Atvainojos visiem par dezinformāciju, bet Kamparam mani tomēr izdevās izvilkt uz šo pasākumu, lai gan biju nosolījies ne par kādiem labumiem uz turieni nebraukt :)) Lietuvas tūre organizatoru dēļ tika atcelta uz nenoteiktu laiku un par Laumuciic anonsēto Juglas (Šmerlis) izdzīvošanas pasākumu biju piemirsis. Tāpēc Kampara jautājums par pievienošanos viņam braucienā nāca nedaudz negaidīti. Laikam jau, lielu lomu nospēlēja pēdējais skolas eksāmens, jo biju izpumpējies un gribēju, neskatoties uz neregulāru skriešanu, izlocīt kājas un izvēdināt galvu :) Tā nu, devis galējo “jā” vārdu, centos piereģistrēties pēdējā vakarā, īsi pirms sacensībām. Samaksāju caur interneta banku dalības naudiņu un pie viena, lai mani laicīgi iekļautu sarakstā, uzrakstīju personālu vēstuli Sportlat. Ar šādu soli cerēju, ka man nākamajā rītā nebūs papildus jāšķiras no pāris “zivīm”, bet tos varēšu izmantot citos savtīgos nolūkos.
Liepājnieki ierodas visai laicīgi un secina, ka starts ir diezgan tālu no rekomendējamās stāvvietas(~500 m no starta). Nav vēlmes staigāt tik daudz, jo laukā ir ne pārāk omulīgi – pūš visai negants vējš un sacensības, lielā dalībnieku skaita dēļ(~350) notiek 4 atsevišķos skrējienos. 1 skrējiens – pašiem jaunākajiem, 1 skrējiens – dāmu un tautas klase, un 2 skrējieni kungiem. Bez starpgadījumiem piereģistrējamies – savu uzvārdu pamanu sarakstā uzreiz. Veicam transporta dislokācijas vietu maiņu, ar lielu loku apbraucot sacensību vietai no otras puses un iekārtojoties metrus 150 no starta vietas. Pārģērbjamies un veicam pirmo iesildīšanos, pa ceļam satiekot Mazo Krišu – kurš ir noilgojies pēc skriešanas un sacensībām, ka izmanto šo pasākumu, lai saņemtu tās emocijas, kas tika liegtas ilgu laiku. Viņa smaidu sejā es pat ļoti labi saprotu. Tāds es biju, kopš atgriezos pie savas jaunību dienu atkarības, un tāpat notiek ar ikvienu, kas tiek uz ilgu laiku izsists no ierindas dažādu veselības likstu dēļ. Tusējot pie sponsoru teltīm tiek apskatīti visādi labumi – iegādāti daži spēcinoši un tonizējoši labumi, bet pie dažām teltīm tiek nolemts atgriezties, kad būsim veikuši savus skrējienus. Iesildoties netālu no starta satiekam arī Laumuciic, kas nolēmusi iesākt savu sagatavošanos Rīgas Maratonam tieši ar šo pasākumu – grēks neizmantot mājas priekšrocības.
Nevienam no mūsu kluba atvases šajā pasākumā nepiedalās, tāpēc šis pasākums netiek atspoguļots. Dāmas dodas otrās un cīnās par vietu zem saules 4 km distancē. Uzvar viena no Latvijas skriešanas līderēm Poļina Jeļizarova (LU/Rīga) ar distancē pavadīto laiku 0:14:17,05. Mūsu uzmundrināta, distanci veic Laumuciic. Par rezultātu uz to brīdi vēl precīzu ziņu nav, bet ir gana apmierināta, jo distance pieveikta, neskatoties uz pēdējā laikā maz veikto treniņu skaitu.
