Ir silts un saulains aprīļa 3dienas vakars. Tikko pieveikti ikdienas maizes darbi un 4 “trakie”(katrs savā krāsā – zaļš, dzeltens, zils, oranžs) neskatoties uz retajām garāmbraucošo automašīnu vadītāju un pasažieru greizajiem skatiem, nu jau 6. reizi centīgi šturmē, ne tik stāvo, bet visai garo kalnu, kas atrodas Vārtājas upes tuvumā. Tieši šādā veidā turpinās VSK Noskrien Liepājas nodaļas 2009.gada sezonas sagatavošanās posms Rīgas Maratonam, kura viena no sastāvdaļām ir kalna treniņi. Ar Šmerļa jautrībām ir par īsu. Iesaistoties edGaram un VSK kandidātam Normundam, cenšamies uzlabot kalnu pievarēšanas tehniku tepat uz vietas, jo pieredze šajā jomā ir, bet acīm redzami, ierūsējusi un gana slīpējama. “Izklaides sadaļā” – lēns riksītis uz vietējo vēsturisko mantojumu un Kārļa XII Zābaka apskate.
Tā, soli par solim, no sacensībām uz treniņiem, no treniņiem uz sacensībām, tuvojas šī raksta galvenais mērķis un viena no interesantākajām šīs sezonas sacensībām – kalnu treniņš kaujas apstākļos “Cēsu pavasaris-2009 kopā ar Mizuno”. Noskatītas ar nolūku, jo kopš bērnības laikiem, šī apkaime bija palikusi prātā ar to, ka tik daudz Latvijas nelīdzenuma vienlaikus nebiju sastapis nekur. Papildus stimuls, man kā kurzemniekam, ir pacīnīties ar konkurentiem svešā teritorijā.
Apzinot kluba dalībniekus, kas dosies Cēsu virzienā, secinu, ka mūs tur būs diezgan prāvs pulciņš. Puse no šaipus Lielupes un “lielākā” puse ir no otra krasta. Rēķinam, ka vienā virzienā ar 3 stundām bez lidmašīnas nekādi netiekam cauri, braucienam starts tiek dots visai agri jau 05.40 – par ko arī paziņoju visiem interesentiem kluba mājas lapā.
Rīga mūs neinteresē – nav nepieciešamības meklēt sastrēgumus – līdz Rīgas apvedceļam problēmu nav nekādu. Šī taciņa iemīta ir tik pamatīgi (ziemas sacensību sesija), ka braucot reaģējam un šausminamies tikai par vietām nelīdzeno un “ielāpu” sēto asfaltu. Vēl lielāku izbrīnu izraisa Rīgas apkārtceļa kvalitāte – vienai no svarīgākām Rīgas apkārtnes maģistrālēm asfalta segums ir pārvērties līdz asfaltam necienīgam stāvoklim. Tā vien liekas, ka visa lielā Eiropas ceļu nauda ir ielikta Via Baltica izbūvē un modernizēšanā. Tiesa, vietām pamanam arī kādu ceļinieku rosību un klusi ceram, ka nākamais ceļojums uz Vidzemi būs daudz komfortablāks. Braucam uzmanīgi, jo gribam laikā tikt līdz Aivaram, kas palicis bez Mazā Kriša atbalsta, un pieteicies mūsu kopīgam ceļojumam. Ceļa malā pamanam Aivaru – esam priecīgi, jo vienmuļais brauciens liepājnieku kompānijai ir nesis jaunu vēsmu. Kur gadījies, kur nē, piesakās arī Sm72 – māc aizdomas, ka viņš meistarīgi izskaitļojis mūsu kompānijas virzīšanās ātrumu un tik pat meistarīgi pievienojas mums pēc pāris minūtēm Salaspilī. Lai arī mašīna palikusi smagāka, ceļš rit daudz interesantāk un dzīvāk. Tiek apspriesti dažādi plāni sacensību laikā, gan vakara pasākuma plāni, jo viens no nosacījumiem, kāpēc Aivars vispār kāpj iekš mūsu mašīnas, ir vakara pirtiņa viņa rezidencē :)
Sm72 tikt līdzi nav īsti iespējams, jo viņam ir meistarīgs stūrmanis, kas piepalīdz tētim ceļa garumā. Noķeram šo duetu tikai pie Cēsu Statoil degvielas stacijas, kur ir vērts nedaudz atvilkt elpu un tikai tad doties uz sacensību vietu. Sacensību starta vietu neuzrāda mūsu auto navigācija, tāpēc, iebraucot centrā apjautājamies un ātri novietojam mašīnas savās vietās. Dodamies piefiksēt savu ierašanos pasākumu arī uz papīra. Viss notiek bez jebkādas aizķeršanās, ja neskaita Jura Bērziņa (SK “Ozolnieki”) šefa izbrīnu par liepājnieku ierašanos uz tik tālu pasākumu :)
Pamanu arī pēdējo no mūsējiem – Indra ar savu komandu jau paspējusi piereģistrēties agrāk un manas emocijas ir neviltotas – esmu priecīgs, jo Ozolnieku 1/2maratons bija tik veiksmīgs tieši pateicoties Indrai, kuras neatlaidība distances otrajā pusē man ļāva pacelt savu gargabalnieka latiņu daudz augstāk. Indras atbalsta komanda šoreiz ir visai liela, bez skrējējiem distancē (3 no tiem skrien 2,5 un 4,5 km) gan savs fotoreportieris, gan atbalstītāji distancē. Vienā vārdā, es kārtējo reizi pārliecinos, ka skriešana ir ģimenisks pasākums – un tas tikai priecē.
11:00 – aiziet jaunieši – “lielajiem” rezervē vēl ir 20. minūtes – katram savi rituāli – koncentrējamies uz nebijušu skrējienu, jo lielākā daļa startē šajā pilsētā pirmo reizi. Aivars izlūko kluba biedru krāsas, lai būtu vismaz kādi orientieri, kurus skatīt tālumā veicot kalniņus :)) Es jau smaidu pretīm – ka tikai nesanāk beigās otrādi!:)
STARTS! Lai arī mums tā ir visai gara distance (pēc papīriem 14,5km), sākums ir visai straujš, mūsu vidū ir arī 4,5 km distances veicēji un tas aizrauj līdzi arī gargabalniekus. Distance ved visu laiku uz leju. Noķeru Indru – varbūt, šis salmiņš palīdzēs arī šoreiz? Metrus 400 skrienam kopā, bet liekas, manas Liepājas ģeogrāfijas priekšrocības ziemas laikā ir pāraugušas taustāmākā kvalitātē – mani ātrumi nemanāmi atstāj Indru aiz muguras. Saprotu, ka esmu sliktais, bet neko nespēju ar sevi padarīt – ātrums aizrauj! :) Iesākot visai lēni, paātrinājies arī edGars – cēli aizcilpo prom no manis, bet kad sākas pirmais nopietnais kalniņš, viņa stāvs pazūd un vairāk es viņu neredzu. Meklēju kādu, kam pieāķēties un kopīgi pieveikt, bet tā nopietni nekas nesanāk, jo tikko kādu sameklēju, tā vai nu no manis aizmūk, vai esmu pats spiests mukt prom. Beidzoties lielajam kritumam, loģiski ka sākas kāpumi. Kāpumu un kritumu ir tik daudz, ka beidzoties skrējienam, nevarēju pateikt, cik tādu bija. Kalniņu daudz – vēl vairāk ir pagriezienu, bet nomaldīties nav iespējams – meitenes ar sarkaniem karodziņiem rāda virzienu – žēl tikai, ka nav neviena kilometru norādes – visu laiku gribas kādai pajautāt, cik tad esmu aptuveni noskrējis – jo mans Forerunner305 nav darba kārtībā un ir aizdots remontā. Vienā no pagriezieniem mani noķer skrējējs tik pat “ūsains”, kā es – bet viņa krekliņa sarkanā krāsa manī izraisa emocijas, kas man tieši ir nepieciešamas – gribu viņu noķert un nepalaist prom. Vairāk par 100 metriem to arī nelaižu, jo redzu, ka pa taisnajiem gabaliem, kas iet uz leju viņš mūk prom, bet tikko iesākas kāds kalniņš, tā strauji tuvojos klāt. Kopīgi ar kādu valmierieti, ar uzrakstu “Tonuss” uz krekliņa, izdodas pirms paša asfalta tikt viņam garām – bet tā kā tas asfalts atkal ved uz leju, tad mans “sarkanais bieds”, ar valmierieti uz pāri, atkal aizcilpo prom. Sakodis zobus turos metrus 100 aiz muguras sarkanajam, spēks vēl ir, un ir aizdomas, ka tas nav pēdējais kāpums. Tā arī ir – pēdējais kāpums pārspēj visus iepriekš treniņos piedzīvotos 2x. Velku cik varu un pievelku klāt – it kā derētu atvilkt elpu. Ieraugu Kamparu, kas pēc sava garā finiša nav slinks un nācis atbalstīt savus kluba biedrus – tieši laikā, jo tikai tagad saprotu, ka līdz finišam ir rokas stiepiena attālums. Kārtējās sacensības – kārtējais finiša spurts. Joprojām nesaprotu, kur man tik daudz spēka bija palicis :) No sarkanā esmu atrāvies un vientulībā finišēju.
Atdodu savu smuko numuriņu un dodos pie dzērienu galdiņa pēc kura tīkoju visas distances garumā. Sameklēju Kamparu, kas gaidot kluba biedrus ir paspējis pārģērbties un to daru to pašu. Atgriežoties uz Rožu laukumu secinu, ka mūsējie jau ir paspējuši nofinišēt. Sameklēju Indru, par kuru satraucos visvairāk, jo uz mačiem ieradusies ar mazu kilometru bagāžu. Ar viņu viss ir kārtībā un ir iemesls smaidīt! Mūsu klubiņam kārtējie svētki – Indra ieguvusi 3. vietu! Apsveicam !!! Redziet, ko nozīmē ģimenes atbalsts! Kā sacensības, tā medaļa kabatā! Man jau likās, ka Sm72 ar mazliet nožēlo, ka nav paņēmis līdz savu otro pusīti un Sm72-junioram neatradās piemērota distance.
