Vilkaču maratons bildēs 2022

Taciņas labajā pusē kā siena pacēlās stāva, bērziem, apsēm un mazām eglītēm noaugusi Āžu kalna nogāze, bet kreisajā pusē auga pāris lielu, vecu meža ozolu. Aiz tiem – kārtējais purvs un tumša biezu egļu audze. Sajutu, ka kaut kas briesmīgs tieši no turienes uz mani skatās. No neizskaidrojamām bailēm pa muguru skraidīja tirpiņas Tās bija dzīvnieciskas, uz kliegšanu vedinošas, paralizējošas bailes bez kāda man zināma iemesla. Visiem spēkiem bija jāpārvar sevi, lai turpinātu ceļu un nesastingtu. (R.Kokins “Kurzemes Vilkaču Nostāsti”)

Četrdesmit divi kilometri pa meža takām. Iespējams grūtākais maratons tavā maratonu sarakstā. 2000+ augstuma metri stāvos un ļoti stāvos pacēlumos. Bet tā – diezgan nepieejama vieta, bet, kad pienāk vilkaču pulcēšanās laiks, nepieejamu vietu nav.

Lai Jums veicas draugi!

Tik skaisti līst…

Tas ir ceļš, kas sauc.

Auuuuuuu…

Marķējumu redzi?

Bez komentāriem.

Kad atbalstītāji trasē ir vairāk kā skrējēji.

Mežā skriet ir forši.

Trīspadsmit apļi. Trīspadsmit apļi, par ko?

Burvīgais pirmais it nemaz nenormāli vājprātīgi stāvais augšupceļš.

Ak šis nebeidzamais Spīganu kalns…

Tagad stāsti, kas Tev vairāk patīk pirmais stāvais kāpums vai Spīganu kalns?

Tā ko es gribu – kolu, arbūzu ar sāli, gurķīšus, kolu, ūdeni, olīvas? Visu, protams! Un dubulto porciju, lūdzu.

Labākais šefpavārs šaipus mežā.

Viss pietiek… Nez, nākamgad atkal?

Atkal tas ods nelaikā iekoda.

Danco, danco. Ā, nē. Kāp tik vien augšā jau atkal.

Kurp eju es tas ir zināms tikai man. Varbūt arī nav zināms.

Njā, pieķerts izklaidējoties Vilkaču maratons trasē.

Dubļi, mani dubļi.

Ak, jā. Tu nepietiekami centies!

Vilkaču maratona trases rekordists.

Vairāk nav jāskrien!

Paldies!

Otrais ātrākais kungs un ātrākā dāma šogad.

Viss. Paldies par ballīti. Šim gadam pietiks Vilkaču meža izklaides.

Nu, kā jums patīk trase, draudziņi?

Foto: Linda Loce, Taku skrējējs, Antons Kranga, Andris Jermuts