Uz startu iziet vīri, kas ar datora palīdzību ir ielozēti iekš 1.skrējiena un to vidū ir Kampars. Pirms starta prognozēt rezultātu neuzņemas neviens no mūsējiem, jo tik augstu “kalnos” nav rāpies ilgu laiku neviens. Ceram uz Kampara augstu vietu kopvērtējumā, jo viņš ar saviem labajiem rezultātiem jau visus ir paspējis izlutināt. Pats viņš ir paškritisks, jo krosa distance sacensībās nav veikta visai sen, ja neskaita piedzīvojumus Mežaparka 1/2maratona “neceļos”. Šī pieredze visu arī izšķir. Iesākot skrējienu, Kampars to veic visai piesardzīgi, jo nav pārliecināts par savām spējām pievarēt kalniņus. Tie ir tikai 2, bet līdzīgi, kā Sm72 Romas pieveiktie, nāk viens pēc otra. Varbūt ne tik gari, bet gana stāvi. Kampars cīnās ar mazu rezervīti. Tā vismaz viņam pirmajā momentā liekas, bet ar nākamajiem apļiem spēku paliek ar vien mazāk. Kājas vienkārši nevelk tik labi. Sīvā cīņā izdodas apdzīt vairākus pretiniekus un veiksmīgi finišēt. Aptuvens rezultāts ir tikai uz Kampara pulksteņa un precīzais tanī brīdī ir uz Datora, jo rezultātu tas saņem no Champion čipa šķērsojot skrējējam sarkano paklājiņu. Šāda rezultātu reģistrēšanas sistēma tiek lietota lielākā daļā no pasaules augsta ranga sacensībām – arī Latvijā tā vairs nav nekāda brīnumlieta.
Kopvērtējumā nekas nav skaidrs. Palicis ir vēl viens skrējiens. Ņemot vērā abus vīru skrējienus tiks sadalītas Latvijas Republikas medaļas un balvas skriešanas krosā. Tam gatavojamies mēs ar Mazo Krišu un ar nepacietību gaidām tiesnesi, kad izsauks uz starta līniju. Laumuciic paziņo, ka draugi ir jau sacensību vietas tuvumā un draud šo nozagt līdz brīvdienu beigām. Tāpēc, kamēr tiesneši vēl apkopo rezultātus, steidzamā kārtā meklējam kādu fotogrāfu, lai tiktu pie kopbildes. Kampars pamana apžilbinošu blondīni ar visai iespaidīgu fotoaparātu, bet uz pārrunām dodos es. Vārdu pa vārdam, šī būtne, kas izrādās ir konkurentu skrējēju kluba „štata fotoreportiere”, tiek apvārdota uz dažām „ģimenes” bildēm, ar norunu, ka došu pretīm savu e-pasta adresīti. Man jau izvēles nav un esmu ar mieru dot ne to vien! Pēc iespaidīgas fotosesijas atvadāmies un dodamies tuvāk starta līnijai. Neskatoties uz visai vēso vēju, nolemju tomēr iedot savu silto vējjaku Kamparam nedaudz riskējot ar to, ka būs par aukstu. Starta/finiša līnija kā skudru pūznis – mūs tur ir vairāk par 100.
Tātad, kā jau solīju – visu izšķir 2. skrējiens. Nē! Mums ar Mazo Kriši neizdodas iesaistīties cīņā par medaļām. Toties azarta netrūkst. Metamies no starta pretīm pirmajiem piedzīvojumiem, kas atkārtosies ar dažādām variācijām reizes četras. Tātad 4 apļi un katrs pa 2 km. Jau kuro reizi pazaudēju Mazo Kriši no paša starta, kas mani it nemaz neskumdina, jo pret jaunību neko nespēju izdarīt. Izskatās, ka tā piespiedu dīkstāve nav pārāk iespaidojusi viņu. Konkurentu arī man pietiek. Kā par brīnumu, ar kalniņiem nav gandrīz nekādu problēmu, ir spēks tos pieveikt un vēl dukas tālāk ļepatot. Distance daudzveidīga – zemes ceļš, meža taka, zāle, smiltis un tā pa riņķi. Visu laiku kalkulēju – pa kuru taisni ērtāk apdzīt konkurentus, kur biki piebremzēt, bet distance pat ļoti patika, jo līdzīga ikdienas piejūrmalas takām, kur no līdzenuma nav ne smakas. Vienā asā pagriezienā nožaujos uz celi, jo ašie no līderu grupas, apdzenot par apli, netīšām aizķer mani. Sīkums! Esmu uz pekām un ķeru rokā savus tuvākos konkurentus, kas ir nedaudz no manis paspējuši atrauties.