Satieku edGaru – liekas visai apmierināts ar skrējienu … noskrējis visai labu skrējienu, lai gan pirms skrējiena mākušas bažas par kreiso celi. Līdz ar ko, iesākums pavisam piesardzīgs un tikai tad, kad juties iesilis – meties ķert pārējos – Indru un pēc tam arī Mošķi. Pamazām tiek nokosti viens konkurents pēc otra, bet tas vairāk kāpjot kalnā – izskatās, ka nav daudz ātruma, bet kalnu treniņos ieguldītais laiks atmaksājas ar uzviju. Viss skrējiens noritējis ar moto: “Noķer nākamo!” Pēdējais ir pats kuriozākais, nokodis pavisam netālu no finiša un kas to būtu domājis ko? Mums visiem labi zināmo Aivaru! :) Tā lūk! :) Sacensības ir veiksmīgi galā un bažas par celi nav apstiprinājušās – skats uz Rīgas Maratonu daudz labāks. Vēl palikuši daži garie treniņi un sērija ar mazākiem.
Sm72 – pēc Romas ir lieliskā formā. Pārejot uz 4 treniņiem nedēļā ir uzlabojis savas ātruma un kalnu pieveikšanas īpašības. Ir uzradusies pārliecība par saviem spēkiem un nelielais psiholoģiskais nokdauns, ko guvis maratona laikā cīņā ar nežēlīgajiem kalniem, ir izgaisis kā nebijis. Tā vien liekas, ka viņš Rīgā būs visai bīstams pretinieks jebkuram no mums. Gaidīšu viņa startu šajā pusmaratonā ar lielu interesi!
Ko lai pasaka sava stāsta nobeigumā? Ar rezultātu esmu gana apmierināts. Jo tas ir aptuveni tik pat labs kā Grīziņkalnā – bet lieliskais reljefs neļāva labāk skriet. Tāpēc varu tikai minēt, ar kādu rezultātu būtu noskrējies daudz lēzenākā distancē. Braucu uz šīm sacensībām, jo “labāki par kalniem ir tikai kalni” – šis vecais sakāmvārds te bija gana vietā! :) Braucu arī, lai apskatītu, kāds tad ir tas “Mizuno” ar ko to ēd. Žēl, šoreiz pavasaris Cēsīs bija bez “Mizuno” :(
Par vakara sadaļu varu tikai teikt – lieliski! Lielais paldies Aivaram par pirtiņu un Sm72 par izcilām zivīm :) – lieliska relaksācija pēc sacensībām!
stāsta Kampars :
“Cēsu trase paliks atmiņā ar pamatīgo kritumu trases sākumā, un vēl pamatīgāku kāpumu trases beigu daļā, kā arī neizprotamo ceļa segumu trases vidusdaļā- ne īsti smiltis, ne īsti ciets pamats, kā dēļ bieži bija jālīkumo pa trasi, meklējot atbalstam piemērotāko posmu. Šie argumenti arī izšķīra sacensību gala rezultātu.
Trases startā, iedvesmojoties no līderiem, paātrinājos līdz sev vēl nepiemērotam ātrumam (virs 3:30 min/km). Ar šādu ātrumu veicu apmēram trases pirmo ceturtdaļu (~3,4 km). Kad Lielais trases kritums beidzās, jutu, ka esmu aizelsies. Paskatījos datorā – pulss sasniedzis 174 sitienus. Sapratu, ka esmu izdarījis kļūdu distances sākumā tā paātrinoties, un ka nespēšu noskriet atlikušo nezināmo distanci ar šādu ātrumu. Tā arī bija, un ātrums pamazām nokritās uz ~3:50min/km.
“Desmitais” – nokliedza malā stāvošais vai nu skatītājs, vai kāds no tiesnešiem. Bet aiz muguras jau sāku sadzirdēt skrējēju tuvojošos zaglīgos soļus. Un drīz vien viens pēc otra mani sāka apsteigt konkurenti. Viens no tiem – Ivars Valtass, kura muguru man priekšā šogad jau nākas redzēt trešajās sacīkstēs pēc kārtas. Trases vidusdaļā ātrums jau bija nokrities uz ~4min/km. Sapratu, ka turpmāk uz ātrumu nav ko skatīties, vienīgi sekoju līdz pulsam, lai tas nepārsniegtu 175 sitienus. Konkurenti turpināja mani apsteigt.
Pirms distances pēdējās ceturtdaļas iestiprinājos ar ogļhidrātu želeju. Jutu, ka manī ieplūst spēki, drusku paātrinājās arī temps. Doma radās kādu no tiem, kuri bija aizgājuši garām, apsteigt. Taču tad ieraudzīju Lielo kāpumu (~1,5km), un šo domu uz kādu laiku atliku. Pēc Lielā kāpuma pievarēšanas (ne bez grūtībām), konstatēju, ka tūlīt sekos finišs, lai gan mans “Polar” rokas dators ietiepīgi rādīja, ka vēl būtu skrienami kādi 1,5km. Un FINIŠS.
Saulīte jau bija iesildījusi apkārtni līdz tādai pakāpei, ka bija patīkami pēc finiša ļauties tās stariem, un prātīgi atvilkt elpu.
Pagāju drusku atpakaļ trases, manuprāt pašā grūtākajā posmā – trases pēdējā Lielā kāpuma virsotnē un gaidīju parādāmies pārējos VSK Noskrien biedrus. Drīz vien pavisam žirgts garām panesās Sm72 (Romas maratona kalniņu rūdījums un īsā laikā nomestie 10km acīmredzot darījuši savu). Tūlīt pat klāt bija arī Aivars, kura raženais augums aiztraucās pēdējos 200m līdz finišam. Pārsteigumu sagādāja edGars, kurš Lielā kāpuma pēdējos metrus veica lielā ātrumā, un kā vējš pašāvās garām finiša spurtā, un kā vēlāk izrādījās – distances pēdējos metros noķēra Aivaru. Nākamais garām aizblieza Mošķis. Viņš acīmredzot tālredzīgi bija ierēķinājis distances iespējamos kalniņu pārsteigumus, saglabājis racionāli spēkus, un sprinta ātrumam cienīgi panesās garām kādam sarkanā krāsā apģērbtam censonim. Indras finišu kaut kā runājoties ar jau finišējošiem edGaru un Aivaru, palaidu secen.
Skriešana mani pozitīvi uzlādē. Savukārt jebkuri skriešanas pasākumi, kuros esmu piedalījies, gan kuros vēl tikai piedalīšos, priekš manis ir kā svētki, kuros varu uz āru atbrīvot visu treniņprocesos uzkrāto enerģiju, priecāties par panākumiem, būt sarūgtinātam par neveiksmēm, krājot pieredzi nākamajām cīņām. Iedvesmo VSK Noskrien biedru skriešanas azarts, uzstādītie mērķi, kuru īstenošanai nepietiek ar dažām nedēļām, bet gan mēnešiem, dažā gadījumā varbūt pat gadiem.”
stāsta Aivars:
“Nolēmu rakstīt uz karstām pēdām, kamēr vēl iespaidi svaigi un nav citu notikumu, kas tos padzēstu.
Un tā no rīta plānotajā laikā ap pusdeviņiem Mošķis ieziņoja, ka liepājnieku desants tuvojas Daugavai un man ir laiks viņiem pievienoties. Nepilnā stundā nokļuvām līdz Cēsīm, kur mūs jau degvielas uzpildes stacijā sagaidīja sm72, kurš mūs pa ceļam bija apdzinis un par lielu sarūgtinājumu Mošķim atrāvies nesasniedzamā attālumā. Nedaudz pamaldījušies pa Cēsīm atradām piemērotu vietu kur apstāties un atstāt mašīnu. Līdz startam vēl bija aptuveni stunda, bet tā pagāja nemanot un 11:20 devāmies trasē.
Par to, kas mūs sagaida bija tikai aptuvena nojauta – vieni biedēja ar skriešanu pa mežu, koku saknēm un rāpšanos klintīs, citi – par normālu paugurainu Vidzemes reljefu.
Bet kas tad bija realitātē? Sausie fakti ir sekojoši:
- kopējais distances garums bija 13,5 km (oficiāli 14,5km)
- kāpumu summa 480 metri
- starts 109 metri virs jūras līmeņa, finišs – 110 metri
- zemākie punkti 26 metri un 30 metri
- pa vidu – distance uzkāpj atpakaļ līdz 98 metriem, finišā – pēdējos 1,7km kopējais kāpums 70m – no 40 metriem līdz 110 metriem virs jūras līmeņa.
