Septiņas meitenes un pieci puiši šogad Valmieras maratona ietvaros pievienosies garo distanču skrējējiem, jo pirmo reizi mūžā skries pusmaratonu sacensībās. Viņi skries, VSK Noskrien komanda viņus atbalstīs un palīdzēs treniņos, un cerams, ka visiem pietiks spēka, drosmes un motivācijas 18. septembrī iziet uz starta līnijas un noskriet pusmaratonu.
 |
Didzis. „Esmu tipisks sēdošā darba pārstāvis. Dienas lielāku daļu pavadu birojā pie datora ekrāna. Saprotot veselīga dzīvesveida nozīmi, atlikušo dienas daļu cenšos pavadīt maksimāli aktīvi. Pirms pāris gadiem “saslimu” ar velo, tagad uz to pašu pretendē arī skriešana. Ar īsajām distancēm esmu iepazinies, tāpēc nākamais loģiskais solis būtu dalība pusmaratonā, kas vēl pirms pāris mēnešiem liktos nesasniedzams mērķis, bet šobrīd jau esmu pārliecināts, ka, pareizi sagatavojoties, man tas būs pa spēkam.”Didzis ir 25. gadus vecs un cenšas piekopt aktīvu dzīves veidu. Ikdienā pārvietojas ar riteni un piedalās arī riteņbraukšanas sacensībās. Strādā IT jomā un savus treniņus gatavojas aizvadīt rītos Biķernieku trases apkārtnē. Priecātos, ja varētu pusmaratonu noskriet 2h, bet lepns būtu, ja 1h45min. |
 |
Līva.„Pusmaratonu gribu noskriet, lai sev apliecinātu, ka varu izdarīt ko tādu, ko lielākā daļa parastu cilvēku nevar.Uz pusmaratonu mani iedvesmojusi filma Spirit of the marathon un šis būtu viens no soļiem, lai kaut kad dzīvē es varētu pieveikt arī maratonu.”Līva ir 25 gadus veca rīdziniece un, kad pirms diviem gadiem sāka skriet, nevarēja noskriet pat piecus kilometrus bez iešanas. Tagad piedalās skriešanas sacensībās, bet garākā distance ko skrējusi ir 10km. Pusmaratonā galvenais būs tikt līdz galam |
 |
Aivars.„Pirms trīsdesmit gadiem bija mugurkaula lūzums. Pēc tam gribējās pašapliecināties un tajos 80tajos skrējās tīri labi. Gribētos mēģināt tagad, esmu arī mēģinājis pats trenēties, taču nav īstas pārliecības, ka varu to izdarīt. Esmu skrējis līdz kādiem 12km, arī pa Siguldas kalniem, taču te ir uz pusi vairāk.”Aivars ir vecākais akcijas dalībnieks un viņš ir 55 gadus vecs rīdzinieks. Brīvajā laikā piedalās MTB sacensībās un pusmaratonā Valmierā viņu atbalstīs meitas un mazbērni. Galvenais sacensībās būs noskriet līdz galam. |
 |
Arta.„Ir liels gandarījums par katru noskrieto kilometru! Līdz šim garākā distance, ko esmu noskrējusi ir 10 km. Gribu pierādīt sev ,ka varu vairāk, jo gribu vairāk! Turklāt zinu, ka tās sajūtas būs neaprakstāmas. Noskrienot pusmaratona distanci, savā piezīmju grāmatiņā varēšu ievilkt vienu krustiņu sarakstā pie lietām, kuras noteikti gribu izdarīt savā dzīvē!”Arta ir divdesmit gadus veca studente. Viņai patīk spēlēt tenisu un dejot tautiskās dejas. Skrējusi Anniņmuižā pārstāvot skolu, Zelta kedā 10km un Crazy 8 sacensībās Amerikā, kur jāskrien bija 8km. Valmierā mērķis ir tikt līdz finiša līnijai pusmaratonā. |
 |
Iveta.“Tas lai ir kā dāvana man pašai. Ir patīkami apzināties, ka mani ir aizrāvusi skriešana. Esmu skolas laikā labi skrējusi, bet nekad neesmu trenējusies. Nav bijis sava treniņu plāna, sava trenera. Ir “pulveris” iekšā, ir vēlēšanās un patika.”Iveta ir no Ikšķiles. Viņai ir 32 gadi un regulāri piedalās Ogres skriešanas seriālos – Zilos kalnos otrdienās un Veselības apļos ceturtdienās. Bez skriešanas viņa ziemā spēlē volejbolu, bet vasarā nodarbojas ar aquaskippingu. Pusmaratonu Valmierā viņa gribētu noskriet ātrāk nekā 1h55min. |