Pēdējais aplis! Tā kā derētu tos divus, kas mani visu laiku kairina, noķert un apdzīt – izvēlos uzrāpties kalnā un tikai tad veikt izrāvienus – aptuveni kā intervālu treniņā, kas veiksmīgi arī izdodas ar 2iem paņēmieniem. Metrus 300 pirms finiša aiznesos kā vējš – izrādās konkurentiem to spēciņu ir mazāk. Tā es visai tālu atstājot šo duetu arī vientulībā finišēju.
Satieku tur jau finišējošo Mazo Kriši, pateicos par cīņu un kopā ar Kamparu (Ziemeļvējš nav brālis, uz vietas stāvot pēc skrējiena paliek auksti) ātrā solī dodamies uz mašīnu pārģērbties sausās drēbēs. MK ar komandu atsveicinājies dodas uz mājām, bet mēs ar Kamparu vēl iegriežamies telts pilsētiņā. Uzkožam mums rezervētās „ātrās” pusdienas un iegriežamies ASICS valstībā izlūkojot papildinājumu savam botu „mašīnparkam”, jo izskatās, ka šai sezonai var nepietikt ar esošo ekipējumu. Interesē arī zeķītes, ko lieto Kampars un ir par tām stāvā sajūsmā. Pirmo reizi savā mūžā izgāju savu pēdu testu uz speciāla skriešanas celiņa, uz kura nosaka, kādi apavi ir piemēroti katram skrējējam. Nekad nebiju redzējis, kā es skrienu – skatā no malas un kā izmainās manu pēdu novietojums uzvelkot atšķirīgus apavus. Laba viela pārdomām.
Kā jau teicu, mūsu skrējiens arī izšķir LČ uzvarētāja titulu – uzvaru izcīna pēdējo gadu Latvijas izlases līderis garajās distancēs Mareks Florošeks ar rezultātu 0:26:03,35.
Pavisam nedaudz pietrūkst līdz medaļai V40 grupā Kamparam – 4.vieta! Apsveicam ar lielisku panākumu!
Nedaudz par pasākumu skaitļos un citās atziņās:
- VSK Noskrien iegūtās vietas un rezultāti:
4 km
Laumuciic – 0:24:21,15 – 22.v. (S20)
8 km
Kampars – 0:31:08,90 – 4.v. (V40)
Mazais Krišis – 0:37:35,75 – 46.v. (V20)
Mošķis – 0:42:26,20 – 34.v. (V35)
- Visus rezultātus varat lejuplādēt ŠEIT
- Labi organizēts un tik pat labi apmeklēts pasākums – dalībnieku skaits ~ 400
- Ļoti labs kalnu treniņš – kam bija problēmas ar kalniņiem – pats to labi redzēja
- Rezultāti labi – katram savi mērķi piedaloties šajā pasākumā un lielāko tiesu tie ir izpildīti.