No starta izdevās aiziet ātri – daudz ātrāk nekā biju plānojis, jo pirmie 3,8km bija jāskrien visu laiku uz leju no kalna. Kaut kā pēc pirmajiem pārsimt metriem sagadījāmies blakus ar sm72 un tā apmēram pirmos 6km skrējām kopā. Kampars kaut kur bija pazudis jau pirms starta un arī pārējie kluba biedri tai barā arī katrs darbojās savā ritmā. Mums ar Sm72 pirmie kilometri bija ļoti ātri, precīzi neatceros, bet kaut kur ap 4:05-4:10. Man jau radās sliktas priekšnojautas, ka tas tā ilgi turpināties nevar, jo starts un finišs bija turpat blakus un tas nozīmēja, ka beigās kāpumu būs tikpat cik sākumā kritumu… Un tā tas arī bija. Ap septīto kilometru sm72 no manis kopā ar savu novadnieci – meiteni no Ozolniekiem, vienā garākā kāpumā atrāvās. Precīzāk sakot – nevis atrāvās viņi, bet es nespēju turēties viņiem līdzi. Taču tālāk par metriem 50 ne brīdi neatpaliku. Gāja jau smagi – īpaši karstajā saulē kāpumos pa smilšaino lielceļu ar iebraukto „trepi”. Priecēja pat tāda citreiz nepatīkama dabas parādība kā pretvējš. Šoreiz tas dzesēja un it kā apsolīja patīkamus brīžus pēc finiša. Iedvesmoja arī tas, ka neviens no sekotājiem man tuvāk netika, toties man pašam izdevās noķert un vienā kāpumā apdzīt kādu manu vienaudzi, kas bija acīmredzami zaudējis spēkus. Pēc kāda brīža redzēju, ka Sm72, pēc saviem ieskatiem izmantojis savu novadnieci, atstāj viņu man, bet pats dodas uz tālāk lepnā vienatnē. Es no šāda piedāvājuma, protams, atteikties nevarēju un drīz vien jau biju kopā ar šo meiteni metrus 30-40 aiz Sm72. Tagad viņa bija mana! Tuvojās pilsētas robeža un bija, kā vēlāk izrādījās viens no pēdējiem posmiem, kas veda lejup. Tad arī man likās, ka ir pēdējais laiks kaut ko darīt. Un es darīju ar – es muku prom no meitenes un mēģināju panākt Sm72. Bet viņš jau arī nebija vakarējais – es nezinu, ko viņš tai brīdī domāja, taču sevi noķert viņš man neļāva. Man gandrīz tas bija izdevies – starp mums palika kādi metri pieci, taču tad sākās pēdējais kāpums, kurš no apakšas izskatījās drausmīgs un kurā es pat vairs nemēģināju kādu noķert vai no kāda aizbēgt. Man jau gandrīz viss bija vienalga, es tikai rēķināju kā man saglabāt spēkus pēdējiem atlikušajiem gandrīz trijiem kilometriem, un tikt līdz finišam. Redzēju, ka sm72 man nepanākt un arī meitene – tā no Ozolniekiem, krietni atpalikusi. Tā nu es lēni grauzos uz augšu, pa ceļam satiekot smaidīgo un apmierināto Kamparu, kurš izskatījās pēc finiša jau labi atpūties. Kampars man centās iestāstīt, ka pēc kādiem simts metriem esot finišs, kam es negribēju noticēt, jo pēc maniem aprēķiniem un mērījumiem vēl jāskrien bija vairāk par kilometru. Tāpēc par kaut kādiem finiša spurtiem es pat nedomāju – mana vienīgā doma bija tikt līdz galam skriešus. Bet tas nebija vēl viss, jo mani gaidīja vēl viens pārsteigums – Cēsu pils vārtu velvē man garām kā stāvošam ar saucienu „čau” aizmetās kā no gaisa nokritis smaidošs edGars! Vēl tagad nesaprotu, kā viņš tur gadījās?! Lai nu kā, bet mēs visi trīs kluba biedri, it kā sarunājuši, arī finišējām pēc kārtas – sm72, edGars un es. Pēc finiša es nevarēju īsti saprast vai priecāties vai skumt par to, ka distance izrādījās par kilometru īsāka nekā solīts. Pēc pēdējā kāpuma man tomēr vairs ne par ko nebūtu gribējies vēl skriet vienu kilometru. Taču, no otras puses raugoties – ja es, rāpjoties kalnā, būtu zinājis, ka tas ir pēdējais kilometrs, es būtu piespiedis sevi kustināt kājas žiglāk, lai ātrāk varētu atvilkt elpu pēc finiša un tikt pie malka vēsa ūdens. Ūdens un svaigums bija tas, kas trasē pietrūka visvairāk – īpaši jau tās beigu daļā…
Kopumā ar pasākumu es esmu ļoti apmierināts, guvu daudz pozitīvu emociju, tas bija ļoti noderīgs ātrumtreniņš interesantā trasē – sasniedzu vidējo ātrumu 4:38 min/km, kas ir tuvu plānotajam, bet ņemot vērā trases reljefu un segumu, varu uzskatīt, ka tas atspoguļo manas pašreizējās iespējas un neko daudz ātrāk es šodien noskriet nevarēju. Sm72 šodien nu nekādi pieveikt nespēju, bet edGaru … varbūt arī būtu varējis pacīnīties, ja vairāk debesīs būtu skatījies! Šogad līdz šim skrējienam biju trenējies tikai līdzenumā un pa asfaltu. Vidējais pulss man bija 94% no maksimālā un tas ir tikpat cik Mežaparka pusmaratonā, taču maksimums šodien bija tikai 174 salīdzinot ar Mežaparka 203…
Mājupceļš kopā ar Sm72 bija tik ātrs, ka es tā arī neko īpašu no brauciena neatceros – tikvien to, ka spoži spīdēja saule un es biju slinki atlaidies sēdeklī, izstiepis kājas un lēni malkoju melno tēju…:) Arī Cēsis ir tā vieta, kur es labprāt atgrieztos un skrietu atkal.
Nobeigumā es vēlreiz vēlētos pateikt paldies Mošķim par ideju piedalīties šajā pasākumā un par lieliski veiktajiem trenera pienākumiem, Kamparam – par vizināšanu un iedvesmošanu uz augstiem sportiskajiem rezultātiem, Sm72 – par lielisku kompāniju un atbalstu distancē, vizināšanu un fantastiski garšīgajām zivīm, edGaram – par saulaino optimismu un atgādinājumu neatslābināties līdz finišam… Paldies Jums visiem par lieliski pavadīto dienu!”
VSK Noskrien rezultāti un iegūtās vietas:
Aivars (V50) – 1:02;43 – 5.v.
edGars (V) – 1:02;27 – 33.v.
Indra (S40) -1:17;54 – 3.v.
Kampars (V40) 0:51;17 – 4.v.
Mošķis (V) – 1:10;28 – 44.v.
sm72 (V) – 1:02;00 – 31.v.
Visus skrējiena rezultātus var atrast ŠEIT
© Mošķis & Co
km 
-
Bildes, ir un tiks ieliktas “šodien” :)
Mošķi, paldies, Tu kā parasti esi labs! Bija vērts pagaidīt tās dienas…:)
Labs raksts un paldies Aivaram, ka izstāstīja arī manu stāstu, jo faktiski jau turpat blakus mēs skrējām:) Liesmains sveiciens un liels paldies arī Ozolnieku meitenei, kuru mēs ar Aivaru tā izmantojām un pametām trases kalnu apskāvienos:D
Jauks raksts sanācis. Paldies! Un par uzmundrinājumu dažādās sacensību stadijās PALDIES!
Paldies Mošķim par kārtējo jauko rakstu. Pārlasot to, domās no jauna izgāju cauri tās dienas notikumiem.
es centos =) kā nu iznāca, tā iznāca :)
..acìmredzot skrieshana attìsta radoshos talantus-reti kur nàkas lasìt tik literàri,lai neteiktu liriski ,par sportiskàm aktivitàtèm un cìnjas sparu sacensìbàs kà kaujas laukà :)))
Drīzāk jau, ka nevis attīsta, bet gan ļauj izpausties:D
=> sm72, kas jums ar Kamparu neļauj attīstīt savus talantus rakstīšanā? Gana daudz esat pie sevis paturējuši un slēpuši no tautas :) Vismaz foto no cīņu vietām būtu nopublicējuši :=) Tā vien gaidāt, kad es braukšu un rakstīšu par šiem lielajiem skrējieniem :) Varbūt, nākamreiz uzreiz pērciet man lidmašīnas biļeti un rezervējiet 5* viesnīcas numuriņu ;)
Esmu novērojis, ka skrienot domas raitāk raisās, nepiespiesti lidinās… Laikam jau tam ir kāds racionāls pamats – paaugstināts vispārējais tonuss, vairāk skābekļa šūnu līmenī, paātrināti vielu maiņas procesi utt. Spēj tik ķert un piefiksēt idejas!:)
Ja vēl vectētiņš Einšteins būtu skrējis- pasaule būtu jau pilnībā relatīva:D
Garšīgi sarakstījāt puiši. Pilnīgi sabaidījāt manas kāju eņģes ar tiem kalniem. Jauki, ka rakstat.
Ir viena lieta, kas man skriešanā nepatīk un tā ir intervāla ātrumtreniņš. Labi, ka man tas augstāk minētais riebeklis šodien bija šomēness pirmais un vienlaikus arī pēdējais…:)
Aivar, kāds tieši Tev izskatījās intervāla ātrumtreniņš? Domāju skriet, bet īsti vēl nezinu kādu skriešu. Varbūt “100m-200-400-800-400-200-100″, bet varbūt citu.
Manā treniņplānā, edGars, tas izskatījās šādi: 14,5km, tai skaitā, iesildīšanās, bet tad 4 kāpinājumi pa 1,6km katrs ar ātrumu 4:11 minūtēs/kilometrs. Pēc katra kāpinājuma 800 metru atpūta, beigās atsildīšanās skrējiens.
Es, kā parasti, nevarēju sevi piespiest to visu pilnībā izpildīt. Šoreiz nolēmu izturēt ātrumu, bet pie maksimālā vidējā pulsa sasniegšanas pāriet uz 800 metru atpūtas fāzi. Pirmajā ātruma intervālā nomaucu visus 1,6km, bet otrajā – atpakaļceļā pret vēju – tikai 1,2km. Trešajā 1,5km un tajā es jutos vislabāk, taču salīdzinoši ātri uzkāpa pulss, bet ceturtajā tikai 1,1km, jo tad es kapitāli aplūzu… Tos 800 metru posmus skrēju lēni, lai pulss nokristu līdz 75% no maksimālā vidējā. Tur, man šķiet, ir arī intervālu ātrumtreniņa jēga.
Kopā tā raustīšanās, ieskaitot iesildīšanos un atsildīšanos, man sanāca ar vidējo ātrumu 5:05 minūtēs/kilometrs. Jūtos joprojām saguris…
Lai Tev, esGars, veicas labāk!