 |
Linda.„Skraidelēšanu uzsāku jau pagājušajā gadā, noskrēju satelītskrējienu Valmierā. Šogad Rīgas pusmaratonā noskriets veselības skrējiens un Nordea Rīgas maratonā 10 km. Ir izaicinājums pieveikt kādu garāku distanci un jau pašas plānos bija to paveikt pusmaratona distancē Valmierā.”Linda ir trīsdesmit gadus veca un uz darbu brauc ar riteni. Skolas laikā fizkultūru labprāt nobastoja un pirms pagājušā gada skrēja tikai pakaļ sabiedriskajam transportam un spēlējot futbolu ar bērniem reizi gadā. Pusmaratonā viņa gribētu iekļauties divās stundās. |
 |
Uldis.„Noskriet gribu tāpēc, ka skriet ir laime, bet sacensības ir svētki, un man patīk svētki. Cits jautājums ir – kāpēc es gribu noskriet pusmaratonu ar iespējami labāku rezultātu, labi zinot, ka sportists no manis tāpat nesanāks. Tas dzinulis laikam slēpjas cilvēka dabā. Ir patīkami pārvarēt šķēršļus un smagi strādāt redzama mērķa labad.”Uldis ir trīsdesmit gadus vecs LU lektors un savā pieteikuma anketā minēja, ka uzskata par pienākumu brīdināt, ka viņš ļoti centīsies, bet sportiskā ziņā pēc dabas esot visai tizls. Viņa pusmaratona plāni gan par to neliecina, jo sākotnējais uzstādījums esot vēlme noskriet ātrāk nekā 100 minūtes. |
 |
Jānis.„Skolotāja profesijas daļa ir parauga rādīšana. Veselīgs dzīvesveids ir viens no paraugiem, kuru rādīt un stāstīt skolēniem. Regulārie treniņi ir viena no veselīgā dzīvesveida daļām, kas var kalpot kā piemērs skolēniem. Pirms kāda laika man konstatēja plakano pēdu. Kopš tā brīža ir tāda psiholoģiskā barjera skriet garākas distances. Ar šo pusmaratonu un VSK Noskrien komandas palīdzību šo barjeru gribu pārvarēt un atkal veiksmīgi skriet.”Jānis ir 27 gadus vecs un strādā par “Iespējamā misija” skolotāju. Brīvā laikā aizraujas ar piedzīvojumu sacensībām un orientēšanos. Pusmaratonu Valmierā viņš grib noskriet divās stundās. |
 |
Jeļena.„Iepriekš neesmu aizrāvusies ar skriešanu, taisnības labad pat jāsaka, ka neesmu skrējusi vispār. Doma par skriešanu radās tikai pēc tam, kad ar “Uzdrošinies noskriet” pusmaratonu noskrēja mans vīrs Ilmārs Stūriška. Arī es to gribu izdarīt!”Jeļenai ir 28 gadi. Skolas laikā obligātajos krosos līdz galam ir tikusi, bet uz īpašiem rezultātiem nekad nav pretendējusi. Pēc vīra pusmaratona noskriešanas ir apņēmusies skriet un sākusi jau to darīt. Jeļena Valmierā grib noskriet un iekļauties kontrollaikā. |
 |
Lauris.„Vidusskolā mani piemeklēja alerģija, kas man liedza nodarboties ar sportu, jo pie fiziskas slodzes sākās tūska. Kādu laiciņu nesportoju vispār, bet tad lēnām atsāku, jo vēlme sportot bija lielāka. Pāris gadu laikā man izdevās pilnībā atbrīvoties no slimības un tas ir lielā mērā pateicoties neatlaidībai un pacietībai, sākotnēji daudz braucu ar velo, bet pagājušajā gadā pievērsos skriešanai.”Lauris ir 25 gadus vecs rīdzinieks. Pagājušo gadu sāka skriet un sacensībās skrēja 5km, bet šogad gāja tālāk un Rīgā noskrēja 10km. Regulāri brauc ar riteni un Valmierā pusmaratonu gribētu noskriet pa 1h50min. |
 |