Nākamās sacensības, kur jau ir pieteikušies vairāki VSK Noskrien kluba biedri: Aivars, Indra & Co, Kampars, Mošķis, Sm72
25.04 – „Cēsu pavasaris kopā ar Mizuno”
Distances:
S 12 V 12 S 14 V 14 – 2,5 km – starts pl.11:00
S 16, V16, S18, V18, S50, S60, V60 – 4,5 km un S,V, S40, V40, V50 – 14,5 km – starts pl.11:20
Dalības maksa Ls 1,50 , ja reģistrējas internetā līdz 23.04. ŠEIT – vēlāk – reģistrācijas vietā Ls 2,- Nolikums ir ŠEIT
Lielais paldies visiem, kas aizstāvēja VSK Noskrien krāsas un tiem, kas par mums turēja īkšķus!:)
© Mošķis
km 
-
atvainojos par bildēm, ielikšu tās vēlāk
Mošķi, Tu mums esi visvisvislabākais rakstītājs! Lasīju un man likās, ka pats esmu Šmerlī.:) Pat kalniņus sajutu, pilnīgi elpa aizrāvās!:)
Aivars, nelieli mani, savādāk man tas deguns būs par augstu un mana skriešanas kvalitāte no tā cietīs:) Pie viena, Sm72 ar Kamparu nekad neuzrakstīs par saviem piedzīvojumiem siltajās zemēs :)
Vai kāds brauks uz Cēsu pavasari ar ģimeni? Jautāju, jo man sestdien tēva diena, līdz ar ko varbūt uz skrējiena laiku kādam var nodot glabāšanā sešgadīgu bosiku:)
Bet Tu, Mošķi, uzraksti par piedzīvojumiem siltajās zemēs no viņu abu vārdiem un izteikumiem – tā būs ātrāk un pilnīgāk!:)
Jūs džeki reģistrējaties, arī tiksiet pie bildēm, vai arī iemēģiniet http://en.gravatar.com/
Aivars, tad man jābrauc pie Sm72 uz interviju – un es dārgi izmaksāju :))
Sm72, man tādas aizdomas, ka Indrai būs kompānija līdzi. Ja labi sarunāsi, varbūt kāds pieskatīs :) Pie viena, vai esi domājis par mazo, šis negribēs skriet savu gabaliņu? 2.5 km nebūs par daudz?
raksts labi padevies :) mošķi – kas man tā par mūža garāko distanci skriešanas sacensībās, a?
Mošķis, kā vienmēr mūs lutina ar sacensību reportāžām.
Aivar, tā Tev pirmskāzu fotogrāfija tērzētavā, vai arī esi tāds noskrējies smuks?:D
Paga, paga, ieliec savējo, tad mēs parunāsim!:)
Laumiic, ui … es te biki sajaucu … Tu jau skrēji 4km ne 8km :)
Es rītu veikšu pirmo startu pēc 6 mēnešu čakarēšanās, veco ļaužu Latvijas čempionātā, krosā Jēkabpilī, kā jūs tās ģīmetnes tur dabonat iekšā.
Es, pikol, pēc tam, kad biju visādi neveiksmīgi izmēģinājies, nosūtīju bildi Signim, un viņš to ielika. Lai Tev rīt, pikol, lustīga un veiksmīga atgriešanās Jēkabpilī!:) Mēs arī centīsimies veicīgi ļepatot pa Cēsu kalniņiem!:)
it kā tur esot kaut kāda iespēja pielikt savu bildi caur to linku, ko Signis iedeva, bet es vēl neesmu izmēģinājis, jo tas “sliktais” manu ģīmetni ielika, esot gana laba pēc Ozolnieku piedzīvojumiem bijusi un man ir slinkums ko mainīt – bet kas to lai zina – ja mani kāds nokritizēs vai pats sev vairs tur nepatikšu, droši vien ka nomainīšu :))
=> pikol, lai veicas! uz pansionātu tak nebūs Tevi jāved pēc tiem mačiem :) Kā vispār dakteri? :) Vai ilgi mocīja?
Pikol, lai labs lidojums:)
Liepājas blice dodas uz Cēsu virzienu! :) Vidzeme saturās! :)
Ko Jūs tik agri, vai skriesiet līdz Cēsīm:D
Mošķi, nāvīgi smuki esi sarakstījis. Vēlreiz paldies, ka saaicināji uz to pasākumu.
