Maratona noskriešana ir viens no cilvēka pārbaudījumiem un daudzi aktīvi cilvēki izvēlas to kā lietu kas jāizdara. Pirmais maratons vienmēr ir īpašs un šogad trim, nekad maratonu nepieveikušiem skrējējiem, VSK Noskrien akcijas „Uzdrošinies noskriet” ietvarā palīdzēs noskriet savu pirmo maratonu Valmierā 18. septembrī.
Akcijā „Uzdrošinies noskriet” bez trim pirmajiem maratonistiem būs vēl divpadsmit skrējēji, kuri pirmo reizi Valmierā skries pusmaratonu, bet viņiem aktīvi trenēties jāsāk būs jūlija sākumā. Maratonisti šogad ir trenējušies pusmaratonam, skrējuši sacensībās un gatavošanās maratonam ir ilgāks process, ko mēs esam ievietojuši četrpadsmit nedēļās.
Lai arī par pusmaratonistiem konsultanti bija vairāk vai mazāk līdzīgās domās, bet atlasīt divpadsmit no vairāk kā piecdesmit pieteikušajiem bija grūti, jo gribējās jau visiem dot iespēju un palīdzēt sagatavoties. Savukārt maratonā domas dalījās un gandrīz vai katrs konsultants izvēlējās trīs citus favorītus. Galu galā, izvēlei galvenais faktors bija akcijas nosaukums – uzdrošināties noskriet.
 |
Pāvels. “Pirms gada vēl šķita, ka 21 km ir nesasniedzams mērķis. Tagad noskriet 21 km liekas nekas īpašs un distance pat šķiet pa īsu. Gribas skriet tālāk un vairāk. Ļoti gribu sev pierādīt, ka varu noskriet 42 km, pie tam ar rezultātu, kas būtu zem 4 stundām. Turklāt domāju, ka gatavojoties maratonam, var arī uzlabot savus rezultātus pusmaratona distancē. Sāku skriet garās distances 2010. gadā. 2010.gada garumā noskrēju pusmaratonus Rīgā – 1:57:56, Ventspilī – 1:52:51, Kuldīgā – 2:08:59, Jūrmalā – 1:53:46, Viļņā – 2:02:46 un Valmierā – 1:50:41. Šogad noskrēju Rīgas pusmaratonu – 2:04:01, Nordea Rīgas pusmaratonu – 1:56:42.”
Pāvelam ir 33 gadi, sieva un divi bērni, tāpēc neko daudz vairāk par skriešanu un dažreiz grāmatu lasīšanu viņš nevar atļauties. Strādā viņš par biznesa kontrolieri un vasaras pavada Jūrmalā, kur labprāt kādu treniņu nedēļā aizvadītu ar kādu no VSK Noskrien biedriem, kas skrien tur. Pāvels gatavojoties maratonam taisās piedalīties „Skrien Latvija” posmos Ventspilī, Liepājā un Kuldīgā. |
 |
Jekaterina. “Patīk skriet, īpaši tas prāta stāvoklis, kas ir garajiem gabaliem, kad jākoncentrējas uz pašreizējo momentu. Skriešana man ir personīgs un profesionāls izaicinājums, jo esmu IT projektu vadītāja. Kāds no maniem kolēģiem-skrējējiem ir pateicis, ka sagatavoties maratonam ir kā novadīt pilnvērtīgu projektu – pareiza plānošana, risku izvērtēšana, atbildīga pieeja un koncentrācija uz rezultātu. Gribu pārbaudīt, vai spēju “nodot” šāda veida projektu. Šogad noskrēju Nordea Rīgas Maratona pusmaratona distanci ar rezultātu 02:05:08.”
Jekaterina ir 29 gadi un viņa strādā Viļņā. Viņa skrien, daudz lasu, ceļo un kopā ar dažiem kolēģiem ir uzsākuši blogu par skriešanu viņas kompānijā. Skriet regulāri uzsāka pusgadu atpakaļ un vienīgās sacensības ir bijušas pusmaratons šogad Rīgā. Arī skolas laikā no skriešanas ir izvairījusies. |
 |
Ieva. „Reiz sensenos laikos es daudz skrēju mežā, tad pāris gados atlaidos līdz pilnīgam sēnes stāvoklim, tad man apnika būt sēnei un sāku tipināt, par mērķi izvēloties Valmieras pusmaratonu. Tagad skrienu prieka pēc un tik, cik man gribās. Maratons ir vajadzīgs, jo ik pa laikam vajag sev pierādīt, ka es varu, tādā vai citādā veidā. Uzdrošinies noskriet akcija būtu veids, kā nepalaisties maratona gatavošanās laikā. Esmu noskrējusi Valmieras pusmaratons 2010. gadā ar rezultātu 1:53:12.”
