Uzdrošinies noskriet. Pieci vīri pusmaratonā

VSK Noskrien akcija „Uzdrošinies noskriet” pieteicās gandrīz piecdesmit pirmo reizi pusmaratonu noskriet gribošie. Un tikai viena trešdaļa no tiem bija džeki un akcijas puiši par šo faktu izteicās dažādi. Vieni uzskatīja ka tā ir sieviešu, vīriešu atšķirība un fakts, ka vīrietis nekad neprasa padomu, ja ir apmaldījies, bet citi minēja, ka iespējams lielākā daļa vīriešu jau pusmaratonu ir noskrējuši. Kā tad mūsu akcijas vīriešiem iet un vai viņi pusmaratonu noskries?

Hokejs, futbols, moči un hanteles. Kāpēc vīrietim jāskrien?

Raimonds. Lai iepazītos ar skrējējām, kas skrien pretī.  Futbola laukumā to nevar, kā arī mocim  gadā tikai pieci mēneši, lai izbaudītu šo prieku. Skriet var visu laiku, arī ziemā.

Ilmārs. Jebkura fiziska aktivitāte ir svētīga lieta, varbūt izņemot tos hanteļu cilātājus, kuriem iesildīšanās skaitās plaukstu palocīšana, un pēc tam viņi sāk celt savus baisos dzelžus. Ja man nebūtu šādas tādas veselības problēmas, varbūt arī es turpinātu cilāt svarus, kam biju tā kā nedaudz pievērsies, taču – nonācu līdz skriešanai, galvenā motivācija bija samazināt svaru. Tāda droši vien ir daudziem.

Toms. Agrāk vīrietim bija jāskrien pakaļ sievietēm, tagad to var vairs nedarīt, tāpēc atliek skriet tāpat vien.

Jānis. Vīrietim  jāskrien lai uzturētu savu fizisko un psiholoģisko  formu.

Ivars. Nav vīrietim obligāti jāskrien. Bet skriešana laikam ir visvienkāršākais veids, kā sevi uzturēt pie labas veselības. Skriešana – var nebūt sports. Skriešana var būt dzīvesveids, veselīga dzīvesveida sastāvdaļa.  Man personīgi skriešana palīdz arī sakārtot domas, atbrīvoties no stresa. Nevienā citā sportiskajā aktivitātē nav iespējams nodoties pārdomām.

Pusmaratons jānoskrien lai pārbaudītu sevi?

Jānis. Es ceru, ka mans pirmais pusmaratons ir gan pārbaudījums, gan arī pēc šī sekos vēl pusmaratoni.

Toms. Lieli mērķi sākas ar maziem mērķiem. Šogad pusmaratons, nākošgad varbūt jau maratons.

Ivars. Interesantākais, ka pieteicos akcijai kā nevalstiskās organizācijas „JCI Latvia” šī gada vadītājs, ar mērķi rādīt pozitīvu piemēru citiem. Mūsu organizācijas misija ir radīt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā. Bet tā kā jau vismaz 12 gadus neesmu skrējis vairāk kā 2km uz trenažiera lentes un nekad mūžā neesmu skrējis vairāk par 10 km, tad viennozīmīgi – tas ir izaicinājums arī pašam sev. Lai gan, tagad – treniņos skrienot 15 km, pusmaratons vairs nešķiet izaicinājums. Maratons gan.

Ilmārs. Man tas noteikti būs pārbaudījums, ņemot vērā sliktās attiecības ar krosiem skolas laikā un – visu mūžu. Lai gan atzīšos, ka šobrīd es jau uz pusmaratonu neskatos kā uz kaut ko pārcilvēcisku, tas droši vien loģiski, ņemot vērā treniņus. Man pat jau tagad ir tā, ka treniņš tikko noskriets, bet gribas jau nākamo.

Raimonds. Kā kuram. Man tas ir vienkārši tāpēc, ka es to gribu. Tas ir tāpat kā ar mērķiem. Katru reizi, kad sasniedz kādu no tiem, nākamajam ir latiņa jāpaceļ augstāk, lai lielāks stimuls kaut ko darīt. Pagājušajā gadā noskrēju 5 km, šogad jāmēģina kaut kas nopietnāks.

Galvenais uzvarēt vai galvenais noskriet?

Ilmāŗs. Galvenais noskriet. Nordeā Rīgas maratonā  gribētos pusmaratonu skrienot iekļauties divās stundās, tā kā rezultāts arī ir svarīgs.

Jānis. Priekš manis galvenais ir noskriet.

Toms. Galvenais ir piedalīties, taču man personīgi pusmaratona pieveikšana Nordea Rīgas maratonā būs maza uzvara pašam sev, lai gan jau tagad zinu, ka to izdarīšu.

