšas, jāsagatavojas rītdienas Valmieras ½maratonam. Patiesībā, par to visu laiku biju nobijusies – vai spēšu noskriet, jo pēdējā laikā jūtamas noguruma pazīmes. Varbūt esmu treniņos par daudz paņēmusi? Rītdiena vēl priekšā, bet tas jau cits stāsts :) “
Dima – VSK Noskrien rindās zināms kā dima.h2o – triatlonists, skriešanas jomā var lepoties ar 4 maratoniem (PB = 3:48:33) un vairāku pusmaratonu (PB = 1:30:17) pieredzi. Sasniegt labākus rezultātus maratonā zem 3:30:00 pašlaik neļauj nepietiekams kilometru skaits sagatavošanas posmā un nelielas veselības likstas. Jaunības un optimisma iemiesojums. Skrien kopš skolas sola, bet sacensībās regulāri piedalās vien no pagājušā gada Ogres Balvu izcīņas. Šogad vēl ir paredzēti 2 maratoni – nedēļas nogalē Berlīnē un Lībekas maratons, kas notiks oktobra beigās. Ir aizdomas, ka viens no karjeras augstākajiem punktiem būs Ironman vai tautā saukta “Dzelzs cilvēka”, triatlona pieveikšana.
“Savu piedalīšanos stipro skrējienā spēcīgi apšaubīju, jo neatstāja doma, ka nākošajā dienā ir Valmieras pusmaratons, bet pēc nedēļas paredzēts maratons, mans galvenais starts šogad. Kaut kā bija bail saslimt vai kaut ko tur sastiept. Katrā ziņā tika nolemts, ka jāskrien vien būs, jo redz tāpat sestdien nebūs ko darīt :)
Atbraucot un apskatot trasi sapratu, ka šogad būs jautrāk. Šķēršļu vairāk, interesantāk. Organizatori strauji mācās. Pārējais viss kā iepriekš. Saņemu numuru, arī šeit neiztiek bez politiskām reklāmām … konstatēju un aizmirstu. Pārģērbjos … starts!!!!
Plāns – skriet sākumā ātrāk nekā pagājušoreiz … tā arī daru … tāpat atrodas daudzi, kuri šo plānu pilda cītīgāk, bet pozīcija ir ok … mazliet dubļu, akmeņu kaudze … siena, kurai tieku pāri ļoti veiksmīgi, jo nez kāpēc citām virvēm ir rindas, bet manējā brīvi pieejama. Visbezspēcīgāk jutos pie sienas, kurai augšā jātiek pa tīklu. Jāgaida, kamēr priekšējie uzkulsies augšā. Pastumju priekšējo uz augšu, pats ar tieku. Tālāk skriešana pa mežu, pa dubļiem, tad atkal pa mežu. Nasing spešl, skaists krosiņš pa mežu. Ievērības cienīgs šķērslis ar ūdeņiem … pirmai bedrei izbrienam cauri, nākošajā bedrē pa dubļiem un ūdeni četrāpus … paspēju nosalt … elpošanas ritms tiek uz laiku izjaukts. Nākošais šķērslis – dīķis, kuram jāskrien riņķī gar krastu pa ūdeni. Man priekšā skrienošais izvēlas peldēt “pa taisno”… jāskrien labi ja 45-50 m, jāpeld kādi 25. Nodomāju, lai jau šim tiek, par vienu konkurentu mazāk … domāju viņš nožēloja. Pārbaudīju, vai šis neslīkst un skrēju tālāk. Atmiņā ir palikusi riepu kaudze, pa kuru novēlos lejā un finiša pelde … tas bij forši.
Secinājumi. Savu piedalīšanos necik nenožēloju, bija jautri. Daudz jautrāk kā pirmajā reizē. Lielākais pārbaudījums bija ūdens. Vajadzētu vairāk dubļu. Lai arī bija mazāk dalībnieku, toties vairāk šķēršļu, nekā pirmajā Stipro skrējienā. Nākošreiz var droši taisīt – vēl skarbāk par vēl skarbāk. Par datuma izvēli organizatoriem vajadzētu padomāt. Līdz tough guy vēl tālu, bet varbūt tomēr ar laiku. Piekusu. Biju ļoti ātrs, būtu pirmais, taču atradās 28 ātrāki par mani ! :)
Vairāk bildes variet atrast ŠEIT
22. Indra – 0:49:32,16
43. klara-lido – 0:56:16,48
29. dima.h2o – 0:34:10,86
58. KaralisArturs : 0:37:09,23
Rezultāti VĪRIEM atrodami ŠEIT
Rezultāti DĀMĀM atrodami ŠEIT
Rezultāti KOMANDĀM atrodami ŠEIT
Bildes no Indras un dima.h2o personīgajiem arhīviem
© Indra & dima.h2o & mazliet Mošķis ;)
dubļu un ūdens spa :)
Labs:) Diemžēl nesanāca piedalīties, bet pagājušogad ļoti gāja pie sirds:)
Ja kas, tur rezultātos gan vīriem, gan sievietēm atveras tikai dāmu laiki :)
Pagājušogad jau šāda lieta nenotika.. Šogad tikai bija 2 reizes – 10. aprīlī un 18. septembrī.. Aprīlī es ar piedalījos, bija incanti. Nebūtu bijis dienu pirms Valmieras, būtu piedalījies arī otrajā.
Toredo, labots ;)
Nākamgad būšot tikai pavasarī.
Mums jau vajadzētu ar savu komandu startēt. Ir jautri.
OreMan paldies, ka palaboji. Kaut kā es drusku nākotnē jau domās dzīvoju laikam:)