P.s. žēl, ka tā rūķu sieviete mūs uzmeta un bildes neatsūtīja. Vajadzēja laikam iekasēt no viņas e-pastu ar.
Paldies Aivar par pirtiņu, jo kājas līdz ar to jūtas tā, ka nebūtu šodien tie 13,5 km skrieti:)
Jā, paldies Aivar! Nejūtu nekādu nogurumu pēc šodienas aktivitātēm. Rīt jāpieliek nedēļai trekns punkts ar 30km skrējienu pa pludmali sauļošanās režīmā.
Ņemiet nu par labu kā bija, es līdz šim biju uzņēmis mazākas un labāk zināmas kompānijas un vairāk pasākumam iepriekš sagatavojies.
Bet par rītdienas garo gabalu skriešanu, Kampar, tā ir laba doma – man arī rīt pēc plāna ir pēdējie 32km pirms Rīgas maratona. Tik jaukā laikā sauļošanās režīmā tas varētu arī gar Daugavu būt lieliski!
uh! nu tad beidzot esmu iekš to māj!
Ko lai saka? Pirtiņa fantastiska – pēc skrējiena ideāla lieta. Piedzīvojumu Cēsu pusē gana daudz, uz leju, leju, leju …. augšā, augšā, augšā …. atkal augšā un atkal lejā :) Fantastikas sajūtas – rezultāts tāds pats kā … Grīziņkalnā :)) Paldies visiem, kas piedalījās un aizstāvēja VSK Noskrien krāsas – Indra & Co, Sm72 & co, Kampars, edGars un protams Aivairam, ar papildus paldies par super uzņemšanu :)
Rakstu ar kopīgiem spēkiem ceru uzbliezt tuvākajā laikā – savus piedzīvojumus lūdzu uz epastu :)
=> Krishjhon – ceru, ka nekas nav vēl zaudēts, iespējams vēl ko ar tām bildēm izdosies saglābt :)
Kādam tak jārūpējās par kluba biedriem, kam tad mēs nepieciešami, tas nekas, ka es nekādi netieku ar Tevi galā :))
Žēl ka nebiji līdzi, bet nav jau pēdējā reize, kad šādi pasākumi paredzēti :)
Mošķi, es uzrakstīju savus iespaidus par šodienas, nu jau vakardienas, pasākumu, taču konstatēju, ka man ir kaut kur noklīdusi Tava e-pasta adrese. Atsūti, man to lūdzu…:)
Aivar, skaties e-pastu
šodien jūtos noguris un priecīgs par paveikto. Tiešām paldies Aivar par pirtiņu un silto uzņemšanu :) Paldies sm72 par zivtiņām. Pasākums bija baudījums dienas garumā. Paldies Kamparam par izvizināšanu. Palies Mošķim par atgādinājum, ka tādas sacensības notiek. Un vēl man trasē bija tāds niķis klusām pie sevīm teikt paldies katrai mazai ceļa rādītājai ar sarkano karodziņu.
No lielās skriešanas pa pludmali šodien nekas neiznāca – liels vējš un samērā auksts. Iznāca meklēt mazāk klaju vietu aiz kāpām. Noskrēju mazu gabaliņu – apm 5km. Maz gan hi, hi.