Zita.„Vīra iedrošināta 2008.gadā Nordea Rīgas maratona laikā pirmo reizi mūžā noskrēju 5km un sapratu, ka skriet man ļoti, ļoti patīk. 2010. biju pieteikusies pusmaratonam, bet atkal nekā – neskrēju, jo nebiju pietiekami sagatavojusies. 2011.gadā atkal biju pieteikusies pusmaratonam un atkal pārsteidzīgi, pārreģistrējos un noskrēju 10km. Pa to laiku vīrs noskrējis gan pusmaratonus, gan maratonu, bet vairāk uz entuziasma pamata, nevis zināšanu. Tādēļ viņa dotie padomi man nav palīdzējuši sasniegt pēdējo gadu manu lielāko mērķi – noskriet pusmaratonu!”Zita ir 45 gadus veca jelgavniece. Zitai Valmierā mērķis ir noskriet pusmaratonu un cer, ka spēs to izdarīt 2h45min. |
 |
Inese.„Man patīk skriet. Sāku regulārāk skriet pirms gada un šogad Nordea Rīgas maratonā noskrēju savus pirmos 10km. “Āķis ir lūpā” un esmu apņēmusies Valmierā noskriet pirmo pusmaratonu.”Inese ir 33 gadus veca. Viņa audzina divas meitas un sākusi skriet. Valmierā viņa gribētu iekļauties 2h20min. Mēs gan mēģināsim viņu pierunāt uz 2h15min tempa turētājiem. |
km 
-
Ja uzdrošinājāties, tad arī noskriesiet. Garie gabali sākas un beidzas galvā.
Jauki palasīties par jauniem censoņiem.Jautājums IVETAI – kas tā par aguaskippinga noderbi,vienkārši intereses pēc. LAI JUMS VISIEM IZDODĀS !
Linda turies! :) Bet laikam jau ar motivāciju tev pārāk lielas problēmas nav? :)
[…] Uzdrošinies noskriet 2. Iepazīšanās ar pusmaratonistiem […]
Bija links, tikai kaut kur pazuda par to aguaskippinga.
http://www.youtube.com/watch?v=2-6fhVX-g7U
Sveiciens visiem “Uzdrošinies noskriet 2″ komandas dalībniekiem no “Uzdrošinies noskriet 1″ pārstāves! Jūs to obligāti izdarīsiet (un lielākā daļa visdrīzāk ātrāk, nekā plāno tagad), galvenais – nepadoties! Komentārs par plakano pēdu Jānim – man arī ir tā pati “problēma”, taču skriet tas netraucēja (kādreiz vispār dzirdēju no vienas ortopēdes, ka viņa dzīvē nav sastapusi nevienu vīrieti, kuram nebūtu plakanas pēdas :)). Protams, ja ir iespēja iegādāties atbilstošus apavus, tad noteikti derētu to izdarīt. Tas gan attiecas ne tikai uz Jāni, bet uz visiem. Es, piemēram, sākot skriet garos skrējienus nezināju, ka skriešanas apaviem ir jābūt vāļīgākiem nekā parastiem un ar savu ierasto 39. izmēru noberzēju kājas (tagad skriešanas apaviem ir 41. izmers).
Ar skriešanas apaviem un ap tiem saistītiem jautājumiem var iepazīties rakstā par skriešanas apaviem – http://www.noskrien.lv/skriesanas-apavi/, kā arī noteikti varat doties uz SportLat veikalu, kur Uzdrošinies noskriet 2 konsultants Ivars visu izstāstīs personīgāk un tamlīdzīgi. Un atgādinu, ka Uzdrošinies noskriet 2 dalībniekiem tajā veikalā uz akcijas laiku ir 25% atlaide sporta apaviem, 25% sporta apģērbam, 10% sporta uzturam.
SVEIKI…Akvaskipers jeb ūdens ķengurs vai ūdenssienāzis, kā to dažādi sauc pie mums, virzās uz priekšu ar cilvēka radīto spēku. Pateicoties diviem zemūdens spārniem tas var kustēties virs ūdens. Aktīva pietupiena laikā šie spārni savstarpēji atgrūžas, radot kustību uz priekšu. Tad nu atliek nenogurt un aktīvi darboties, lai nesanāk nogrimt. ..:)
Saka, ka ārsta lielākā problēma esot pārgudri pacienti. Droši vien, skriešanas treneriem ir tāpat. Tāpēc lūdzu izpratni un pacietību, jo man jau pirms sākuma radās pāris jautājumu.