Raimonds. Galvenais uzvarēt. Noskriet var daudzi, bet ne visi var noskriet labi. Sacensība un konkurence nepieciešama visur un vienmēr. Uzskatu, ka lielāka motivācija ir tieši pārspēt kaut ko un izvirzītais mērķis, nevis vienkārši darīt, lai izdarītu.

Ivars. Tā kā nekad neesmu nodarbojies ar sportu profesionāli, tad man jebkuras sacīkstes ir vairāk sacīkstes pašam ar sevi, ar savu rezultātu. Pusmaratonam pieteicos ar mērķi ieskriet 2.5 stundās. Tagad savu latiņu esmu pacēlis augstāk – zem 2h jādabū.

Tagad jūs skrienat jau dažus mēnešus. Kas ir svarīgākais priekš skriešanas?

Toms. Diemžēl sākumā ekipējums. Pēc tam var sākt izbaudīt skriešanu. Un pēc tam to var sākt atkal sabojāt ar audio grāmatām, mūziku.

Ilmārs. Laba pašsajūta, labs laiks, brīva brīža atrašana starp darbiem, ģimeni.

Ivars. Kā jebkam dzīvē – mērķis, iemesls kāpēc to daru. Ja es no tā neķeru kaifu, tad man vajag motivāciju, kāpēc es to daru.

Raimonds. Mūzika. Viennozīmīgi. Tā palīdz nedomāt ne par ko. Un ja vēl saklausi dziesmā kaut kādas atsevišķas frāzes, kas tev liek skriet vairāk un ātrāk, tad vispār ideāli. Tāpat ir svarīgi to darīt nevis tāpēc, ka tas jādara, bet tāpēc, ka tas liek justies labāk.

Puiši no akcijas dalībniekiem noskries ātrāk par meitenēm?

Raimonds. Protams!

Jānis. Par to, kurš noskries ātrāk priekš manis nav svarīgi galvenais ir noskriet.

Toms. Nav svarīgi. Būtu jauki, ja finišētu visi kopā.

Ivars. Sava aizņemtā dzīves veida dēļ citiem akcijas dalībniekiem sekoju līdzi pavirši. Bet noprotu, ka mums ir pāris ļoti jaudīgas skrējējas. Noteikti kāda no viņām noskries ātrāk par mani. Un kāpēc gan nē?

Ilmārs. Domāju, ka vidējais laiks džekiem būs ātrāks, bet par dažām meitenēm, piemēram, Katrīnu, Lauru, Daci esmu baigā sajūsmā. Skrien – un kā vēl!

Saka, ka pusmaratons un maratons notiek vispirms galvā. Esat gatavi?

Ivars. Šobrīd jau pilnībā varu piekrist šim apgalvojumam. Jo sākot treniņus likās kaut kas nereāls – skriet 2 stundas bez apstājas un pieveikt tādu attālumu vispār! Tagad – esmu pilnīgi gatavs!

Raimonds. Jā. Viennozīmīgi.

Toms. Pamazām sāku to saprast. Man šī sajūta bija pārkāpjot no 10km uz 18km.

Jānis. Uz doto brīdi pusmaratonam esmu gatavs uz kādiem 80%.

Ilmārs. Jā, kā jau teicu – tieši pārliecība par to, ka es varu noskriet pusmaratonu, ir dikti augusi. Ja pasaules hokeja čempionātā Bratislavā, uz kurieni pošos, galīgi nepalaidīšos, tad noskriešu.

Ko tuvinieki saka par jūsu skriešanu?

Ilmārs. Mammai šķiet, ka tas ir kaut kas no neiespējamās misijas, un es viņu saprotu, jo viņa zina, ka nekad neesmu bijis skrējējs. Sieva atbalsta, bet nedaudz uztraucas par manu veselību. Kopumā var teikt, ka tauta ir nedaudz pārsteigta.

Raimonds. Draugi – nesaprot, kā var vakaros skriet, ģimene – neko sliktu. Laikam jau pieraduši, ka noteiktā laika posmā pazūdu no mājas uz kādām 45 minūtēm. Ir cilvēki, kas ieraudzījuši manu bildi noskrien.lv, prasa kas ko un kā.

Toms. Viennozīmīgi atbalsta! Pat kopīgi šad tad dodamies skriet. Citreiz parauj uz zoba, bet tas jau normāli.

Ivars. Uzskata, ka esmu traks. Bet es tāds vienmēr esmu bijis!

Jānis. Kāds par mani priecājas, kāds brīnās un saka – kam tev to vajag?

Kas jums liks skriet līdz finišam?

Ilmārs. Kaut kāds cīņasspars jau man ir, plus vēl atbildība pret akcijas organizētājiem. Tas, ka esi nevis viens, bet pārstāvi kādu komandu, ir baigais stimuls. Kā basketbolā – tu jau vari tur nohalturēt, aizsardzībā neatskriet, vēl kaut ko, bet – tā ir komanda, tu centies, lai nav tā, ka citi cenšas par velti.

