VSK Noskrien piedalās Viļņas maratonā 2009

Šaubu par to, vai piedalīties Viļņas maratonā 2009, nebija ne brīdi. Kampars jau gadu atpakaļ šeit bija skrējis savu otro maratonu karjerā. Un, lai gan tā laika sasniegtais rezultāts nebija izcils – 3:02:05, tomēr tas bija devis motivāciju un ticību saviem spēkiem, kalpojis par nospraustā mēŗķa – noskriet maratona distanci zem 3 stundām, īstenošanu. Arī atmiņas par Viļņas maratona 2008 distanci ir visai pozitīvas – lai gan trases organizācija drusku piekliboja, tomēr trase bija samērā pateicīga lieliem ātrumiem. Jautājums bija vienīgi ko šogad skriet – pusmaratonu, vai pilnu maratonu?

Lielākai daļai no VSK Noskrien liepājnieku grupējuma – Mošķim, EdGaram, Kofeīnam bija neatliekamas darba darīšanas, tādēļ braucēji no Liepājas šoreiz bijām divi – Kampars un Unknown. Unknown nolēma nesasteigt un savu pirmo maratonu skriet nākošgad, bet šo gadu veltīt kā tādam sagatavošanās procesam. Savukārt Kamparam ir jāpietaupa spēki Amsterdamas maratonam 18.oktobrī. Līdz ar to vienbalsīgi tika pieņemts lēmums skriet pusmaratonu.

Pusmaratona distancei no VSK Noskrien rindām savu dalību vēl bija pieteikuši Teicamnieks un Dorfs. Ar šiem kungiem ne Kampars, ne Unknown vēl nebija pazīstami, bet bija viņu tālruņa numurs, tāpēc bija iecerēts Viļņā sazvanīties un satikties pirms starta.

Garo ceļojumu no Liepājas uz Viļņu nolēmām sākt vienu dienu iepriekš – sestdien, 13.09.2009 agri no rīta (7:00), pa ceļam vēl iegriežoties Rīgā,  Daugavas stadionā, un tur LSC rīkotajā atklātajā čempionātā 200m;  1500m un 5000m stadiona skrējienos kārtīgi iesildīties pirms Viļņas pusmaratona. Kampars noskrēja 5000m ar rezultātu – 16:31, Unknown 1500m ar rezultātu – 5:03.

Turpat netālu no Daugavas stadiona esošajā SPORTLAT veikalā iegādājāmies skrējējiem nepieciešamo papildus enerģijas devu krājumus dažādu batoniņu, želeju un dzeramo veidā, un turpinājām ceļu uz Viļņu. Mērķis bija paspēt līdz 20:00 reģistrēties skrējienam, kā arī atrast naktsmītnes, kuras Unknown bija rezervējis kaut kur Viļņas vecpilsētā, 5min gājiena attālumā līdz maratona starta vietai.

Brauciens līdz Viļņai pagāja bez starpgadījumiem, ieradāmies ar laika rezervi. Mūs sazvanīja Teicamnieks, un paziņoja, ka ar Dorfu veiksmīgi jau ir piereģistrējušies, un došoties pastaigāt pa Viļņas bodēm. Satikties norunājām no rīta, kādu pusstundu pirms starta.

Aizpildījām anketas, saņēmām numurus, čipus. Krekliņus ar Viļņas maratona simboliku šoreiz mums nepiešķīra, toties dabūjām katrs pa asics zeķu pārim. Arī noderīga lieta.

Par cik šogad Viļņas maratona trase ir izmainīta, salīdzinot ar pagājušo gadu, un mums nebija īsti lielas skaidrības par trasi, tad meklējām atbildi uz šo jautājumu. Atradām karti. Izpētot to, secinājām, ka pusmaratonā būs jāskrien 4 apļi – pirmais ievadaplis, otrais – drusku garāks, trešais – vēl garāks un ceturtais – finiša aplis. Taču, lai cik tas arī būtu jocīgi, nekur nebija minēti šo apļu garumi. Kā vēlāk izrādījās, daudzi nebija piefiksējuši arī to, ka jāskrien pēdējais finiša aplis, un līdz ar to tikuši diskvalificēti. Vairākas reizes ar pirkstu izbadījām trases līkločus, un nonācām aptuvenā skaidrībā, taču ne pilnīgā.

Tā kā sāka ja krēslot, un bija pienācis pēdējais brīdis nokārtot nakšņošanas jautājumus, devāmies ar GPS ierīces palīdzību virzienā uz mūsu naktsmītnēm – hosteli Hostelgate. Tur mums tika ierādīts šķiet, ka pats lepnākais numuriņš ar plašām telpām, lielām gultām, TV, balkonu, un tikai par ~ 11,-Ls no katra. Vienīgais trūkums, ka numuriņā nebija VC un duša.