Ieva ir 25 gadus veca, studē dabaszinātnes kombinācijā ar pedagoģiju un viņas nākotnes profesija būs skolotāja. Brīvajā laikā ada rakstainus dūraiņus un mežģīņlakatus, kā arī spēj izlasīt grāmatai simts lapas stundā. Viņa vienmēr atrod sev kādu jaunu izaicinājumu. Brīžiem par saviem sportiskajiem notikumiem raksta blogā. |
Akcijas ietvaros uz maratonu pieteicās divpadsmit skrējēji. Par tiem kas netika uzņemti, akcijas konsultantiem ir liela pārliecība, ka viņi spēs sagatavoties un noskriet Valmierā savu pirmo maratonu. Tā pat VSK Noskrien vienmēr ir atvērts jautājumiem un padomiem, kā arī VSK Noskrien komanda nepieciešamības gadījumā palīdzēs jebkuram sagatavoties maratonam. Galvenais nav uzvarēt, galvenais ir noskriet.
km 
-
Pāvelam. Jūliju, augustu būšu pieejams Jūrmalā. Asaros, bet varu pieskriet, kur vajag, jo mēdzu cirkulēt starp Lielupes ieteku un Jaunķemeru glābšanas staciju.
Ak, tiiik iedvesmojoši!! Nevaru sagaidīt savu pusmaratona plānu! Bet tas nav škērslis man šodien doties skējienā!
Malači, lai izdodas!! :)
Lai arī kā man pašai gribētos būt starp šiem apņēmīgajiem cilvēkiem, man līdz pirmajam maratonam vēl nedaudz jāpaciešas. Bet Jums vēlu lielu neatlaidību un izturību, lai sasniegtu mērķi! ;)
Apsveicu visus trīs ar apņemšanos! Tagad tik novest līdz galam! Tā kā es arī skriešu Valmierā savu pirmo maratonu, tad varu aptuveni nojaust jūsu pašreizējo entuziasmu un gatavību pildīt programmu. Man vēl sava programma pašam jāsastāda (bet tas vienmēr ir patīkams darbs) un tad jau ar nākamo nedēļu aidā! Būs interesanti arī sekot līdzi akcijnieku skrējieniem (cerams, ka tie tiks šeit reģistrēti). Tiekamies noteikti Valmierā, bet varbūt jau ātrāk kādā garajā koptreniņā vai sacensībās!
kaut kur lasīju, ka maratonam cilvēks var būt gatavs ne ātrāk kā pēc 2000km. Ja noskriesiet, tad laikam šis apgalvojums tiks apgāzts, jo, cik noprotu, nevienam nav tik liela bāze?
Ar domām esmu ar viņiem kopā :). Maratons gan sanāks tikai tad, ja neradīsies nekādi šķēršļi treniņprogrammas izpildei, kā arī būšu pilnigi pārliecināta, ka varu un varu pietiekoši labi. Veiksmi!
ar -20 km nedēļā maratonam nesagatavošos, laikam vēl pataidām 2. kosmiskajam ātrumam neesmu gatavs :) Tā kā, maz ticams, bet ja savācu 2-3 mēnešus vismaz 200 km, tad kas zina, varbūt draudzīgā bariņā pienāks arī mana kārta noskriet 42nieku :) sacensībās.
Ceļa vārdi: jo pilnīgāk izpildīta treniņprogramma, jo vieglāk būs noskriet maratonu.
Vēlu JUMS VISIEM cītīgi trenēties,lai apņemšanās piepildās par visiem 100 ! JUMS IZDOSIES !
Klusu varu pačukstēt. Visticamāk Valmierā būšu neoficiāls tempa turētājs – 4 stundas. Skriešu pēc pagājušā gada, 2010., grafika. Tas man bija 1.Maratons. Laiks 3:59:36
Katrīn, šķiet, manīju Tavu vārdu dalībnieku sarakstā Valmierā maratona distancē. Tad jau sanāk, ka nemaz tik ilgi nebūs jāgaida uz maratonu.
Arī piefiksēju – Katrīna pieteikusies Valmieras maratonam!Tad tiešām ilgi nebūs jāgaida.Katrīn,TAD TIK GATAVOJIES un VISS IZDOSIES.
Man laikam nesanāks apgāzt apgalvojumu par 2000 km, jāatzīstas, ka visa mūža laikā varētu arī tik daudz sanākt. Bet tas bija sen un nav vairs taisnība.
Pēc dažām nedēļām ļoti sāks vajadzēt biedrus garajiem treniņiem, kurš, diez, skrien tik ilgi un lēni kā es? Zinu, ka Aivars703 dzīvo tuvumā, bet viņa tempi man derētu varbūt vien kādos intervālu treniņos.
