Noskriets kārtējais Latvijas čempionāts maratonā Valmierā. Katrs tam gatavojies pēc sava plāna, bet lielāko daļu no mums vienoja viens vienots mērķis – noskriet šo maratonu ar savu labāko rezultātu. Izņēmums ir tikai daži no mums. Piemēram, mūsu tempa turētāji, kuriem bija disciplinēti jāskrien pēc noteikta tempa, lai palīdzētu daļai skrējēju sasniegt savus šā brīža mērķus. Ir arī tādi Latvijas elites skrējēji, kuri neskrēja Valmieras maratonā. Viena no šādām skrējējām, kura neskrēja Valmieras maratonā, jo viņai šogad priekšā vēl nopietnāks maratons, ir Dace. Pirms diviem gadiem Dace daudziem izraisīja interesi ar jautājumu – kas tā tāda, kas Valmieras maratonā iekļuva godalgotajās vietās? Šogad būtu pamatoti jautāt – kāpēc Dace neskrien Valmieras maratonā? Sakarā ar visiem šiem jautājumiem vērsāmies pie pašas Daces Linas.
Kādas ir Tavas attiecības līdz šim ar maratoniem?
Esmu noskrējusi piecus maratonus līdz šim. Divus Valmierā, divus Rīgā un vienīgais mans ārzemju maratons bija Barselonā. Vēl esmu skrējusi pusmaratonu Hannoverē, kur bija ļoti viegla trase. Valērijs Zolnerovičs šajā tresē izskrēja normatīvu pasaules čempionātam maratonā, taču šī trase nav sertificēta, līdz ar to šāds normatīvs netiek ieskaitīts.
Vai Tev šī tēma sakarā ar normatīviem ir svarīga?
Ceru šoruden izskriet B normu kvalifikācijai Londonas Olimpiskajām spēlēm. Esmu jau pieteikusies vienam ārzemju maratonam, taču turēšu noslēpumā tā nosaukumu. Labi, ka man bija iespējams pieteikties šim maratonam kā elites skrējējai un neparādīties maratonistu sarakstā. Šajā sakarā man ir ne visai pozitīva pieredze, jo Barselonas maratonā apbalvoja sešinieku un pēc maratonistu saraksta man likās, ka varu iekļūt sešiniekā, taču, kad nostājos uz maratona starta līnijas, konstatēju, ka uzradušās sešas melnādainas maratonistes, kuras nebija iepriekšējā maratonistu sarakstā. Tās arī tās balvas sadalīja.
Kāpēc gribi paturēt noslēpumā trasi, kurā centīsies izpildīt Londonas Olimpisko spēļu B normatīvu?
Varbūt tā tāda skrējēju māņticība. Ja nu es 30. km izstāšos. Ja redzēšu, ka nevaru izpildīt normatīvu, tad izstāšos un neviens neuzzinās, ka esmu skrējusi šo maratonu. Man šajā gadījumā personīgais rekords, piemēram, 2.44.00 neko nedos, jo B normatīvs ir 2.43.00.
Vai Latvijas mērogā arī rezultāts 2.44.00 nebūs samērā augsts un nedos Tev iespēju nokļūt kādu „skautu” redzeslokā, lai iegūtu personālus uzaicinājumus uz citiem prestižiem maratoniem?
Man liekas, ka prestižos maratonos saņemt personālus uzaicinājumus varētu ar rezultātu ap 2.30.00, kas parasti ir desmitnieka rezultāts. Labākās eiropietes jau skrien zem 2.30.00, sievietēm jau nav tik krasa atšķirība starp baltajām un melnajām skrējējām. Spicē jau parasti ir melnādainās maratonistes, taču arī krievietes un ukrainietes ļoti ātri skrien maratonus.
Kādus apavus izmantosi, lai noskrietu maratonu ar sev vēlamu rezultātu?
Man ir sponsorēšanas līgums ar Asics, kas mani nodrošina ar apģērbu, apaviem un apmaksā sacensību dalības maksu. Sacensībās es skrienu ar Asics Trainer modeļa apaviem, taču treniņos skrienu ar Asics 3000 modeli, lai saudzētu kājas. Manā garderobē ir arī Asics Kayano 17 modelis, taču es labāk tomēr jūtos 3000 modelī. Es uzticos savām sajūtām, tādēļ īpašu vērību nepievēršu laboratoriju ieteikumiem par apavu piemērotību. Sezonā man ir nepieciešami kādi četri pieci pāri. Pašā sākumā es skrēju ar Adidas apaviem, taču jau pirms Sponsorēšanas līguma noslēgšanas un nopietnas skriešanas es jau biju pārgājusi uz Asics apaviem, līdz ar ko man šajā sakarā nekādas pārmaiņas nebija.