1. Pieņemsim, ka skrējējam 25 km reizi nedēļā nerada īpašas problēmas. Cik kilometrus būtu lietderīgi skriet garajā gabalā, trenējoties pusmaratonam? (Mans minējums: 25-32km)
2. Par intervālu garumu, tempu un atkārtojumu skaitu. Vai tiešām 5*400m tikai “drusku ātrāk nekā sacensību tempā” ir universāla atbilde galīgo iesācēju grupā pusmaratonam? Ja es nodarbotos ar pašārstēšanos, man nāktu prātā divas receptes.
A) vismaz 10*400m ievērojami ātrāk, nekā sacensību tempā (tas tad būtu aerobo spēju un ātruma treniņš)
B) ātruma izturībai – 4*2k, 3*3k, 3k-4k-5k trepīti sacensību tempā vai vismaz (5-8)*1k vismaz sacensību tempā.
Katru nedēļu varētu pārslēgties starp A un B. Es apzinos, ka temposkrējiens it kā nosedz B uzdevumu, bet vai nav tā, ka ātruma izturība mūsu līmenī ir svarīgāka par pašu pliko ātrumu?
3. Un ja es paliktu pie 60 km + nedēļā, izņemot 10. un varbūt 9. nedēļu, vai tas skaitītos sportiskā režīma pārkāpums?
Paldies :)
Ātrā atbilde ir – tas ir maratona treniņa plāns uz zem četrām stundām, ja pieliktu vēl pāris nedēļas klāt. Izvērstākā būs no speciālista.
Savus jautājumus pārformulē par apgalvojumiem un noskriesi maratonu.
Pusītei tādi apjomi nav nepieciešami.
Liels prieks atrasties starp šiem skrējējiem. Ticu, ka mums visiem izdosies sasniegt savus mērķus :)
Malači! :) turēšu visus četrus īkšķus par Lindu! :)
Es neredzu pretrunu. Treniņplāna mērķis ir sākt pašreizējajā pozīcijā un kļūt labākam, negūstot savainojumus.
Nav jau arī nekāda pretruna:) Cilvēkam, kurš ir gatavs skriet maratonu, pusīte nebūs nekāda problēma.
Problēma būs pusīte, kas pirmajā piegājienā noskrieta tuvu labākajam rezultātam, kādam šajā īsajā laikā var sagatavoties. Kluba moto pārkāpts netiks – no uzvarēšanas nebūs ne smakas :D
nullem:
Vispirms jau jāsaka, ka vienas vienīgas ideālās receptes nav un, vēl jo vairāk, veidojot plānus akcijas dalībniekiem, nezinot visu par viņu skriešanas pieredzi, spējām un vēlmēm, šis plāns var atšķirties no paša ideālākā un atbilstošākā plāna konkrētajam skrējējam.
Uz visiem jautājumiem viena kopējā atbilde būtu tā, ka ļoti no svara ir tas, cik labi organisms spēj atjaunoties pēc treniņiem. Ja pēc 25 vai pat 30km ķermenis otrdien ir pilnībā gatavs skriet ātrumus, un garā skrējiena negatīvās sekas nav jūtamas, tad to droši var darīt. Vēl jo vairāk, ja šāds garais treniņš tikai vairos prieku no treniņiem. Taču neieteiktu tos īpaši garākus par 2.5h pusmaratona sagatavošanās posmā, jo organismam tā tomēr slodze ir visai nopietna jebkurā gadījumā.
Tieši šis pats ir attiecināms uz trešo jautājumu. Un noteikti, ja gribas skriet vairāk, tad es ieteiktu, vadoties no pašsajūtas, plānā esošās brīvās dienas aizpildīt laiku pa laikam ar mierīgiem skrējieniem ap 40-50minūšu garumā, kad vien uznāk vēlme skriet, bet tik daudz, lai 2dien un 5dien kvailtatīvie treniņi no tā necieš. Pēdējās nedēļas gan apjomus samazināt vajadzētu, lai svaigums kājās uz galveno startu ir lielāks.
Par 2.jautājumu – ja līdz šim intervālu treniņi treniņplānā nav bijuši (no Taviem treniņu ierakstiem tā arī izskatās), tad tos uzreiz pārforsējot gaidītais rezultāts var nebūt un arī traumās iedzīvoties var gluži ātri. 10x400m ievērojami ātrākā tempā tam nopietni pieejot nemaz nav viegli paveicams treniņš, bet nu viss ir atkarīgs no ātruma. Jo ātrāk skriesi, jo ilgākas un mierīgākas (iespējams, pat neskrienot) būs atpūtas un jo vairāk tas būs ātruma treniņš, jo lēnāki būs atkārtojumi, un ātrāks skrējiens pa vidam, jo vairāk tas būs treniņš ātruma izturībai. Lielos vilcienos Tev arī ir taisnība par iespējamajām variācijām, taču kā jau minēji ātruma izturībai, lai organisms pierastu pie sacensību tempa – ir 5dienu tempa skrējieni. Ja ir sajūta, ka treniņā 4-5 ātruma darba šādā veidā ir par maz, tad par 2-3km to pagarināt reizi pa reizei var.