..agràk(jaunìbà) intervàlskrèjienus taisìju stadionà reizi,divas nedèljà .parasti tos skrien nedaudz àtràkà tempà kà plànots veikt distanci sacensìbàs,lai organisms pieradinàs pie àtruma. tà var pilnveidot arì skrieshanas tehniku,elposhanu,ritma izjùtu un padarìt dazjàdàku monotonos trenninju
Vai neviens nav iekārojis šodienas treniņus Mežaparkā. Es sāku domāt, ka vajadzētu aizlaist līdz turienei un nocilpot man plānotos 30 km
Tieši pēc šiem treniņiem man paredzēta svēršanās:D Bet es jau esmu salīcis ar māšeli, ka līdz 1.septembrim svēršu 80 kg:)
Es, sm72, pēc vakardienas intervālu treniņa un pirms rītdienas pēdējā pirsmaratona garā gabala, šodien priekšpusdienā došu priekšroku zālāja pļaušanai, bet pēcpusdienā būs atkal jāskatās hokejs…
Paldies, Aivar, kofeins, noderīgi.
Laiks ir skaists un saulains,tapèc Liepàjas blice(Kampars un es,Moshkjis nebij pierunàjams braukt lìdzi) shodien piedalìsies Pilskalna skrèjienä Skrundà.Distances garumi 4 vai 5km… Kà gàjis,skrèjies un kädi rezultàti informèshu vèlàk.
Veiksmi, veči! :) turēšu īkšķus :)
..un tà,esmu jau màjàs pèc vèl vienas jaukas sacensìbu dienas(man personìgi shie tik otrie machi pèc atgriezshanaas skrèjèju rindàs).Trase(aplis ~1,1km bija izveidota gleznainà vietà pie Ventas ar kàpumiem un kritumiem-tàds ìsts krosa variants…Skrietmìlju jau nebij pàràk daudz,bet pamatà zinàmi un pazìstami shì hobija entuziasti no tuvàkàs apkàrtnes un pràvs pulcinjsh ar bérniem.Kampars nepàrprotami uzvarèja savà vecuma grupà 4,4km (V40),bet es 5,5km ar rezultàtu 24:17:39 savä v. grupà(V20) paliku 4.tais, vinnèja Aigars Matisons no Piltenes….. Nàkoshie tautas machi (pèc Nordea maratona) ir plànoti Kazdangas muizjas parkà(kross) 23.maijà:)
..varètu jau nekam negatavoties un chunchinàt savà tempà pa vakariem veselìbai un mundrumam,bet shàdas SACENSIBAS shai aktivitàtei pieshir citus akcentus,adrenalìnu,motivàciju un ir kà notikums,pasàkums,svètki ikdienas dzìves ritmà tà vietà, lai laiski gozètos saulìtè kàdà vasaras kafùzì pie alus kausa un gainjàtu spindzeles :))
Maz jau tās tautas šodien bija, bet no otras puses, ja būtu ļoti daudz, tad pa trases šaurajām taciņām un celiņiem būtu grūti manevrēt. Manā V40 vecuma grupā bijām tikai 3 skrējēji. Arī vidējais ātrums nebija nekāds dižais – ap 4:00 – 4:10 min/km, lai gan dažās trases vietās tas sasniedza apm. 2:50 min/km, bet citās apm. 5:30 min/km. Laikam jau trases specifikas dēļ – daudzie līkloči, kāpumi, kritumi un protams – maziņš tiltiņš.
Neapšaubāmi, bija derīgi aizbraukt :)
Ā, un vēl jāatzīmē, ka lai gan pasākums bija bezmaksas, taču balvas pirmo triju vietu ieguvējiem katrā vecuma grupā bija izcilas. Kopā tika apbalvoti apm. kādi 20-25 sportistu.
..iesildoties trase nelikàs grùta,bet tempa skrèjienà deva pa kàjàm,tapèc laikam manà vecuma grupà pat 2vi, ne shavi buki, izstàjàs distances vidù
jauku jums gājis, un nu saprotu arī, kas ir kofeins :) Bet es tikmēr būvēju šautuvi, grīdiņu zinies ielikām pie 100 metriem. Arī man savs gandarījums :) Rīt sportinga sacensības raķešu bāzē Bārtas virzienā, varat braukt kā skatītāji, skatīties kā māla šķīvīši plīst :)
Es, edGars, tā arī nesapratu, kurā brīdī un kā Tu skrien – vai tu pa to 100 metru grīdiņu ķer tos šķīvjus vai gluži otrādi – Tu no tiem mūc?:)
Nē Aivar, EdGars ar smagu gludeklu izstieptā rokā skrien, lai varētu plinti bez roku trīcēšanas noturēt rokā:D
Vakar pa Mežuparku noriņķoju 29,780 km. Bija drusku par siltu, taču tomēr tiku galā. Speķzīļu klubiņā ēc tam nosvēros un bija man 80,9 kg dzīvsvara, kaut gan vajadzēja nokristies līdz 84 kg. 3 speķzīles savu svaru nenometa, līdz ar to klubiņā esmu vinējis LVL 346,-:) Ar māšeli salīgu, ka man 01.09.2009. būs 80 kg., bet parakstīju jau nākošo Speķzīļu līgumu, ka tie paši 84 kg. tiks saglabāti man arī uz 03.10.2009. Ja kāds vēlas iestāties speķzīļu klubiņā, laipni lūgti:)
Apsveicu Tevi, sm72, ar kārtējo uzvaru! Tevi jau tagad distancē vairs nevaru noķert…:)
svara nomeshana ar laikam var bùt labs dzinèjspèks,lai nopietnàk skraidelètu,piedalìtos maratonos,jo pludmales sezona jau klauvè tepat pie durvìm :D EDgaram/ -neesi domàjis par vasaras biatlonu,kur skrien un shauj?varètu apvienot abus hobijus vienà.tikai laikam pie mums shàdas sacensìbas nav populàras
Labs Sm72, sveicami. Tāpēc jau laikam Tevi avatar nevar redzēt, jo traki sarucis masās esi. :)
Es atkal gribētu uzaudzēt kādus 4 – 5 kg muskuļu. Savādāk jūtos kā tāds putoplasta puisēns.
Krishjohn, es atkal gribētu tos jaunībā ar dzelžiem uzaudzētos muskuļus nedaudz dabūt nost, jo skrienot tie nekrietneļi prasa barību:)
Starp citu skatījos maratona kalendāru un atradu tādu interesantu maratonu kā Lisabonas maratons, kurš notiek 6 decembrī:) Man tāpat ir apņemšanās katru savu dzimšanas dienu, kas ir 7 decembrī noskriet savu gadu skaitu, tā varētu noskriet faktiski dzimšanas dienā maratonu:D
Pie šķīvjiem es tiesnešos, tas, vells, ir dārgāks sporta veids par skriešanu un man nav pa kabatai. Vasaras biatlons skan labi, tikai… Tikai tas gan jau ir pakārtots rīdziniekiem un sacensības notiek tajā krajā. Man varētu būt netīkama tā braukāšana. Bet painteresēšos.
Sm72, šoreiz neplāno draugus ar busiņu ripināt līdzi kamēr skriesi to maratonu? :)
Kas zina, varbūt arī 6.decembrī – vēl pēc Valmieras, varbūt arī varētu “izspiest” šosezon vēl vienu maratonu…
Apsveicu Sm72 ar uzvaru kilogramu nomešanas mačos! :) Kad būsi pieteicies uz RM mačiem? Liekas, tas termiņš līdz 12.05 …
Pieteikties iespējams līdz 2009. gada 12. maijam vai līdz dalībnieku limita sasniegšanai (dalībnieku limits – 10 000 dalībnieku).
http://www.nordearigasmaratons.lv/lv/registration/
Ak kā man patīk lasīt šādus sacensību piedzīvojumu stāstus. VNK superīgi raksti – ar aizrautību lasīju ;) Tāda sajūta, ka pats būtu tur, tik žēl kā nebiju :/
Protams: Apsveicu ar mazo pauguru pievarēšanu :D un smukajiem rezultātiem :)
P.S. >>> Kāds gadījumā nevēlas piedalīties šodien (04.05.2009) Baložu Bizonī 1. kārtā “http://www.balozubizons.lv/index.php?id=docs/nolikums.htm”
Man tik izdevās savervēt vienu draugu :D
Labprāt piedalītos, taču Baložu Bizonis man ir par tālu.
Tajos bizoņa 4 km. nepaspēšu ieskrieties:D Tā tāda smaga distance, jo nenokauj distances garums, bet gan ātrums:)
sm72, vari izmantot šo pasākumu tempo/ātrumtreniņa vietā! Ar lēno skrējienu vien nepietiek
Nu es ar šodien esmu nobliezis pēdējo garo gabalu pirms Rīgas maratona. No rīta gaidīdams vēja pierimšanu, sagaidīju vēl lielāku vēju ar biezu mākoņu segu. Pa brīdim uzpilēja arī kāda lietus pile. Lai arī ļoti negribējās šodien skriet, tomēr tas pēc visiem priekšrakstiem bija jādara.
Pa šoseju ļoti prātīgi noskrēju 33km, vidējais ātrums 4:34 min/km, vidējais pulss 126 bpm. Parēķināju, ja šādā tempā vēl noskrietu 9,195, tad maratons būtu nobliezts pa 3:12. Nekas īpašs. Atlikušajās dienās būs intensīvāk jāpiestrādā pie ātruma.
Dažādību savā RM gatavošanās treniņu programmā ir ieviesis arī edGars, kuru šodien redzēju pašaujamies man pa šoseju garām kopā ar kādu daiļā dzimuma būtni. Es gan pirms Rīgas maratona neriskēšu braukt ar velosipēdu, bet pēc tā – arī vilkšu “veļuku” no pagraba ārā.
Mošķis šodien arī taisījās skriet garo gabalu.
Vai noskrēji, Mošķi?
:)
Kampar, to, ka edGaram patīk pašauties citiem garām, es ievēroju jau skrējienā “Cēsu pavasaris – 2009 kopā ar Mizuno”. Vēl jo vairāk tas viņam varētu patikt tad, kad viņš bija kopā ar kādu daiļā dzimuma būtni.:) Bet par velosipēdu nav ko brīnīties – kā citādi lai Tevi skrienot noķer?:)
Kampar, nu gluži 30+ km netaisījos skriet =) kaut kur ap 15 noskrēju gan, bet vai tad priekš mums tāds skaitlis ir baigi liels =)
Bet ar šo treniņu paziņoju, ka ir iesācies sagatavošanas cikls manam jubilejas 5.maratonam :) Cikls, droši vien, būs smags dažādā ziņā, bet kā jūs jau esat visi pamanījuši, tad es tos vieglos ceļus neizvēlos =) Šodienas treniņš ar jautrais – kāpas + asfalts kopīgi ar Kofeīnu :) Vējelis labs, bet nesūdzos – dzīvotājs būšu :)
lēnu garu :) tas bija atpūtas, ne treniņu brauciens un šāvāmies viens otram pretī. Man vēl palicis 1 garais padsmitnieks rezervē šīs nedēļas nogalei. Daži tempo, daži parastie un skat, skat, Rīga klāt.