Ziemā arī skrien ar Asics 3000 modeli? Asics ražo arī speciālus ziemas skriešanas apavu modeli- Asics Arctic.
Ziemā es skrienu ar tiem pašiem apaviem, ar kuriem skrienu vasarā. Ja ir sniegs un nav ledus, tad arī ar vasaras apaviem nav nekādas grūtības skriet. Taču, ja tiešām ir tādi apavi tieši ziemai, būs jāprasa sponsoriem. Man jau tam sponsorēšanas līgumam vēl nav gads.
Kā tika atrasts Tavs sponsors – Asics?
Šo sponsoru atrada mans draugs un treneris Igors Kazakēvičs. Sponsorēšanas līgums man uzliek par pienākumu skriet sacensībās un treniņos ar Asics apģērbu. Arī dažādās aktivitātēs man ir jābūt Asics apģērbā un man liekas, ka tas ir ļoti ērts, un esmu ar to ļoti apmierināta. Uz šo interviju es atbraucu ar velosipēdu un Asics apģērbs tam ir ļoti piemērots. Man ļoti patīk Asics arī tādēļ, ka kādreiz nosaucot šo kompāniju kādām paziņām, kuri nav saistīti ar skriešanu, tie neatpazīst šo kompāniju. Asics man sedz dalības maksu Latvijas sacensībās un arī ārzemju sacensībās, ja šo sacensību atbalstītājs ir Asics. Nekādus īpašus rezultātus pagaidām no mani Asics neprasa, taču slinkot arī neļauj.
Cik liels ir tavs atbalstītāju loks?
Parasti nav tā, ka nāk klāt un saka: negribi mēs Tevi atbalstīsim? Paši mani piedāvāja atbalstīt Maxim, kuri ražo sporta uzturu. Pati es gāju uz Ķeizarmežu, lai vienotos par sporta zāles izmantošanu. Tā atbalstīšanas prakse vēl nav tik ilga, tādēļ vēl šajā sakarā ir virkne darbu darāmi.
Kas ir Tavas sīvākās konkurentes Latvijā? Pusmaratonā, maratonā un varbūt pat 100 km.
100 km varētu būt mana īstā distance. Skriešu to tad, kad jutīšu, ka nevaru vairs noskriet ātrāk maratonu, tas ir, pēc vairākiem gadiem droši vien. Pusmaratonā man ir vairākas konkurentes, taču maratonā manas konkurentes Latvijā vēl nav skrējušas maratonu. Ilona Marhele noskrēja maratonu dažas sekundes lēnāk nekā mans labākais maratona rezultāts, taču es domāju, ka es vēl krietni uzlabošu savu maratona rezultātu. Jeļena Prokopčuka nav mana konkurente maratonā, jo viņa jau skrien citā līmenī. Viņa ir pasaules elitē, taču es sevi varu pieskaitīt pagaidām tikai Latvijas elites skrējējām. Uzskatu, ka mana konkurente maratonā varētu būt Inna Poluškina, kura maratonu nekad nav skrējusi. Viņai ir ļoti labi rezultāti pusmaratonā. Būtu ideāli, ja es varētu tik ātri skriet pusmaratonu, taču domāju, ka tik ātri pusmaratonu es nevarēšu noskriet. Vēl mana konkurente maratonā varētu būt Ļena Ābele, kura arī nav skrējusi maratonus, bet ļoti ātri skrējusi īsākas distances. Bet ne vienmēr ir tā, ka tas, kurš ātri skrien pusmaratonu, var ātri noskriet maratonu. Var būt tā, ka līdz 30 km ir viegli, bet tad nolūzt. Kad viņas noskries maratonu, tad varēsim arī runāt par manām maratona konkurentēm Latvijā.
Kā Tu pati jūties, skrienot maratonu?