Unknown, Kampars, Teicamnieks un Dorfs priecājas 30min pirms starta

Pēc vakara pārmērīgi lielās vakariņošanas, kas sākās kādā picērijā, un beidzās vēlu vakarā numuriņā ar baranku un auzu pārslu cepumu notiesāšanu sevišķi lielos daudzumos, Kampars no rīta piecēlās ar lielu smaguma sajūtu vēderā. Tāpēc, kāmēr Unknown vēl saldi gulēja, viņš cēlās ar mērķi kādu stundiņu no rīta vēl pastaigāt pa vecpilsētas ielām, lai paātrinātu gremošanas procesus un nedaudz iesildīt kāju locītavas, kā arī paprātotu par skriešanas stratēģiju niansēm. Tas palīdzēja. Ķermenis pamazām sāka mosties.

Pēc ierašanās atpakaļ hostelī, līdz startam bija palicis drusku vairāk par stundu. Prātīgi apģērbāmies sporta tērpos, un devāmies starta virzienā. Iesildoties apskrējām apkārt rajonam ap Viļņas katedrāli un Ģedimina tornim, kur pavisam blakus arī atradās starts/finišs. Pie Ģedimina torņa satikām Teicamnieku un Dorfu. Šim brīdim par godu tika iemūžināts foto. Vēl pāris vārdu, uzmundrinājumi viens otram, un bija pienācis brīdis nodot garos apģērbus un mantas glabāšanā un doties uz starta koridoru. Starta koridorā satikām vēl daudzus pazīstamus gargabalniekus no Latvijas ar kuriem ne vienu reizi vien esam piedalījušies vietējos pašmāju mačos – Daini Žuburu, Aigaru Rubli, Andi Pāži, Ervīnu Timermani, Gunāru Ķeģi. Iepriekš apskatot sarakstus zināju, ka maratona trasē jau devušies Ivars Valtass, Māris Pakārklis un Mihails Seļivanovs. Viņiem starts tika dots 10min ātrāk nekā mums – pusmaratonistiem.

Atskan starta šāviens, un skrējiens sākas.

Starts

Daudzi jau no pirmajiem distances metriem uzņem ļoti lielus ātrumus. Kampars šoreiz šādam aicinājumam nepakļaujas – ātrumu tur tādu ar kādu ir paredzēts skriet visu distanci 3:40 – 3:30 min/km. Pēc pirmā pagrieziena daudzi tie, kas ātri iesāka skriet jau tiek panākti. Ar jaunajiem asics gel ds racer VII apaviem un kompresijas zeķēm, šķiet, ka skrienas diezgan viegli. Viens pēc otra tiek panākti priekšā skrejošie. Pirmais – ievadaplis tiek noskriets ātri. Otrā apļa vidū jau tiek iedzīti maratonisti, kuri startēja 10min pirms pusmaratonistiem. Trešajā garākajā aplī tiek apdzīti arī maratonisti Seļivanovs, Pakārklis un Valtass. Spēka pietiek, taču jūtams, ka ātrums sāk nedaudz samazināties. Apm.2-3km līdz trešā apļa beigām Kampars jūt, ka no mugurpuses tuvojas kāda soļi. Soļi kļūst arvien tuvāki, ir tepat blakus. Pametot skatienu, izrādās, ka tā ir Diana Lobačevske – lietuviete, kura Viļņas 2008 gada maratonā noskrēja kā pirmā no dāmām, un šogad skrien pusmaratonu. Turpmākie plāni rodas paši no sevis – nedrīkst ļaut viņai sevi apskriet. Tiek palielināts un atgūts iepriekšējais ātrums, ar ko tiek izveidots dažu sekunžu intervāls starp viņu. Tā tiek pabeigts trešais aplis. Ceturtais – finiša aplis ir ļoti īss un tiek noskriets vienā paņēmienā, un finišs. Sasniegts jauns personīgais rekords – 1:16:57. Kopvērtējumā 7. vieta, 1.vieta vecuma V40 grupā.

Drīz pēc finiša tiek satikts Dorfs – viņam arī labs rezultāts, finišējis kādu minūti aiz Kampara. Taču, kā vēlāk izrādījies Viļņas maratona organizatori viņa laiku nav ieskaitījuši, jo kā var saprast – nav veikts pēdējais ceturtais aplis.

Nav ilgi jāgaida arī Unknown, arī personīgais rekords – 1:25:50. Kopvērtējumā 22. vieta, 16.vieta vecuma V grupā.

Nākošais, arī ar personīgo rekordu finišē Teicamnieks, rezultāts 1:50:23. Viņš savu iepriekšējo labāko rezultātu ir uzlabojis vairāk nekā par 5 min!

Tiek saņemtas samērā skaistas un kvalitatīvas piemiņas medaļas.

Viļņas pusmaratona 2009 piemiņas medaļa

Brīnišķīgo sajūtu pēc sacensībām nespēj aizēnot daudzās Viļņas maratona organizatoru pieļautās kļūdas. Fakts, ka aptuveni 70 pusmaratonistiem dažādu iemeslu dēļ nav ieskaitīts rezultāts (to starpā arī Dorfam), runā pats par sevi. Taču Nav laika par to domāt, un Unknown ar Kamparu vēl pirms garā brauciena atpakaļ uz Liepāju, dodas apstaigāt un papriecēt acis par Viļņas vecpilsētas ainaviņām. Gluži kā mūs lutinot, par spīti visām lietainām laika prognozēm, uzspīd saulīte.

Uzredzēšanos Viļņas maratonā 2010. gadā!  Bet varbūt Tallinā?