Galu galā treniņprocesa laikā ir jāskatās, kā organisms reaģē uz šiem treniņiem (tās gan būs vismaz 3-4 nedēļas līdz varētu būt jūtams efekts), un tad jau var skatīties kaut ko arī pamainīt vai piekoriģēt.
Paldies, Renār, par izsmeļošo atbildi! Man tiešām trūkst pieredzes, lai garantētu, ka to visu pavilkšu 10 nedēļu garumā, bet jūtu, ka gribu mēģināt. Tad nu es turpināšu līdzīgā garā un vadīšos pēc sajūtām.
Jūs visi noskriesiet!
Grūti mācībās viegli kaujā. Lai Jums izdodas!
Motivācijai mans pirmā pusmaratona bēdu stāsts : kilometru bagāža ap 150 km 2 mēn. laikā , garākais skrējiens treniņā 10-12 km + vēl vecas sporta stundām domātās kedas = finišā 2:06 kaut arī agrāk bija grūtības 5 km noskriet. Bet nu tas bija sen un nav taisnība :D (5 gadi) atpakaļ.Ceru, ka nevienu nenobiedēju.
P.S. apetīte rodas ēdot, lai šis Jums nav pēdējais puamaratons, iesaku maratonu pamēģināt sajūtas neaprakstāmas.
Sveikiņi! par treniņu procesu- lielākai izpratnei par to kas notiek ķermenī un galvā novelkam no šeienes http://www.lof.lv/?p=raksts&fid=717 grāmatu “Treniņi” . baigi laba manta!
Super! Prieks par kārtējiem jaunajiem censoņiem!
Būs brīži, kad būs vieglāk, kā gaidīts, būs brīži, kad būs grūtāk, kā cerēts, bet tad, kad pusmaratonā šķērsosiet finiša līniju, Jūs pilnīgi noteikti nešaubīsieties, ka tas viss ir bijis tā vērts.
Lai veicas!
Tā kā ar šo nedēļu sākas “Uzdrošinies noskrien 2″ pusmaratonistu oficiālie treniņi Valmierai, man radās jautājums tiem, kas jau ir trenējušies un noskrējuši.
Manā treniņu plānā neviens no treniņiem nepārsniedz 20 km. Kā ir psiholoģiskajā ziņā – ja treniņos nav skriets tik daudz – vai nav nepārliecinātība sacensībās, ka nevarēsi noskriet?
Pati gan domāju, ka tomēr kādā treniņā pamēģināšu noskriet 21 vai vairāk, bet ja nu nesanāk, gribu zināt, kādas mēdz būt sajūtas. :)
Lindams, nepārliecinātība vienmēr paliek. Es pats pirms sava pirmā pusmaratona garāko gabalu biju noskrējis 19 km, bet tāpat bija bažas par to, kā nu būs. Vispār jau pietiekot mierīgi arī ar 17 km garāko gabalu. Tas, ka ir bažas, tas nekas, to vajag vienkārši ignorēt :) Ja jau Tev pat 20 km treniņā paredzēti, tad jau vispār panikai nav nekāda pamata. Nedomāju, ka vajadzētu treniņā visus 21 skriet, vismaz man liekas, ka tas kaut kā nograuj to sajūtu pēc tam sacensībās, liekas – kas nu tur liels, es jau treniņos to biju noskrējis. Es vispār, kamēr skrēju tikai pusmaratonus, nepretendējos ne uz ko garāku, ne reizi 21 km vai vairāk neskrēju treniņos, tieši ar šo domu – lai pusmaratons saglabātos kaut kas īpašs, tieši sacensību priekam!
Nu, sacensībās pēdējos 1,1 km sajūtām vajadzētu būt diezgan foršām. Varētu “nolidot” jau uz emocijām vien – pat tad, ja spēki pirms tam jau šķietami beigušies. :) Domāju, ka pilnu pusmaratonu iepriekš izmēģināt treniņos nav obligāti. Pataupi to pirmreizīguma izjūtu Valmierai. Ja nu ļoti gribas – tad var arī noskriet, protams. :)
Tas tikai mans viedoklis, varbūt kāds teiks ko citu.