Pozitīvi, ka savu ātrāko maratonu Valmierā noskrēju ļoti vienmērīgi. Mans mērķis ir noskriet pirmo pusīti lēnāk nekā otru pusīti. Man patīk skriet maratonu un mans mērķis ir piedalīties Londonas Olimpiskajās spēlēs maratonā. Pusmaratonā nav olimpiskās distances, bet 10km distances olimpisko normatīvu varētu noturēt tikai pirmajā kilometrā. Ja sāk skriet 100 km, tad vairs pusmaratonu paskriet nevar, jo zūd ātruma īpašības. Tādēļ 100 km skriešu tad, kad sapratīšu, ka citās distancēs ātruma vairs nebūs.
Kā Tu gatavojies maratona distancei?
Trenējos es gandrīz katru dienu. Pirms sacensībām parasti vienu dienu paņemu atpūtu. Vados pēc sajūtām. Ja nav attiecīgajā dienā noskaņojums, cenšos nemocīt sevi treniņā. Parasti katru dienu man ir divi treniņi. Garo treniņu skrienu ap sešiem septiņiem vakarā. Tempa treniņus taisu kā kuro dienu. Reizēm rītos, bet reizēm vakaros. Ja nākošā dienā ir tempiņš 10 km, tad iepriekšējā dienā es taisu kāpinājumus pa 250 m, kas varētu būt tāda kā ieskriešanās nākošās dienas tempa treniņam. Tempa treniņš ir tādā tempā, kādā jāskrien maratons. Citreiz tie 10 km tiek skrieti raustītā tempā 500 m caur 250 m atpūtas tempā. Intervāla treniņos tie 500 m tiek skrieti pusmaratona tempā, bet citreiz vēl ātrāk. Lai es izskrietu Londonas Olimpisko spēļu normatīvu, vidējais temps man būs jānotur 3.50 min. uz km, pusmaratonu es skrienu ar vidējo tempu ap 3.45 min uz km. Kad noskrienu pusmaratonu, es jūtu, ka varētu vēl skriet tālāk. Būtu man priekš normatīva jāizskrien divas pusītes ap 1:21:00. Domāju, ka es to varu noskriet. Nedēļā man ir divi tempa treniņi, bet skrienu arī atsevišķi sprintiņus – tā saucamos fartleksus.
Šādā režīmā jau sen trenējies?
Sākotnēji es skrēju tikai skriešanas pēc. 2009.gadā skrēju pat bez pulsometra – vienkārši pēc sajūtām. Pat nezinu ar kādu ātrumu skraidīju pa Biķerniekiem.
Tev ātruma treniņi ir vajadzīgi?
Finišu vajadzētu uztrenēt. Ļoti žēl bija zaudēt Ilonai Marhelei Nike Riga run. Es viņu distances nobeiguma daļā panācu un apdzinu. Dzirdēju, ka viņa smagi elpoja. Kad ieskrēju Mežaparka estrādē, kāds man teica, ka esmu pārliecinošā vadībā un arī Ilonu nedzirdēju. Cilvēki malā stāv pilnīgi bez emocijām, neviens nepasaka, ka Ilona man tuvojas. Man tāda tendence, ka es neatskatos atpakaļ, jo parasti es jūtos diezgan pārliecināta par sevi. Es vienkārši turpināju savā pārliecinošā tempā skriet, arī cilvēki apkārt bez emocijā un arī nekādu elsošanu aizmugurē nedzirdēju. Īsi pirms finiša viņa mani apdzina un spēkoties ar viņu jau bija par vēlu. Šī man būs uz priekšu tāda laba mācība, ka jāatskatās, ja neviens nepasaka priekšā informāciju par konkurentiem. Žēl, ka treneris nebija klāt. Viņš būtu mani pabrīdinājis un es būtu vēl uzkāpinājusi tempu. Lai gan man šī 10 km distance nebija tik nozīmīga, tomēr ļoti žēl, ka šādi atdevu uzvaru. Nu nekas, būs mācība.
Par cik svarīgu priekšnoteikumu maratona noskriešanai uzskati uzturu?