Kampar, kā var tik zemu pulsu noturēt? Un pie tāda ātruma? Acīmredzot, man tikai skriet un skriet…
Vargans, izskatās, ka Kampars ir tiešām ļoti prātīgi skrējis. Man divi pēdējie 32km skrējieni bija ar 135bpm un 139bpm vidējo pulsu un man pašam likās, ka skrienu ļoti rezervēti un bez īpašas piepūles. Izrādās, ka tas ir tāds baigais štrunts, jo ar Kampara šodien iespētajiem 126bpm, tajā pat laikā spējot noturēt vidējo ātrumu 4:34 min/km… Tā var visus 100km vienā stiepienā noļepatot!:)
Tas tomēr liecina, ka Kampars ir ļoti labā formā, pēc Barselonas jau ir atguvies un es nemaz nebūšu pārsteigts, ja RM viņš vēlreiz labos savu personīgo rekordu. To es viņam arī novēlu!
Es nezinu, kā Jūs skrieniet ar tiem zemajiem sirdspukstiem. Man normāli vieglajos 10 km ar ātrumu 5:36 ir vidējie sirdspuksti 153
..nezinu vai laiks,vèsais gaiss, forma vai izmazgàtàs krosenes,bet shodien skrèjàs viegli un 3h noskrèju bez piepùles,pat neslàpa,mierìgi varèja paàtrinàties trenninja beigàs….
Es, sm72, treniņos skatos uz bpm un arī RM kādus 35-40km darīšu tāpat. Ātrums nav tas pēc kura es vados. Ja man kāpj bpm, tad samazinu tempu un otrādi – ja pavisam zems bpm, tad drusku “pieberu ogles”, bet citādi es klausu savai sirdij.:) Tā ar vidējo pulsu 135-140bpm var ļepatot diezgan ilgi bez noguruma. Pagājušajā pirmdienā 32km beigās sanāca ar vidējo ātrumu 5:22 min./km, tas ir, ap 3:45 pārrēķinot uz maratona distanci…:)
.. man jau liekas,ka garajàs distancès organismam nepatìk sirds ritma biezjuma krasas svàrstìbas,tad tas sàk nikjoties,tapèc turèt pulsu optimälà lìmenì ,labàkais veids kà izbègt dazjàdu nepatìkamu pàrsteigumu ar pàrforsètu àtrumu sàkumà un lùzienu beigu posmà
Man tāpat kā sm72 vidējais pulss turās 150-155 robežās, bet arī tas jau ir par augstu :(
=> vargans, nav jau nekāds brīnums, Kampars trenējies ir daudz un ne pirmo gadu. Te arī rezultāts pulsā atspoguļojas =) Nav jau viņam tas pirmais gads – tā kā, nekāds brīnums man tas nav. Trenētam cilvēkam pulss ir gandrīz vai pirmais rādītājs, kas rāda viņa trenētību.
Es 1,5 kursu studēju iekš LSPA (neklātienē) un tur bija velotrenažiera tests. Mani testējot – pulss baigi ātri kāpa augšā, pēc tam stabilizējās un ilgi biju spējīgs optimālo pulsu turēt, lai arī slodze tika palielināta. Pirmā reakcija pasniedzējam bija – es esot kaut kas no gargabalnieka sugas, lai gan viņš nevarēja zināt, ko esmu agrāk darījis un daudz nekļūdījās. Lai ar pārtraukums bija visai liels, biju trenējies (amatieru līmenī, jo skriet man patika) garās distances un tā ietekme bija palikusi.
Skriešanas tempi un tehnika atšķiras no soļošanas, tā kā, Tev tāpat kā Fadejevam, būs vien pamazām jāpierod un gan jau tas jaunību dienu rūdījums izpalīdzēs arī skriešanā :=)
Paldies, Mošķi. :) Par skriešanas tehniku runājot – tehnika dēļ soļošanas ir galīgi “sačakarēta”, skrējējas solis man nu galīgi nav. To man visi saka, ka tikai pie ātruma parādās, kas līdzīgs skriešanai, bet tā – :((( Viss nāks ar laiku. Rudenī arī dēļ veselības netika izdarīts lielais “ziemas darbs”, tika vienkārši viegli paskriets, lai neiedzīvotos vēl lielākās problēmās. Tāpēc arī pulss, droši vien, rāda tikai un vienīgi patieso stāvokli.
Man vispār normāls darba pulss ir 170. Ārsts to redzot ieteica padomāt vai vispār es drīkstu skriet.
Signi, esi mēģinājis samazināt tempu? Par cik attiecīgi krītās pulss?!
Man pēdējā laikā ir bijuši daži 10km -13km ātri skrējieni (Ozolnieki, Mežaparks, LR čempionāts krosā, “Cēsu pavasaris), kuros sirdsdarbības ritms sasniedza 173-176 bpm, dažos brīžos pat 179 bpm. Domāju, ka tas arī būs iemesls tam, kāpēc patreiz pie zema ātruma sirdsdarbības ritms spēj noturēties zemā līmenī, laikam domādams, ka tūlīt vajadzēs atkal rauties.
RM domāju skriet apm. ar 160-165 bpm, ar ātrumu apm. 3:55 – 4:10 min/km
Visus Jūs apkopojot, varētu secināt, ka katram noteikti sakarā ar pulsu ir savas īpatnības, līdz ar to pēc šīs sezonas atkal būs jāiegriežas LOV, lai notestē mani un īpašu vērību pievērš sirdspukstiem:)
Es šobrīd sliecos RM skriet ar 135-140bpm pirmos 10-20km, ar 140-145bpm nākamo posmu līdz 30-35km, pēc tam cenšoties nepārsniegt 150bpm. Pēc 40km tad jau uz pulsu vairs neskatīšos, bet domāšu par iespējami ātrāku tikšanu līdz finišam. Vidēji tas sanāktu 140-145bpm, ar ātrumu apmēram 5:15-5:30.
Aivar man ir ļoti simpātisks Tavs optimisms:D Es pieteicos uz pusmaratonu un skriešu tik ātri cik varēšu paelpot, neņemot vērā nekādus sirspukstus, jo esmu sevī novērojis zināmas mazohisma iedīgļus, kurus pēc tam kompensēju ar sadistiskām izpausmēm pret konkurentiem:D
Vai Tu, sm72, domā, ka es, tāpat kā Cēsīs, neizturēšu un metīšos Tev pakaļ?:)
Kamparam paldies no manas puses par info. :) Pērn Kuldīgā(sanāca skriet pēc traumas) pulsometrs “bļaustījās” kā nelabais, ka pulss par lielu, Valmierā jau pulss vidēji bija 10 vienības zemāks. Darbs, darbs un darbs…galvenais nepārforsēt, turpināt trenēties un gan jau arī mans pulss nostabilizēsies. :)
=> vargans – man būtībā tas pats variants, es no jūlija tik atsāku un sākumā bija savi pulsa brīnumi – bet es jau uz to arī orientējos, ka nekas nenāk uzreiz. Visu izšķir treniņš :)
Pulsam jau nav jābūt konstantam lielumam. Pulsa izmaiņas uz vienu vai otru pusi parāda, cik lietderīgs, vai otrādi – nelietderīgs ir bijis treniņu process. Bet to nevar noteikt īsā (nedēļa) laika posmā.
Pareizi ir kā to darīt grib sm72 – notestēties pie speciālistiem.
Šeit var palasīties:
http://www.vipsport.lv/
1.reize – pirms sezonas
2.reize – pēc sezonas
un izdarīt slēdzienus
Pirms sezonas – tas būtu pirms skriešanas sacensību sezonas – pavasarī? Es jau gan ziemā aktīvi kāpju uz slēpēm un “mačojos” arī ar tām. Slēpošana man dikti mīļa. Šī ziema bija kā radīta tam :)
Nav jau obligāti tai jābūt sezonai.
Tas var būt jebkurš laika periods fizisko aktivitāšu periodā – piemēram 2,3 vai 4 mēneši.
Skriet jau arī var visu gadu :)
Slēpošana diemžēl nav Liepājnieku privilēģija. Pie mums kārtīgs sniegs ir reta parādība. :(
Skaidrs! Pašai jānosaka atskaites punkti! :)
Šoziem izslēpoti gan Ērgļu pakalni, gan Madonas “Smeceres sili”, Alūksnes kalni, kas bija vēl dižāki par Ērgļu pakalniem. Kaifffs, kur tu rodies! Šī ziema bija mana ziema! :)))
Kungi sacensības ir domātas, lai skrietu cik vien var, un pulsometri ir jātstāj tikai kā informatīvs līdzeklis, lai pēc sacensībām varētu sevi analizēt, jo kas tās par sacensībām kur filozofē, ir jāmauc cik tajā brīdī vien labi var un biški vairāk, tāpēc jau tās ir scensības skriešanā, citādi jāspēlē dambrete
Šogad, kā mums te dažs jau “aizrādīja”, skriešanas centrs Latvijā uz ziemu tika nobīdīts uz Liepāju :) Tā kā, man, Kamparam un vēl dažam, kurus nezināšu, ziema ir bijusi arī skriešana pa vietējiem “apvidiem” :)
Par testiem ir doma arī man, bet tas, laikam, tiks nobīdīts uz ziemas sākumu. Lai tai ziemai būtu savs atskaites punkts, un nākamais varētu būt pavasarī :)
Pikols, ir Tev taisnība! :)
Pulsometru sacensībās nelieku virsū, vienkārši traucē un tas pulss, kas ir sacensībās, mani maz interesē :)
Nepiekrītu ne Pikolam ne arī Mošķim. Tieši tā – šoreiz negribu piekrist pat Mošķim!:) Lai maratonā tiktu līdz galam, turklāt ar daudzmaz pieklājīgu rezultātu, ar maukšanu vien būs par maz… Varbūt, ka maukt no visa spēka var pēdējos kilometrus, taču distancē lielākoties būtu jāklausa sirdij (pulsometram).