Vargan, Didzi – pēc pieteikšanās radās daži apstākļi, kas varētu traucēt manam startam maratonā. Bet pilnīgi droši vēl nezinu. Visādi var gadīties, un varbūt tiekamies Valmierā!
Ivar, pērn man vēl nebija 2000 km. Protams, varētu vaicāt sev, vai es biju gatavs? Tomēr noskrēju, skaitās:)
Jūs trīs noteikti esat lieli malači, turās!
Katrīna,Valmierā noteikti tiekamies ! Ja,kas,tad distanci vari arī pamainīt.
Ivaram: Man pilnīgi noteikti nesavāksies 2000km līdz Valmieras startam, parēķināju, ka nedaudz pāri 1200km būs. Tā kā, ja finišs būs veiksmīgs, es varētu arī apgāzt to apgalvojumu :)
Un paldies visiem par labajiem vārdiem – saņemot vakar treniņu grafiku, ir sajūta, ka vajadzēs visu atbalstu, kas pieejams :)
Par 2000km treniņiem pirms Maratona. Noteikti var iztikt arī ar 500km (tas gan būtu minimālais cipars). Tikai Maratona pievarēšana būs “ar asinīm”, uz galējās fiziskōun psiholoģisko spēju robežas. Un atgūšanās pēc skrējiena būs ļoti smaga, sāpīga un ilgstoša.
Pēc pieredzes – pēc pirmā pusmaratona (treniņapjoms ap 200km) nākošajā dienā nevarēju iekāpt tramvajā un 3.dienā vēl staigāju ar stīvām kājām. Šogad noskrienot 12. pusīti (treniņapjoms pa 3 gadiem virs 4000km)jau nākošajā dienā varēju brīvi skriet.
tā kā esmu ar vairāku maratonu pieredzi, un esmu atgriezies pie aktīvas skriešanas vairākkārt, tad noteikti varu teikt, ka 2000 km nav nepieciešami, lai vienkārši noskrietu maratonu, bet skriešana maratonā būtu cita … par vajadzīgo kilometrāžu – ir dažādi rakstīts, bet pats pieturos pie koncepcijas, ka pēdējos 3 mēnešos ir nepieciešams noskriet pa 150-200km mēnesī, un tad jau līdz finišam tiksi, ar mazāku, vai lielāku komfortu, bet tiksi. Te nevar garantēt rezultātu, bet līdz finišam tiksiet. Vēl viens tests – ir spēja skriet 2,5-3 stundas treniņā.
Par tiem tūkstošiem runājot, vairāk nosliecos uz to, ka tie ir nepieciešami, lai ķermenis un pats skrējējs saprastu, tā pa īstam, kas ir “garo distanču dzīvesveids”. Tiekot pāri šim slieksnim, daudzas lietas jau notiek savādāk, gan ķermenim, gan prātā :)
Lai jums visiem izdodas tikt līdz finišam, no manas puses – apsolu, ka neliegšu padomu! ;)
Malači, kas uzdrošinās! Atzīšos, ka man pirmajā gadā no maratona vienkārši ir bail!
@ Ieva: es bieži skrienu tādos tempos kā 6:30 vai 7:00 un gribētu pirms pusmaratona dažas reizes noskriet vismaz 25-28km. Ja vēl kāds to centīsies izdarīt Rīgā, sevišķi Pārdaugavā, labprāt piebiedrotos, varbut kopā būs vieglāk :)
Ja kādu interesē pieskatīšana un atbalsts pirmo reizi skrienot garo treniņu Pārdaugavā, sūtiet profilā ziņu. Labprāt palīdzēšu arī ar kādu padomu. Temps, protams, jūsu izraudzītais.
Katrā ziņā, lai izdodas iecerētais! Ja maratons ir gatavs galvā, tad varbūt arī uzkrātie kilometri nav tik būtiski.
Tiešām ,galvenais-lai viss būtu sakārtots galvā.Kilometrāža? Manuprāt liela loma ir tiem garajiem treniņiem – ap 30 km,vai arī 2,5 – 3 stundu skrējiens,tempam īpašas nozīmes nav,ja ir doma vienkārši maratonā tikt līdz finišam.Nu nav nekādi 2000km jāsaskrien,lai pievārētu maratonu – 4 vai 5 stundās.Domāju ,ka pirmajā reizē laikam īpašas nozīmes nav,GALVENAIS – KA FINIŠĀ PATS ESI LAIMĪGS UN SMAIDĪGS ! Nu nav,nav tās “iekšas” jāgāž ārā par visām varītēm.
Plāni ir krietni apjomīgi. Tos izpildot var sanākt arī labs rezultāts. Te vairs nav runa tikai par noskriešanu.