Man patika Aigara Fadejeva atbilde par uzturu tikšanās laikā ar interesentiem SportLat telpās. Viņš atbildēja, ka, ja cilvēks mazāk trenējas, viņš ir vairāk informēts un vairāk lieto želejas nekā top sportisti. Man internetā, draugos un uz e-pastu raksta un jautā – kādas želejas es lietoju, kādus dzērienus es dzeru. Man liekas, ka sāk vispār no nepareizā gala. Vēl nav uztrenējušies un jau sāk domāt par želejām un dzērieniem. Varētu piekrist, ka sacensībām šie dzērieni ir vajadzīgi, bet treniņos, es uzskatu, ka nekādi papildus uztura bagātinātāji nav nepieciešami. Es arī garos treniņus tikai uz ūdeni skrienu, lai norūdītu organismu. Es garos treniņus skrienu pēc laika – apmēram 2,5 stundas un kontrolēju pulsu.
Vai pulss nav ļoti atkarīgs no dažādiem citiem papildus apstākļiem?
Es, protams, ņemu vērā savu pašsajūtu, taču garos treniņus neskrienu ar augstāku pulsu kā 140 sirdspuksti minūtē. Kad es skrienu 10 km treniņu, tad man pulss ir ap 160 sirdspuksti minūtē. Sacensībās pulsu es nemēru, jo tad ir jāskrien. Sacensībās man pat nav pulsometrs līdz. Pie tam iespējams, ka tie daudzie pulsometri varētu sākt jaukties kopā.
Uzturs jau nav tikai želejas un uztura bagātinātāji, ko Tu ēd ikdienā?
Agrāk es ēdu daudz majonēzes. Tagad no šādiem trekniem ēdieniem es atsakos un man pat tie neprasās. Ja man attiecīgā dienā ir bijis kāds garais treniņš, tad es atļaujos arī kādu nedaudz treknāku ēdienu. Agrāk es neēdu biezputras. Tagad auzu pārslu un mannā biezputru lietoju katru rītu. Arī pirms sacensībām es izvēlos ēst biezputru. Pastāv savi noteikumi, jo biezputras es vāru uz ūdens bāzes, kaut arī pienā būtu garšīgāk. Esmu no tām, kura varētu arī mierīgi uzbaroties. Kad sāku skriet, svēru virs sešdesmit kilogramiem. Pie tam jutos normāli. Ja šobrīd man būtu tāds svars, ārprāts – pakustēties nevarētu. Tagad man jau ir par kādiem desmit kilogramiem mazāks svars.
Gaļa arī ietilpst trekno ēdienu sarakstā?
Es noteikti ēdu gaļu. Atsakos tikai no treknas gaļas. Ēdu arī zivis. Arī Coca-colu reizēm es dzeru, bet no čipšiem gan noteikti atsakos, jo uzskatu tos par ļoti neveselīgu ēdienu. Veikalā arī reizēm paskatos uz produkta etiķeti, taču reizēm varu pēc sacensībām nopirkt Roko torti un visu apēst. Varu arī apēst kilogramu saldējuma. Es diezgan daudz pati arī gatavoju ēst mājās, jo ikdienā dzīvoju mājās. Pati gatavojot, es arī skaidri zinu, ko es apēdu.
Daudzi Tev jau iepriekš jautājuši, kādas aktivitātes Tev bija pirms skriešanas?
Patika man ar velosipēdu braukāt. Vidusskolā es dejoju gan tautiskajās dejās, gan arī modernajās dejās. Arī fizkultūra vienmēr man ir patikusi. Mani arī aicināja uz sacensībām skolas laikā, taču vecvecāki, pie kuriem es bērnībā dzīvoju, īpaši šādas aktivitātes neatbalstīja. Viņi neredzēja šādām nodarbēm īpašu jēgu. Šobrīd man nedaudz tas kremt, jo es atceros, ka man fizkultūra ļoti patika un arī labi padevās. Labi skolā es skrēju krosiņu, tādēļ mani arī aicināja uz sacensībām. Piektdienās Bauskas stadionā bija sacensības. Es vecvecākiem teicu, ka eju uz skolu, bet aizlavījos uz sacensībām. Sacensības beidzās 11.00, tādēļ man bija jāvazājas apkārt, lai ierastos mājās 14.00, kā parasti no skolas. Vecvecāki uzskatīja, ka jāiegūst ir kāda izglītība, kas nav saistīta ar sportu, jo ar sportu naudu nenopelnīsi.
Tajā laikā jau nebija maratoni ar naudas balvām. Ja katras nedēļas beigās saņem čeku par labiem rezultātiem sacensībās, nav jau nemaz tik slikti. Bet vai kādreiz nepienāk brīdis, kad jaunās meitenes skries ātrāk?