Aivar, es nemaz netaisos ar Tevi strīdēties =) Tā ir katra personīgā lieta, un nodrošināties nekad nav par ļaunu :=) Vienkārši es sev neņemtu līdzi :)
Tieši tā, Mošķi, mums nav par ko strīdēties!:) Katram savs – Tu tik mauc un skaties uz meitenēm, bet es uz savu pulsometru…:)
Labs! :))) Kas kuram tuvāks :) Sulīgs komentārs! :)))
Aivar, Tavu pulsometru nez vai man būs iespēja skatīt – tāpat aizmuksi no manis, ka pat “Čau” nepateiksi :=) Bet uz meitenēm skaties gan, ka kāda finišā atkal nenokož – viņas naskas uz tādām lietām :=)
Atkal šovakar spēlējot skvošu pie asākas kustības atjaunoju savu kreisās kājas ikra muskuļa traumu. Izskatās, ka priekšā atkal ārstēšanās process un skriešanas pustreniņi:(
eh, teica man mamma pirms lieliem mačiem neriskēt ….
Gan jau saārstēšos līdz RM
Es arī staigāju pa ārstiem – visa veida analīzes, kardiogrammas, flurogrammas… pēc pilnas programmas! Izrakstīja man, ko dzert pirms RM, ko skriešanas laikā, ko nākamajā mēnesī pēc RM. Visam vajadzētu būt pa smuko…:)
Veseļojies sm72!
Aivar, kas tas par ārstu, kas maratonistiem ko tādu izraksta? Kāds speciālists šajā jomā?
es Kuldīgu pagājšgad maucu. Maucu 1. apli, turpināju 2., 3. domāju, “vai es gribu vispār turpināt skriet, grūta šī padarīšana”, (trešā apļa beigās man applaudēja līdzjutēji, nē tomēr ne man, bet Prokopčukai, kas finišēja) 4. aplī jau bija jātiek līdz galam un viss, mazliet sāns dūra, bet nu… :) salīdzināju sevi ar rallija mašīnu – ja riepa ir pušu, tas vēl nenozīmē, ka nevar turpināt braukt un finišēt. Nu ja… ir tikai viena atšķirība, rallija mašīna ir dzelzis, ko var nomainīt. Bet kopumā jau pievienojos pikolam :) Un vēl es gribu saprast savu rumpi, kas kad tajā notiek, lai varu adekvāti pielikt slodzes.
rumpja pazīšana nāk pēc 2 gadiem vai 3000km apmēram un tad jau visas tās fīčas ir tikai informējošas, jeb ja ļoti precīzi grib ko sasniegt un vai vispār tas ir iespējams
jā, labi vārdi pikol, tā arī tik jādara. jāskrien tik un jākrāj pieredze. Es jau to saprotu, grūti sevi savaldīt un netrakot.
Ak zaļā jaunība – grūti sevi savaldīt un netrakot…!:)
Es, Mošķi, apmeklēju savu ģimenes ārstu, kura pamatspecializācija ir kardioloģija. Ģimenes ārsta diploms ir kā otrais – daudz jaunāks un svaigāks. Man pirms RM bija šaubas par to, cik augstu es drīkstu uzdzīt savu pulsu kā arī par manu izvēlēto vitamīnu, pārtikas piedevu, želeju un dzērienu izvēli. Paņēmu visu kaudzi līdzi un mana izvēle ar pāris izņēmumiem tika akceptēta kā man šajā brīdī piemērota. Tika izbrāķētas divas lietas – B12 vitamīnu komplekts ar dzelzi un dzēriena pulveris, jo tas gandrīz dublēja želejas komponentes. Saņēmu uzslavu par izvēlētās ogļhidrātu želejas sastāvu kā arī akceptu un norādījumus par tās lietošanas devām distancē. Dabūju vēl klāt receptes zālēm, kuras jāpadzer līdz RM un otrām, kuras jāpadzer mēnesi pēc.
Tagad gan es jūtos gatavs maukt RM, tiesa gan – mierīgi, prātīgi, netrakojot un ar apdomu, jo es zinu, ka es nenodarīšu pāri savai veselībai un skriešana man sagādās tikai prieku…:)
paldies Aivar, ka tu mani godā par jaunieti, kaut es tā paklusām gaidu ka iekļūšu V60 grubā, un tad varēšu pacīnītie par vietām, jo šinī ir tāds Rodionovs kuram 56 kg un kur tu tādu noķersi un jaunāks arī.
To es biju, Pikol, par edGaru domājis, bet man nav žēl, ja V-50 pie jauniešiem pieskaita, savs labumiņš no tā sākot ar šo sezonu atlec arī man…:)
Rodionovu esmu ievērojis kaut arī viņš ar iespaidīgiem gabarītiem neizceļas, tiesa, tikai pirms starta, jo distancē viņam tuvumā tikt līdz šim nav izdevies…:)
Katram savi ātrumi! Pret fiziku un bioloģiju ir maz līdzekļu, ja neskaita mūsu treniņus un lielu pacietību :=)
Kā jau teica Pikols, citējot dažu labu skriešanas klasiķi, skriešana garos gabalos tas ir baigais darbs un galvenais – pacietība :) Galvenais, lai tā lieta sagādātu baudu un katrs redzētu jēgu savā atkarībā :)
Man ar bija doma, tāpat kā Kamparam pēc RM nospodrināt veļuku un sākt pamazām mīties :) Kampar, kā tu spēj ar tik zemu pulsu noskriet tik ātri km!! Esmu diezgan izbrīnīts :o
Runājot par pulsu, piekrītu pikolam, sacensībās tiešām nav jāskatās pulsometrā (ja nu vienīgi noskrietā distance, ātrums ar kādu skrien km/h, lai zin kad “piebērt ogles” + pēc sačiem var analizēt un papriecāties par smuko diagrammu).
Sacensības ir tā vieta, kur tu izliec uz to brīdi visu savu treniņa procesā ieguldīto darbu un pat vēl vairāk. Protams jādomā ar galvu, nedrīkst neapdomīgi pārforsēt un jāmāk sadalīt spēkus distancē ieklausoties savas izjūtās. Galvenais sacensībās ir izjūtas, saprātīga domāšana un taktika, viss pārējais – jāmauc cik vien tev ir iekšās, tam jau sacensības ir domātas. Sacensības nav tā vieta kur sevi ierobežot ar pulsometru ir jāatbrīvo uzkrātā enerģija.
Bet protams var skriet savā pulsa zonā, sirdij tas pat būs pieņemami un jauki :) Bet mērķis tad visdrīzāk ir noskriet + samazināt iespējamību distancē gan pēc tās veikšanas iedzīvoties nepatīkamās sekās! Jāņem vērā, ka adrenalīns tādā lielā cilvēku masā pūlsu ātri vien uzsitīs augšā, būs pagrūti noturēt savus sirds pukstus noteiktajā robežā ar ieplānoto sacensību tempu un disciplinēti savākties/nomierināties, kād vēlēsies skriet ātrāk, līdzi pārējiem censoņiem un azartiski kādu apdzīt.
Ai, traumas it nemaz nav patīkamas it īpaši neilgi pirms sačiem :( Veseļojies sm72, viss būs labi :) Kāds varbūt zin kādu brīnumlīdzekli, kas palīdz pret ceļa sāpēm, kad kustina, izņemot iešanu?? VNK sacensībās skrienot pa kāpām kaut kas celim nepatika :/ Un vai būtu prāta darbs atkal skriet pa to pašu reljefu (sacensības) nedēļu pirms RM – maratonā ?!
divas pirmās lietas ceļu sāpēm ko darīt liec saiti 2022 knee support elastic var nopirkt Vangažu ielā 30 sia AMERLAT maksās ap 5 lvl tie cipari ir indekss, var pirkt tās super saites kas ir Marijas ielā starp blaumaņa un lāčplēsa bet ir baigi dārgas super brendi bet efekts tas pats to pirmo ieteica spec kam var ticetjo atjauno ari Prpkopčuku un citus. un smērē ja vari izturēt tad finalgons, ja ne tad ko vieglāku un dod celim nedeļā kādas divas atpūtas dienas vai mēgini aizstāt ar velo ja nesap, bet ja neuzlabojās tad pie ārsta joki nav mazi pec tam var zaudēt daudz laika
Nu jau sāku just ka esmu gandrīz jau salabojis savu ikra muskuli. Šodien spēlēju skvošu un starp spēlēm noskrēju 4+5+10 km., jo ieziedu kāju ar kaut kādu speciālo smērīti un nosēju visu ikru ar daudz elestīgās saites metriem. Kā Jūstās potenciālie Rīgas maratonisti irms atpūtas nedēļas?
Liepājas trio Mošķis-edGars-Kofeīns, bez Kampara (šodien piedalās mačos iekš Igaunijas) aptuveni tādā vilcieniņā pieveica 17km pa Klaipēdas šoseju un finišēja, kur nu kurš dzīvo:) Temps aptuveni 5:30-5:40, precīzi nepateikšu, bet nu vismaz līdz 14km, kad pēdējos spēkus izdvesa Garmin un pateica ka viņa pietiks (biju piemirsis uzlādēt), tā ar bija :) Biki bija jūtami iepriekšējie treniņi un nekādas lielās ogles uzmest nespējām un arī īsti nevajadzēja :)
Laiks ideāls, mazliet uzsmidzināja, kas tikai uzlaboja omu :) Cik jau ir skriets, kad ir vējš un cepina saule :) Gatavība ir, uz kādu rezultātu, pašlaik nav nekas saprotams, bet liekas, ka uz 7dienu būsim gana izbadējušies pēc sacensībām un parādīsim labu sniegumu:) Vēl būs daži skrējieni … un jāmauc! :)
Man šodien, kā jau katru svētdienu, bija garā skrējiena diena. Taču tagad tas bija sarucis līdz nepieklājīgi maziem 14km. Skrējās ļoti labi un viegli – iznāca noskriet ar 5 min./km, pa ceļam desmitnieku pievarot dažas sekundes zem 50 minūtēm.