Raimonds. Nu.. ja pusceļā apstāšos, tāpat būs kaut kā jātiek līdz krastmalai. Tad kāpēc lēnām vilkties, ja ātrāk ir noskriet? Un vēl – tās derības. Man ir vienkārši jātiek līdz finišam. Savādāk nemaz nevar būt.

Toms. Sacensības gars pašam ar sevi un citiem, kā arī līdzjutēji un atbildības sajūta pret noskrien.lv komandu.

Jānis. Līdz finišam palīdzēs noskriet tas, ka šis ir mans mērķis,  kuru es vēlos sasniegt.

Ivars. Bērna vārda diena! 22.maijā ir kalendārā neiekļauto vārdu diena! Vārds Rafaēls nav kalendārā. Bet ja nopietni – jau iepriekš minētais mērķis. Esmu skaļi apliecinājis apmēram 100 JCI Latvia biedriem, ka es noskriešu! Solījums! Un kā jau teicu – tas pat vairs nav nekas tāds liels un nepaveicams manā galvā.

Pēc Nordea Rīgas maratona pusmaratona noskriešanas turpināsiet trenēties?

Toms. Visticamāk, ka ne pēc kāda plāna, bet pēc sajūtām. Vasarā ir pietiekami daudz citu aktīvu lietu, ko darīt. Nevēlos tās pakārtot skriešanai.

Ilmārs. Noteikti, noteikti. Un reģistrēšu skrējienus VSK Noskrien. Šodien uzzināju par tādu skrējēju lapu kā endomondo.com, kur arī izskatās, ka ir visādas interesantas lietas, bet nu tomēr VSK Noskrien ir latviešu padarīšana un man kā savas zemes patriotam šī štelle liekas daudz simpātiskāka.

Raimonds. Protams. Skola būs, cerams, piebeigta. Brīvā laika kļūs vairāk.  Ja jau esmu sācis trenēties, tad neredzu jēgu apstāties.

Jānis. Jā,  protams  es  turpināšu, jo es jau pieteicos Ventspils pusmartonam un domāju piedalīties vismaz četros posmos  Skrien Lavija.

Ivars. Mērķi! Vajag jaunu mērķi, apņemšanos, kāpēc to darīt! Zinu, ka mans vecums – pāri 30 jau zvana, ka ikdienā jānodarbojas ar sporta aktivitātēm, ja gribu saglabāt labu veselību. Bet man nepatīk skriet pilsētā.

Varbūt rudenī Valmieras maratons?

Toms. Pagājušajā gadā skrēju satelītskrējienu Valmieras maratonā. Varbūt šogad maratonu.. tad redzēs!

Ilmārs. Kaut kur zemapziņā esmu par to iedomājies – vai es to varu? No vienas puses pat – jā, varbūt es varu, varbūt varētu mēģināt. Bet nu no otras puses – šaubos, ka manas operētās ekstremitātes tādu slodzi pavilktu. Maratonam laikam tomēr vajadzīga dzelzs veselība, kādas man diemžēl nav.

Ivars. Tas varētu būt izaicinājums, kāpēc turpināt trenēties. Un vispār – esmu nopircis ne lētus skriešanas apavus. Viņi taču jānodeldē.

Raimonds. Varbūt. Kas to lai zina, kur būšu rudenī.

Jānis. No sākuma ir jānoskrien pusmaratons.

Skriešana jūsos ir ko mainījusi?

Ivars. Fiziski jā – uzlabojusies izturība. Paralēli skriešanas treniņiem – padarbojos arī sporta zālē. Kopējā fiziskā kondīcija ir uzlabojusies pēc ilgāka „rūsēšanas” perioda.  Nebūtu šīs akcijas – būtu tāpat kā jau neskaitāmus gadus – ak, dzirdēju par Nordea  Rīgas maratonu, vajadzētu noskriet kādu „piecīti”, bet… nu varbūt nākošreiz! Paldies, ka devāt iespēju, iekļāvāt dalībnieku sarakstā.

Toms. Mainījusi – tas būtu par stipru teikts, bet papildinājusi vai pilnveidojusi gan.

Raimonds. Jā. Vakaros vairs nesēžu tik ilgi internetā, jo pēc darba jāskrien.

Ilmārs. Pirmkārt – esmu priecīgs, ka tagad esmu viens no tiem, kas skrien, nevis – skatās ar zināmu skaudību uz tiem, kas skrien. Treniņi arī stipri disciplinē – jau divi mēneši kā no rīta nav prasījies pēc minerālūdens.

Jānis. Skriešana  un gatavošanās sacensībām ir devusi man mērķi uz ko tiekties, jo tomēr  skriet  vienkārši tāpēc,  ka tas ir labi bez treniņu plāna un bez piedalīšanās sacensībās ir ļoti grūti un ir ļoti viegli apstāties un neturpināt.