Es domāju, ka es skriešu līdz sirmam vecumam. Bet es nevaru teikt, ka visu laiku es skriešu domājot par rezultātu. Šobrīd skriešana ir mana prioritāte un man tas ļoti patīk. Laikam man patīk skriet, jo man tas padodas un mani rezultāti uzlabojas. Es jūtu, ka es varu vēl pielikt un šī apziņa man dod papildus motivāciju. Skrienot es par naudu nedomāju, bet man patīk šis process. Man patīk arī tā sajūta pēc treniņa, kad ir tāds patīkams nogurums. Treniņu sākt pat reizēm negribas, bet laba sajūta ir tad, kad tas pārvarēts. Ir dzirdēts viedoklis, ka skrienot jau mēs neko neradām, ka tā esot tāda laika izniekošana. Taču šādās pārdomās es cenšos neiedziļināties.
Parasti sacensībās Tu skrien puišu bariņā. Tu viņiem, vai viņi Tev skrien līdz?
Es ar puišiem nesacenšos. Man gan treneris iesaka, ja esmu pirmā no meitenēm, tad vajadzētu iesēsties kādam puisim astē. Sacensībās, protams, šādi mana tempa puiši noder. Man arī Rīgas pusmaratonā palīdzēja skriet manā tempā Andrejs Jesko . Viņš arī ir nesen sācis trenēties pie mana trenera Igora. Dažreiz mēs Mežaparkā trenējamies kopā. Igors vēl kādiem pieciem skrējējiem sastāda treniņu plānu un nopietni trenē soļotāju no Baltkrievijas.
Sevi uzskati par profesionālu skrējēju vai arī amatieri?
Nekāda baigā profesionāle jau es neesmu, taču šobrīd neko citu arī nedaru. Skriešana šobrīd ir mans pamatdarbs. Ja vēlies sasniegt Olimpisko normatīvu, tad citi darbi ir jāziedo tam. Šajā sakarā es apbrīnoju savu treneri Igoru. Viņš daudz strādā fizisku darbu ārpus soļošanas un tik un tā izpilda normatīvus. Ir soļotāji, kuri tikai soļo, bet nevar izpildīt normatīvu. Es esmu beigusi žurnālistus un agrāk strādāju portālā un rakstīju par tūrismu. Šad tad vēl tagad uzrakstu kādam laikrakstam, jo tas man patīk. Man patīk kādu nointervēt un uzrakstīt kādu rakstu.
Skrienot klausies mūziku?
Skrienot es neklausos mūziku, jo es baidos no suņiem un varētu tādēļ nedzirdēt, ka kāds suns man piezogas. Kad es Mežaparkā ieraugu kādu suni – uzreiz samazinu tempu un esmu nikna, ka Mežaparkā staigā nepiesieti suņi. Es skrienot arī treniņos domāju par to skrējienu. Varbūt kādreiz aizklīst domas par tādām sadzīviskām lietām, taču pārsvarā es domāju par skrējienu. Skatos, cik man vēl jāskrien un kāds temps, kā arī domāju par pašsajūtu.
Vai Tev paliek laiks arī ārpus skriešanas?
Jā paliek. Es tāpat aizeju uz kādu teātri vai koncertu. Treniņu laikus es varu koriģēt. Citreiz trenējos pirms brokastīm, kādos 7.00. Citreiz pirmais treniņš man ap 11.00 vai 13.00. Pirms brokastīm esmu sevi pamocījusi un taisījusi tempiņus, bet tad ir grūti un arī pulss ir augstāks. Vakara treniņš man ap kādiem 17.00 vai 19.00. Kad bija ļoti karsts, skrēju ap 20.00 vai pat 20.30. Taču divi treniņi dienā nav kā ar cirvi iecirsti, jo varu arī izlaist kādu lēno treniņu, jo esmu pietiekami daudz sirdi trenējusi. Tempiņus gan nevajadzētu izlaist.
Vai ir atšķirība, pirms Tu skrēji, un šā brīža veselības stāvokli?
Pirms sāku skriet, es bieži slimoju. Man pat bija konstatēta bronhiālā astma. Man izrakstīja un es pat nopirku kaut kādas tur dārgās zāles pret bronhiālo astmu. Taču nelietoju tās. Varbūt tiešam rezultāti būtu augstāki, ja lietotu tos preparātus?