Līdz RM man ir palikuši tikai 3 mazi treniņi – otrdien un piektdien man ir vieglā riksītī jānoļepato pa 5km, bet ceturtdien ātrumtreniņā Cēsu sacensību tempā – ar ~4:30 jāpieveic 10km. Un tas arī ir viss…
Šobrīd sāku domāt, ka RM būs jāskrien robežās 5:10-5:20 min./km, tas ir, drusku zem 3:45. Varbūt līdz galam tikšu… Pikols saka, ka ir jāmauc cik var! Kā sanāks – redzēsim… Bet šodien skrējās ļoti viegli un labi – pašam bija prieks!:)
jā mierīgs, man neieplānoti garš skrējiens. Patiesībā atšķirībā no manis, mana plānošana stipri klibo, cerēs, ka pēc Rīgas tā saņemsies. Šķiet mans Rīgas temps varētu būt biku zem 5 minūtēm. Cik ir “biku”, tagad nepateikšu :)
Aivar esi uzmanīgs ar tiem 5:10- 5:20. Es arī romu tā sāku kurināt no starta, bet beigas man pietrūka. Vienīgi atšķirība, ka līdz RM Rīgā neizveidosies tādi pauguri:)
Par to, sm72, es arī satraucos – kas notiks maratona otrajā pusē, tas ir, pēc 33.km. Līdz tam tas temps būtu pat ļoti O.K.!
Bet kāpēc Tu naktī neguli – vai trenējies un skrien uz sava trenažiera, vai arī nevari pirms RM starta aizmigt?:)
Kāds Tev, sm72, bija ātruma grafiks pa kilometriem Romā pirms pēdējā posma kāpumiem? Līdzenumā mūsu spēki ir diezgan līdzīgi un tas varētu man kalpot par labu orientieri. Turklāt Romas maratons nebija nemaz tik sen.
=> Aivars, sm72 pa šo laiku ir stipri spēcīgāks palicis – gan kilometrus iekrājis, gan ikdienas treniņi vairāk pa asfaltu un nez vai viņš LatvEnergo ēdina uz trenažiera :) Tas, ar neapbruņotu aci, bija redzams Cēsīs :)
=> edGars Gan jau sakārtosi sevi vēlāk – bet vakardienas skrējiens būs gana labs – es tā vismaz ceru, jo līdz 7dienai ir gana laika atpūsties un uzkrāt spēkus citos treniņos :)
Sestdien un svētdien biju izbraucis patūristot pa Igauniju ar mērķi 10.05.2009 piedalīties un noskriet SEB 27 Tartu Jooksumaraton. Krosa distance 23km vai 10km pēc izvēles. Protams, ka izvēlējos garāko – pirms Rīgas maratona pašā laikā.
Par cik šogad krosi ir skrieti jau gana daudz, tad biju ielāgojis, ka nav prātīgi distances sākumu pārforsēt. Tāpēc šoreiz nolēmu iesākt krosu mērenā tempā.
Tartu Jooksumaraton startā bija izveidoti 7 koridori, no kuriem dalībnieki startēja. No pirmā startēja elites skrējēji, no 2-5 koridora pēc agrākajiem sasniegumiem vērtētie skrējēji, no 6 koridora – visi pārējie, no 7 – nūjotāji. Man, saprotams, iznāca startēt no sestā koridora pašas beigu daļas.
Skrējās diezgan labi, taču skriešanas temps visu laiku mainījās, jo nepārtraukti bija jāapdzen un jāizvairās no lēnākajiem skrējējiem. Apmēram pirmie 3km bija jāskrien pa asfaltu. Pēc tam trase no asfalta nogriezās nost un tālāk veda pāri tīrumiem pa cietu lauku ceļu. Pēdējie apm.10km pārsvarā bija meža taciņas vai mazi celiņi. Bija jāpārvar arī daudzi pakalniņi, lai gan visā visumā trases reljefs visu laiku bija ar nogāzi.
Trasē bija 4 dzirdināšanas punkti. Lai gan īpaši negribējās, taču katrā šajā punktā izdzēru pa vienam malkam šķidruma, pirms tam drusku uzpildoties ar ogļhidrātu želeju. Izlietoju vienu 3reizēm paredzēto paciņu, sadalot to uz 4reizēm.
Spēki bija saglabājušies līdz pat distances beigām, un pēdējo kilometru spēju noskriet paaugstinātā tempā, vēl noskrienot divus skrējējus. Trešo tomēr nepaspēju noķert, lai gan pēdējos 200m skrēju sprinta ātrumā (pulss sasniedza manu max180), un zaudēju tam 1sekundi.
Rezultātā – laiks 1:29:25, kas deva 29.vietu kopvērtējumā, un 4.vietu savā V40 grupā. Vidējais ātrums distancē 3:53 min/km.
Šodien muskuļi neko īpaši nelāgu nejuta, tāpēc no rīta noskrēju mēreni 10km ar 4:19 min/km.
Nu ko, līdz Rīgas maratonam palikušas vairs tikai 6 dienas!
Būs kārtīgi jāmauc :)
Malači! Visi tik nopietni nobrieduši RM, ka prieks lasīt! Lai visiem izdodas realizēt iecerēto Rīgas ielās! :)
vargans, vai Tu jau pievienojies mūsu klubiņam arī RM ietvaros? =)
Ko Tu ar to, Mošķi, gribēji pateikt? Tas, ka sm72 ir kļuvis daudz stiprāks nekā viņš bija pagājušajā gadā, par to nav ne mazāko šaubu. Vai Tu gribēji pateikt, ka man nevajadzētu orientēties uz viņa Romas tempu 5:10-5:20 un skriet daudz lēnāk?
Biju ļoti optimistiski nobriedusi Rīgai un cītīgi arī gatavojusies, bet nu…veselība iztaisa korekcijas…jau 5 dienas cīnos ar temperatūras “iegūšanu” :) nekļūdījos rakstot – tieši ar “iegūšanu” :) Temperatūra turas amplitūdā no 35.2 – 35.8. Bezspēks :( Nav jau sliktuma bez labuma – šajās dienās esmu pazaudējusi 3kg, bet nu mans optimisms sāk noplakt, jo nevaru vairs uzkāpt uz savu 3.stāvu bez apstāšanās. Risinu sarunas ar maratona organizatoriem par distances maiņu, jo nu nebūtu prāta darbs skriet maratonu. Ceru, ka līdz svētdienai vismaz veselības ziņā tikšu uz strīpas. Bet izvēlētā distance paliks tikai zem lozunga – NOSKRIET! Mazliet skumji, bet nu būs jau arī citi maratoni…
Aivars, nezinu uz ko lai orientējies – tik ne uz Sm72. Vairāk jau uz saviem pēdējiem skrējieniem 30+ distancēs. Šie rezultāti varētu pateikt precīzāk tempu ar korekciju uz sacensībām. Kāds Tev viņš bija?
Vispār jau, labāk noskriet tā, lai nepārtempotu.
=> vargans, prātīgi darīts – tāda opcija iekš RM ir paredzēta =) ja nu kas, piesakies, lai zinam, kas mūs atbalstīs trases maliņā :) Atbalsts mums gana noderēs =) Veseļojies! ;)
Kampar, Tu kā parasti esi lielisks, krosam skriet zem 4 minūtēm 23km, turklāt izejot no pēdējā starta koridora cauri visai gaļas masai – izklausās baigi labi!:) Vai tur manīji daudz mūsu tautiešu?
Paldies, Mošķi! :) Rīt vizīte pie ārsta – tad būs spriedums :)
Te agrāk vairāk izskanēja apgalvojumi, ka sacensībās ir tikai jāmauc neskatoties ne uz ko. Tam īsti nepiekrītu. It īpaši, ja runa iet par maratonu.
Katram ir savu iespēju robeža, kura ar mērķtiecīgu trenēšanos pamazām tiek celta uz augšu.
Aerobo un anaerobo maiņas slieksni neapmānīsi. Savukārt sirds ritms ir šo procesu signalizētājs.
Ja tagad mums ir pieejami moderni sirds ritma mērītāji skriešanas laikā, tad neredzu iemeslu, kāpēc tajos kādreiz drusku neieskatītos, un varbūt ieviešot drusku korekcijas skriešanas ātrumā. It sevišķi tas sakāms, ja ir vairāki noskrietie maratoni, kad rodas iespēja salīdzināt sakarības starp reālajām rādītāju līknēm (ātrums, pulss, svars, temperatūra, reljefs), teoriju un sajūtām jau pie datora.
Mošķi, mani pēdējie 30+ ātrumi bija 13.aprīlī 5:28 un 26.aprīlī 5:22. Tāpēc ar korekciju uz sacensībām man šķiet, ka man būtu jāskrien ar 5:10 – 5:20.
Aivar, bija kādi 30 tautieši. Reāli sazīmēju tikai 3 no viņiem.
Bingo, Kampar! Tieši pie šo savstarpējo sakarību pētīšanas, pie sava organisma izpētes es strādāju RM sagatavošanas periodā. Ne tikai maucu kilometrāžu, bet arī centos ieklausīties sevī un analizēt visus iegūtos treniņu un sacensību datus. Tas, es ceru, man atļaus nepārvērtēt savas pašreizējās iespējas, bet tajā pat laikā sasniegt šobrīd iespējami labāko rezultātu. Tāpēc esmu pārliecināts, ka RM laikā es vairāk laika veltīšu sava Garmin’a displeja nevis Rīgas arhitektūras aplūkošanai.:)
Lai izdodas!