Es arī, Kampar, šodien neskrēju savu garo gabalu – to darīšu rīt. Ceru, ka nebūs tik vējains kā šodien. Bet šodien es jūtu kāju muskuļus vietās, kurās agrāk man šķiet to nebija. Tas laikam būs sveiciens no Gaujas senlejas…:)
Noskrēju ~7km, organisms pats pateica priekšā distances garumu :) … vakar tak bija tempo skrējiens, nu tad pēc visiem priekšrakstiem nepieciešams ir atslodzes skrējiens :)
=> Kampars – baigās aizdomas, ka Tev ar ķermenis sadumpojās pret tik lieliem kilometriem, kā biji paredzējis :)
http://www.skriesim.lv/index.php?goto=eD2d5Ec9RF&KEY=RFVBrf0v1GAs
Pēc rezultātiem spriežot noskrējuši tikai Indra un Aivars , mēs pārējie tikai priekš atbalsta:D
http://www.cesusportaskola.lv/Rezultati/runcesis/cp2009/14.5%20.pdf
Te precīzāki rezultāti:)
Jā, tā nu nonācu pie slēdziena, ka viss sākas no gala,tā kā akcentu likšu uz Bruņurupuča,Kuldīgas un Valmieras skrējieniem, Rīgu galvenais noskriet, sportiskās formas kritums pamatīgs, vienīgi zinošie stāsta, ka atgūšana nav tik traka tikai jāstrādā, bet pieredzei viss ir noderīgs, sāku krāt kilometrus.
Sen nebiju izjutis tādu lepnumu, kā skatoties Cēsu skrējiena rezultātus – VSK Noskrien, labākie.
Cenšamies
Pikol, par ko Tu tur sūdzies? Kā gāja veterānu krosā?
Šodien man bija Rīgas maratona ģenerālmēģinājums. Startēju Daugavmalā pusdesmitos, gandrīz tajā pat laikā, kurā būs jāstartē 17.maijā. Noļepatoju 32km ar vidējo ātrumu 5:22. Uz beigām jutos saguris, jo Cēsu aizvakardienas sacensību smagums vēl bija kājās. Arī ar puslitru dzeramā šādam gabalam siltā un saulainā laikā man ir par maz. Skrējiena laikā “pazaudēju” 3,8kg sava svara. Turklāt bija diezgan neērti visu laiku skriet, turot rokā pudeli ar vislielāko dārgumu, kāds var būt ciešot slāpes – ūdeni. Pa ceļam desmitnieks man bija ~53 minūtēs, pusmaratons ~1:52, 30km ~2:42, bet finišā 32km – 2:52:16.
Ģenerālmēģinājums parādīja, ka vēl nedaudz jāpiestrādā pie inventāra, bet citādi – esmu maratonam sagatavojies!:)
Aivar, pie kāda inventāra domā piestrādāt? Vai Rīgas maratonā arī skriesi ar pudeli rokā?
Es savu ģenerālmēģinājumu taisīšu šīs nedēļas nogalē.
Bet vakar atcelto garo gabalu šodien sadalīju divos skrējienos – no rīta noskrēju 12km, bet bišku vēlāk noskriešu vēl 20km.
Es ar tur sabiju un Šmerļa pakalnus pieveicu :)
Tu, Kampar, trenējies kā profesionālis – divas reizes dienā! Bet varbūt viss ir daudz vienkāršāk – Tu nevēlies kā es nesāt pudeli līdzi, tāpēc garos gabalus sadali divos skrējienos?:)
Ar inventāru es domāju, pirmkārt, krekliņu, ar kuru skriet siltā laikā, piemēram, tādā dienā kā šodien. Otrkārt, galvassega. Treškārt, josta pudelēm arī varētu noderēt. Taču arī pie tās parasti vairāk par puslitru paņemt līdzi nevar…:(
Aivar, baigais malacis esi, ka varēji treniņā piespiesties ar tādu ātrumu skriet. Man jau liekas, ka mūsu līmeņa skrējēji var iztikt ar dzirdināšanas punktiem, kurus piedāvā organizatori, līdz ar to par pudeļu nēsāšanu maratonā nevajadzētu ķert kreņķi:)
Šodien es pats biju sev organizators un pietiekamā daudzumā sev dzeramo nebiju noorganizējis. Protams, 17.maijā sev līdzi dzeramo nestaipīšu. Varbūt pāris vietās trasē ar sev tīkamo dzērienu savus atbalstītājus lūgšu pastāvēt. Neko citu piedāvājumam man palīdzēt trasē es nevaru izdomāt… Piekrītu, ka ar dzirdināšanas punktiem Rīgā būs gana.