Vai Tu piekristu uzaicinājumam paskriet kopā ar VSK Noskrien biedriem?
Es domāju, ka noteikti. Jo dažreiz man prasās kompānija un tā vienkārši paskriet lēno treniņu pavisam lēni un lielā kompānijā. Būtu gatava iesaistīties arī Jūsu aktivitātēs sakarā ar jaunajiem skrējējiem, ja laicīgi zinātu un varētu ieplānot savus treniņus. Bez tam Jūsu portālā jau ieskatos ikdienā, jo interesanti paskatīties kalendāru. Starp citu, Barselonas maratonu es atradu tieši >www.noskrien.lv, jo zināju, ka šajā lapā ir reģistrēti liela daļa maratonu. Forši, ka var apskatīties, kas konkrētajā skrējienā piedalīsies.
Vai neesi nekad domājusi reģistrēties un piedalīties diskusijās www.noskrien.lv?
Es tās esmu lasījusi un man likās, ka varētu diskutēt un diskutēt. Piemēram, par apaviem. Taču baidos, ka man nervi neturēs. Mans viedoklis ir, ka jābūt normāliem apaviem, lai skrietu. Tādēļ man gribas iekaustīt to džeku, kas raksta, ka baskāju skriešana ir vienīgais veselīgais skriešanas veids. Dažreiz es paskrienu ar naglenēm pa mežu, bet tas arī tikai dažreiz. Piemēram, kad bija Latvijas čempionāts krosā, tad es dienu iepriekš uzvilku naglenes, lai pamēģinātu kā ir. Man pat tas likās bailīgi.
Vai Tev ir kādas cerības pietuvoties pasaules maratonistu elitei?
Šobrīd pāragri par to runāt. Domāju, ka man jau ir par vēlu domāt par Londonas Olimpisko spēļu A normatīvu, kas ir 2:37:00. Londonas Olimpisko spēļu B normatīvo gan ceru izpildīt, taču nezinu, vai ar to pietiks, lai aizbrauktu uz Olimpiādi, jo arī Inna Poluškina mierīgi varētu izpildīt B normatīvu. Es pat būtu gatava pati nopirkt lidmašīnas biļeti uz Londonas Olimpiskajām spēlēm.
Titulbildes autors Juris Bērziņš-Soms.
feina intervija!
Dace…. ļoti ceru kad Tev izdosies piepildīt tavus mēŗkus!!!
Izlasot rakstu izrēķināju, ka es skrienu 0.65 reizes lēnāk kā Dace, bet tas nav šķērslis uzstādīt sev aizvien jaunus mērķus un piedzīvojumus kā arī tos īstenot :) Lai veicas!
Šeit ļoti labi iederas: “Ja tev ir mērķis – ej uz to. Nevari paiet? Rāpo. Nevari parāpot? Apgulsies un guli mērķa virzienā”.
laumiic, 0.65 reizes lēnāk? Jeb citiem vārdiem – 1.54 reizes ātrāk, ja?.. ;)
Kārtējā iedvesmojošā intervija. Tiešām pārsteidzoši, kā pāris gadu laikā šādi var satrenēties. Arī novēlu veiksmi Dacei ar normatīva izpildīšanu un tikšanu uz Londonas spēlēm! Lai izdodas!
P.S. Klātienē gan jācenšas man laikam turpmāk uzmanīties, lai izbēgtu no draudu par fizisko izrēķināšanos īstenošanu.. ;)
Labais,man patika par to džeku,kas raksta par veselīgo baskāju skriešanu
Šodien fanoju par pēdējiem teikumiem.. Daces pēdējais teikums ir gaumīgs, bet nu laumiic arī to sit pušu! :D :D
Paldies par interviju!
Oreman sargies, ja satiec Daci :)
Domāju ,ka DACE noteikti aizbrauks uz Londonas olimpiskajām spēlēm,jo cītīgi trenējas.Man patīk piedalīties LSC Mežaparka skrējienos,tur arī dažkārt Dace manīta trenējamies,ir reizes ,kad piedalījusies arī skrējienos. DACES pagaidām vienīgais ārzemju maratons – Barselonā,tas bij tas ,kurš arī man bij pirmais ārzemnieks,kad pēc maratona nākamā dienā sākās pamatīga ziema – šiem riktīgā stihija.Piedzīvojumiem bagātāks tas gan bija sm72.DACE šai maratonā,šķiet piedalījās pēc slimošanas,noskrēja ļoti atzīstami,tagad gan pamatīgi rezultāts ir uzlabots.Esmu dažus maratonus iedomājies,kurš varētu būt DACES šā rudens maratons.