Lai visiem mums izdodas!
displejs apnīk pēc 15 min daudz interesantāk ir meklēt kādu zaķi kam turēties līdzi, jo displejā neko labu neieraudzīsi, tikai to, jāskrien krietni lēnāk, bet par sava ķermeņa izprašanu, jau klasiķis Akerbergs teica, pa priekšu 2 līdz 3 gadi ar 3000km katrā jānoskrien un tad jau viss kļūst skaidrs.
Gribēju jau šodien braukt pirkt to saiti celim, bet vakar netīšām aizķēru kāju un kaut kas celī nokrakšķēja – Tagad viss ir pilnīgi super! Celis kā jauns :D :D Paldies Pikol par padomiem, citreiz ja noderēs ņemšu vērā :))
Veselība ir pirmajā vietā, nav ne pirmais ne pēdējais maratons. Turu īkšķus – veseļojies vargan ;)
Lai visiem izdodas pienācīgi sagatvoties & nogatavoties, nemazāk svarīgajā maratona nedēļā ^.^ Vēlu veiksmi :)
P.S. Man sāk likties, ka šitie raksti ar laiku aizbrauc galīgākajā Off-Topic’ā =D Varbūt Signis var izveidot ko līdzīgu forumam!
:))))
Frax1s, es sāku lasīt Tavu komentu, un pēc vārdiem “kaut kas celī nokrakšķēju” pamiru. Tūlīt domāju, nu jā – čalis būs salauzis kāju! :(
Bet kā izrādījās – celis pats izārstējās! Brīnumi!
Aivar, tur jau tā lieta, ka Romā tos pirmos 30 km es arī kurināju tādā tempā 5:10- 5:20, uz kā pamata pēdējos km es brīžiem skrēju ar ātrumu 8:00- 8:30 min par kilometru:)
Te arī kilometru laiki:
Split secondsTotal Time kilometersTotal Distance minutes per kilometerAverage Speed minutes per kilometerMax Speed beats per minuteAverage Heart Rate beats per minuteMax Heart Rate
Summary 04:10:19 42.99 05:49 01:23 173 207
1 00:05:43 1.00 05:43 04:59 166 181
1 00:05:22 1.00 05:22 04:50 168 177
1 00:05:21 1.00 05:21 04:49 167 170
1 00:05:10 1.00 05:10 04:40 167 177
1 00:05:14 1.00 05:14 04:40 174 207
1 00:05:14 1.00 05:14 04:43 172 180
1 00:05:15 1.00 05:15 04:32 171 184
1 00:05:09 1.00 05:09 04:34 173 184
1 00:05:12 1.00 05:12 05:02 172 194
1 00:05:11 1.00 05:11 04:43 174 180
1 00:05:07 1.00 05:07 04:47 174 184
1 00:05:11 1.00 05:11 04:57 174 179
1 00:05:06 1.00 05:06 04:49 176 184
1 00:05:10 1.00 05:10 04:47 176 178
1 00:05:10 1.00 05:10 04:45 175 178
1 00:05:13 1.00 05:13 04:42 175 179
1 00:05:04 1.00 05:04 04:28 178 180
1 00:05:19 1.00 05:19 04:48 179 185
1 00:05:04 1.00 05:04 04:27 177 180
1 00:05:22 1.00 05:22 04:45 177 185
1 00:05:10 1.00 05:10 05:05 177 183
1 00:05:19 1.00 05:19 05:08 178 184
1 00:05:15 1.00 05:15 05:02 179 186
1 00:05:04 1.00 05:04 04:28 182 188
1 00:05:13 1.00 05:13 04:52 183 188
1 00:05:30 1.00 05:30 04:48 186 190
1 00:05:22 1.00 05:22 04:46 184 189
1 00:05:20 1.00 05:20 04:52 186 191
1 00:05:55 1.00 05:55 05:00 184 188
1 00:06:05 1.00 06:05 05:19 182 188
1 00:06:33 1.00 06:33 05:28 177 182
1 00:06:38 1.00 06:38 05:48 173 180
1 00:06:39 1.00 06:39 05:39 172 174
1 00:06:27 1.00 06:27 01:23 168 171
1 00:06:27 1.00 06:27 05:44 172 175
1 00:06:55 1.00 06:55 06:06 170 173
1 00:06:48 1.00 06:48 06:33 168 171
1 00:06:53 1.00 06:53 06:29 168 171
1 00:07:15 1.00 07:15 06:10 168 170
1 00:07:04 1.00 07:04 06:00 166 171
1 00:08:00 1.00 08:00 05:58 161 168
1 00:08:32 1.00 08:32 06:45 158 161
1 00:06:56 0.99 07:02 04:45 166 178
1 00:05:43 1.00 05:43 04:59 166 181
2 00:05:22 1.00 05:22 04:50 168 177
3 00:05:21 1.00 05:21 04:49 167 170
4 00:05:10 1.00 05:10 04:40 167 177
5 00:05:14 1.00 05:14 04:40 174 207
6 00:05:14 1.00 05:14 04:43 172 180
7 00:05:15 1.00 05:15 04:32 171 184
8 00:05:09 1.00 05:09 04:34 173 184
9 00:05:12 1.00 05:12 05:02 172 194
10 00:05:11 1.00 05:11 04:43 174 180
11 00:05:07 1.00 05:07 04:47 174 184
12 00:05:11 1.00 05:11 04:57 174 179
13 00:05:06 1.00 05:06 04:49 176 184
14 00:05:10 1.00 05:10 04:47 176 178
15 00:05:10 1.00 05:10 04:45 175 178
16 00:05:13 1.00 05:13 04:42 175 179
17 00:05:04 1.00 05:04 04:28 178 180
18 00:05:19 1.00 05:19 04:48 179 185
19 00:05:04 1.00 05:04 04:27 177 180
20 00:05:22 1.00 05:22 04:45 177 185
21 00:05:10 1.00 05:10 05:05 177 183
22 00:05:19 1.00 05:19 05:08 178 184
23 00:05:15 1.00 05:15 05:02 179 186
24 00:05:04 1.00 05:04 04:28 182 188
25 00:05:13 1.00 05:13 04:52 183 188
26 00:05:30 1.00 05:30 04:48 186 190
27 00:05:22 1.00 05:22 04:46 184 189
28 00:05:20 1.00 05:20 04:52 186 191
29 00:05:55 1.00 05:55 05:00 184 188
30 00:06:05 1.00 06:05 05:19 182 188
31 00:06:33 1.00 06:33 05:28 177 182
32 00:06:38 1.00 06:38 05:48 173 180
33 00:06:39 1.00 06:39 05:39 172 174
34 00:06:27 1.00 06:27 01:23 168 171
35 00:06:27 1.00 06:27 05:44 172 175
36 00:06:55 1.00 06:55 06:06 170 173
37 00:06:48 1.00 06:48 06:33 168 171
38 00:06:53 1.00 06:53 06:29 168 171
39 00:07:15 1.00 07:15 06:10 168 170
40 00:07:04 1.00 07:04 06:00 166 171
41 00:08:00 1.00 08:00 05:58 161 168
42 00:08:32 1.00 08:32 06:45 158 161
43 00:06:56 0.99 07:02 04:45 166 178
Paldies, Frax1s! Šis rīts jau tīri sakarīgs – termometra stabiņš beidzot sasniedzis 36,0 grādu atzīmi :) Ārsta spriedums – stipri palēnināta vielmaiņa. Tā mēdzot būt. Asinsspiediens ideāls. Skriet var – protams, ne maratonu. Tā kā maratona organizatori bija tik pretimnākoši un saprotoši – tad distance ir nomainīta uz “pusīti”. Distancē došos, bet tomēr mazliet saudzējošā režīmā, jo vēl jāatgūst spēki. “Nemaukšu uz pilnu klapi”, bet gan izbaudīšu skrējienu. Rezultāts šoreiz mazsvarīgs – galvenais process! :)
Paldies, sm72!
Es vakar vakarā parēķināju RM, paskatījos ko un kā skriet, kurā vietā un cikos ieteikt atrasties maniem atbalstītājiem, cikos kuram atvērt dzīvokļa logu vai iznākt uz ielas, lai nepalaistu garām šo unikālo iespēju – atbalstīt mani RM trasē…:)!
Mani skriešanas vingrinājumi uz papīra beidzās sekojoši: ievadaplis ~46min, pirmais aplis ~1:30, otrais ~1:32, kopā ~ ~3:48, jeb vidēji ~5:25 min./km.
Es centīšos norunātās tikšanās nekavēt un kā džentelmenis ierasties norunātajās vietās, tai skaitā, finišā savlaicīgi!:)
Aivar, ar šādiem aprēķiniem drīz varēsi piepelnīties par “Peismeikeri”:)
Kā es bez rēķināšanas lai sarunāju svētdien randiņus pie “Laimas” pulksteņa? Parēķināju un sarunāju, ka es tur būšu divas reizes – gan 11:42 a.m.,gan arī pusotru stundu vēlāk – 1:12 p.m.:)
He he heh :D :D Nu jā – tā mēdz gadīties. Pats biju patīkami pārsteigts :))))
Lūdzu! Man prieks, ka palika labāk :) Tad jau gandrīz uz strīpas esi.
Gaidam tevi uz starta Vargan! :))))
Aivar nu tu gan :D Saplānots līdz pēdējam minūtēm :)Laikam arī sev būs jāsarunā kādi atbalstītāji. Citādi Aivaram teju pus Rīga sarunāta :)
Vai šodien kāda slikta prognoze, bet grūti man devās 10 km. Tāds kaut kāds nogurums uznācis. Laikam nebūšu savā labākajā formā uz RM. Varbūt tas labi, jo gatavošanās plāns ūz skriešanu Jāņos:)
sm72, nevar jau visu laiku uz maksimumu strādāt! :) kādreiz ir arī vājās dienas … kas zina, cik labs vēl būsi iekš RM, tā kā nekas īpašs tur nava :) Esi tak tikai pirmo gadu nolauzis, un ķermeņa izzināšanas process ir pašā sākumā :)
Es aizvakar ar biju ne cepts, ne vārīts treniņā, bet nu, pēc atpūtas esmu atguvies un kopīgi ar Kamparu noripoju savus 11 ar kapeikām km savā diezgan pieklājīgā tempā :)