=> Aivars, divreiz trenēšanās neaizvieto vienreizēju skrējienu 30+ km garumā … tā kā Kampars tikai atliek savus garo gabalu biki uz priekšu
=> par pudelēm maratona laikā – piekrītu Sm72 – organizatoru dzērieni būs gana labi, jo punkti atrodas ik pēc 5km un ar to arī pietiek. Ja nepatīk, vai neuzticies organizatoru dzērieniem, vari iedot organizatoriem savas pudelītes uz kurām vari uzlikt karodziņus (vai uzlīmes) ar savu numuru un viņi to izvadās pa dzirdināšanas/ēdināšanas punktiem.
=> vargans – ar kādu rezultātu, ja nav noslēpums, tos kalniņus Šmerlī pievarēji?
21min. ar pusīti
Aivars, kruta ka var darba dienā, darba laikā noskriet 32km.
Atbalstītājiem labāk nedod pudelesjo pēc noteikumiem par palīdzību no malas ir diskvalifikācija, to man pagājušā maratonā aizrādija.
Labi, pikol, ņemšu to vērā.
Signi, katra priekšrocība nes sev līdzi arī ierobežojumus. Un arī otrādi…:)
=> vargans – pēc nika nekādi nevar iedomāties, ka būtu dāmu konkurencē startējis – vai arī tas bija Tautas klasē?:)
Pie meitenēm un dāmām gan :)
Tā tā! ;) Jautrā – nezināmā! Varbūt, pie viena, esi arī VSK Noskrien klubiņa dalībniece? :))
Krosā pārstāvēju komandas intereses Sportlat ieskaitē :) Skrienu tikai apmēram gadu, pirms tam skriešanu izmantoju tikai iesildīšanās nolūkos, bet tas bija sen. Tad drīzāk bija klubiņš – VSK Nosoļo :)Pēc operācijām ārsti beidzot atļāvuši fiziskas aktivitātes! :) Soļot īsti vairs nekārojas, tad nu skrienu – priekam…
Es arī lauzu galvu, kā tas čukču tautas instruments var pacilpot:D
=> vargans nu tad jau esi radniecīgā klubiņā bijusi :) Un kā tagad, patīk ātrāk pārvietojoties? Vai uz RM arī esi pieteikusies? :=) Vai VSK Noskrien neskan saistošāk? :=)
Soļotāji – tā ir īpaša suga! Un tas periods ir pagājis. :) Par to ātrumu mazliet jāiebilst – kustos pagaidām skrienot lēnāk nekā agrāk soļoju. Gluži Daliņa kājas man nebija, bet sporta meistara kandidāts ir izsoļots. :) Ir, ir doma Rīgā pacilpot.
Mošķi, vai Tevi Barselonas un Romas iekarotāji ir aplipinājuši ar epistulārā aizcietējuma vīrusu?:) Nu jau ir trešdienas vakars un Tu joprojām vēl neko neesi par Cēsu skrējienu izspiedis…:)
=> vargans, m/k jebkurā sporta veidā tas ir nopietni :) Varbūt mēs varam ievilināt savā klubiņā kādu jauku meistarkandidāti? =)
=> Aivar, tikai daļēji, bet tas vairāk uz “blakus darbu” rēķina – šovakar būs! Cikos precīzi nezinu, bet būs =) ir palicis pavisam maz.
Tie bija vecie, labie “mūru” (MSĢ) laiki – 2 treniņi dienā un pāris gadu darbs. PALDIES maniem superīgajiem treneriem! :) Maza nostaļģija. Ar tāda līmeņa rezultātiem sen vairs nevaru lepoties :(
saldie labie jauniešu laiki :)