OreMan‘am gan veicas – Dace varētu būt viņam gluži ekskluzīva MOTIVATORE. :D
Tad būs jāņem basās kājas pār pleciem! :D
OreMan, piesargies! :D
Bet, ja godīgi, Dace izskatās pārāk pozitīva un miermīlīga, lai Tevi patiesi iekaustītu. ;)
Kopumā – intervija ļoti interesanta un iedvesmojoša. Šis ir pozitīvais piemērs, kā gribasspēks un apņemšanās sasniegt mērķi dara brīnumus. Vienlaikus tas neizklausās pēc aklas tiekšanos uz mērķi ar lozungu “es to izdarīšu par katru cenu”, bet gan pēc pārdomāta un rūpīga darba, kas neapšaubāmi ir pelnījis lielu cieņu.
Dace, lai Tev veicas! :)
minikin ļoti pareizi raksturoja Daces mērķtiecību. Jā, talants komplektā ar neatlaidību, bet pāri par visam darbs, darbs. Lai veicas!
Jā, atsauce uz OreMan tiešām ir šīs intervijas granāta.
Interesanti palasīt par uzņēmumu atbalstu sportistam Latvijā. Kā arī viedoklis par uztura bagātinātājiem un želejām man apliecināja, ka nelietojot tos, neesmu neko pazaudējis savā izaugsmē.
Veiksmi iekļūšanai elitē, turpmākajos mačos un gaidām kādā VSK koptreniņā.
Par Daces debiju ārzemju maratonos var lasīt šeit: http://sportafabrika.blogspot.com/2010/03/stasts-par-to-ka-gaja-barselonas.html
Katru 3dienu visas vasaras garumā manu rollerslēpošanas treniņu laikā Dace vismaz vienu reizi vakarā mums aizjoņo garām..Uz to brīdi parasti treniņš apstājas, jo mēs nekaunīgi uz viņu blenžam un jūsmojam..labi ka viņai kājas tādēļ neķeras :))
bet nu visu cieņu, malacis :)
Ceru, ka viņa tiks, jo žēl, ka sieviešu basketbola izlase netiek, bet, ja tiks Dace, sekošu līdzi!
Cik saprotu, tad talantam Daces skrējējas karjerā nav tik liela loma, kā ieguldītajam darbam un pašdisciplīnai. Iespējams tādēļ Latvija ir zaudējusi kādu labu riteņbraucēju vai arī peldētāju, ja Dace būtu pievērsusies šiem sporta veidiem. Tādēļ veiksmi kādā no tuvākajiem ārzemju maratoniem ar normatīva izpildi! Interesanti būtu uztaisīt totalizatoru par to ārzemju maratonu, kurā Dace centīsies šoruden izpildīt B normatīvu Londonas olimpiskajām spēlēm:)
Labs raksts.Es jau Daces vietā skrietu Berlīnē ātra trase (:
Lai izdodās !!!
Laba intervija un, lai Dacei izdodas realizēt šo sapni!:)
Jauka intervija, pamācoša! Dacei viss izdosies, ir mēŗķis un plāns kā to sasniegt. :) Ja skolas laikā ir padevušies krosiņi, un no agra vecuma( 2-3 gadi)netika speciāli trennēta skriešanai, tad tad ir talants. Protams talants + ieguldītais darbs( trenniņi, uzturs, dienas režīms, neatlaidība….)= sasniegs mērķis. Lai veicas! :)
The worst part of censorship is ********.
;)
Barefoot Ted
21/09/2011 at 21:33
20,000 Years Ago People who didn’t Believe in Barefoot Running were Eaten.
Ne visi, daži tomēr izdzīvoja un turpina neticēt vēl šodien:))
Kads tic baskaju skriesanai, kads netic un tapec jau ir tik interesanti dzivot uz sis mazaas pasauliites, ka esam tik dazadi. Kada vella pec “nepareizie” komenti tiek dzesti ara?
Kuri šeit skaitās “nepareizie” komentāri? :)
Nu vakar te uzpeldeja viens koments no serijas- miljons gadu esam skrejusi basam kajam un, lai Dace nelecas te iekaustot baskaju skrejejus. Pamaniju to divas reizes un abas reizes tas tika cenzets izdzesot.
Un, ja Jūs tā “leksieties”, baskāju skrējēji uztaisīs “Baskāju skrējēju federāciju” un taisīs sev atsevišķus mačus, līdz ar ko nebūs Jūsu mačos tāda eksotika, uz ko mazi bērni rāda ar saviem mazajiem pirkstiņiem:D
Sava taisniba sm72 ir.. beidzam lekties un dzivojam miera. :)
Peace! Paliekam katrs pie sava viedokļa un uzskatām, ka katrs skrien ar to, ko attiecīgajā laika posmā viņa organisms, tai skaitā smadzenes, vislabāk ņem pretīm:)
Viedi vārdi!
Dace Lina Frankfurtē noskrējusi pa 2:40:08. http://goo.gl/5UpSm
Izskatās, ka skrējējdieviņš šodien gan Dacei, gan pārējiem Frankfurtiešiem bija labvēlīgs. Noskrienieši visu uztaisīja PB. Apsveicu, tai skaitā skrējējdieviņu:)
malacis, Dace! Tā turēt!:)
Daces intervija pēc maratona sportacentrs.com – http://sportacentrs.com/vieglatletika/07112011-lina_pavasari_meginasu_izskriet_a_normati
Jā,lai Dacei izdodas izskriet A normatīvu,citādi – visdrīzāk,ka Londona nespīdēs.Apmēram zinu,kur mēģinājums varētu notikt.Domāju,ja Igors “pavilks” tālāk par trīsdesmitotro km,tad izdosies.LAI VEICĀS !
Dace ir riktīgi iedvesmojoša! Lai veicas!
Intervijā ir pārāk slavinoša reklāma “Asics”,kas interviju sabojāja.Un mani šokēja Daces netaktiskums pret Edgaru.
Par apaviem spriežu no savas pieredzes,jo esmu noskrējusi 6 pilnus maratonus un problēmu kājām nebija.Nu man ir divi gadi Asics Gel Kyane 16 un 17,bet sāpes kājās nerimstas.Un skriešanas prieks,kas visu mūžu bijis,līdz ar to vairs nav.
Dacei novēlu:neslimot ar zvaigznīšu slimību.Un lai veicas!
Nu, nezinu gan, Kvaki, vai tā gluži ir… Man, piemēram, bija interesanti lasīt, kā tad šāds sponsorēšanas līgums (Dacei ar Asics) dzīvē izpaužas. Par reklāmu: tāpēc jau mums ir galva, lai apsvērtu – kam, kāpēc un cik lielā mērā ticēt… Un šī arī ne tuvu nav nepatīkamākā/uzbāzīgākā reklāma, kas redzēta. :)
Par “netaktiskumu” – varbūt nesteigsimies tādu birku piekarināt, ja paši klāt nebijām sarunā. Katram ir tiesības uz savu viedokli, arī Dacei. No tā viena teikuma pat nevar 100% droši secināt, ka tas bija domāts 100% nopietni. :)
…Šajā sakarā jau zelta vārdus (sk. augstāk) teica sm72, atļaujos citēt:
Starp citu. Varbūt Kayano NAV tas īstais Asics apavs, kas Tev būtu piemērots?
Pilnībā piekrītu Andulim.Nedomāju ,ka Dacei draud kāda zvaigžņu slimība,visnotaļ jaukas atmiņas par tikšanos pēc Frankfurtes maratona.Veiksmi DACEI Londonā !
Dace Lina pašlaik veic pēdējos olimpiskā maratona kilometrus!
Vismaz igauniete ir AIZ viņas. :)
http://www.london2012.com/athletics/event/women-marathon/index.html (atjaunojas ik pēc kādas pusminūtes, automātiski)
Dažas izstājušās, arī Krievijas zvaigzne Šobuhova…
2:47:47
Krieviski lasošajiem varētu interesēt šie raksti par Daces startu olimpiādē. Īpaši otrais.
http://www.telegraf.lv/news/marafon
http://www.telegraf.lv/news/iskrennii-beg-iskrennoi-dace-liny