Kad skrēju savu pirmo maratonu, pēdējie 5,4 km bija “terra incognita”, agrāk tik daudz veikts nekad nebija. Bet nekāda vaina! Bija grūti, jutos noguris – bet pacilāts. :) Ne mirkli vairs nešaubījos, ka noskriešu.
Laikam jau būs pareizi, ja OreMan arī līdzīgi domā. :)
Ja nemaldos, tad treniņos garāko skrien ap 70-80% no distances.
Man jau tieši arī ir garākais treniņš paredzēts 17 km. Tos 20 km minēju vispārīgi skatoties uz citu dalībnieku plāniem.
Bet man iepatikās jūsu doma par pirmreizīguma sajūtu! Tad varbūt arī nevajag forsēt ar tiem treniņiem. :)
Es arī pievienojos OreMan. Negribētu gan nevienu aicināt skriet mazāk, tomēr nedz pirms sava pirmā, nedz nākamajiem pusmaratoniem ne reizi treniņā neveicu pusmaratona distanci, maximums 19 km. Patiesību sakot, neredzu tam lielu jēgu no sagatavišanās viedokļa, bet redzu trūkumus no emocionālā. Protams, varbūt es kļūdos.
Ja gatavojas n-tajam pusmaratonam un noteiktam rezultātam, tad vajadzētu iekļaut treniņu plānā dažus 25-niekus. Taču pirmajam pusmaratonam tomēr ir savs šarms, ko var pastiprināt ar pirmsiekarotāja sajūtām:) Es savu pirmo pusmaratonu skrēju, kad garāko distanci biju noskrējis ap 5 km, jo vēl nebija izveidots http://www.noskrien.lv:)
diskusijas sit augstu vilni! :)
Pusmaratonu treniņā … parasti skrien maratonisti un supermaratonisti … pusītes skrējējiem – nav īsti jēgas to darīt – treniņplānos esmu redzējis ne vairāk par 19km, bet reāli pietiktu arī ar 16-19km … kā nu kuram ir nepieciešams – pats testējos uz 18-19km, kur vidējais ātrums man parasti ir mazliet zemāks par maratonā spēto … bet, ja tiksiet treniņā ar 16km galā, tad līdz finišam noteikti noriposiet! Kā jau te dažs minēja – pie šādiem kilometriem pats pusmaratons paliek vien noskriet pašā galvā!
NOSKRIEN!
UN2 dalībnieki, lūdzu, nekādā gadījumā necentieties atdarināt sm72 – viņa piemērs, gatavojoties savam pirmajam pusmaratonam, labākajā gadījumā būtu atzīstams par pilnīgi nederīgu! :)
Pilnīgi piekrītu Aivaram. Esmu savā skriešanas segmentā izdarījis tik daudz kļūdu, ka pietiktu vairākiem skrējējiem:) Taču cenšos laboties, pie tam, kas mūs nenogalina, tas tikai stiprina:)
Tā kā tie, kuri vēlās būt īpaši stipri ….
Turpinot Ainaru: … un sagādāt sev neaizmirstamu iespēju sekot sm72 un Rīgas mēra piemēram …
Kā dziedājis vecais labais Sinatra- katram savs ceļš… Jebkurā gadījumā UN2 dalībniekiem ir labāka iespēja uz sava ceļa saredzēt bedres un citus šķēršļus. Lai Jums labi tas padodas.
Beidzot arī es te parādos. Paldies par to plakanās pēdas komentāru. Pašam ir skriešanas apavi, kas koriģējot to plakano pēdu, tomēr plānoju, ka aiziešu arī līdz Sportlatam pakonsultēties. Ir jau citi ļaudis, kas saka, ka plakano pēdu vislabāk ir atrisināt regulāri sākot pārvietoties ar basām kājām (pa smiltīm, čiekuriem) un veicot dažādu ķermeņu pārcelšanu ar pēdu pirkstiem.
Kā noprotu, tad arī šeit ir tāda viedokļa (vai līdzīga) ļaudis.
Pašam tagad svarīgākais ir saprast, ko un kā darīt ar potīti. Pagājušajā nedēļā kalnos staigājot mazliet pastiepu un tagad skrienu (un arī neskrienot) to jūtu. Uzpampusi nav, kustās brīvi, tad nu ceru, ka skriešana to nesagraus. Un, ka pusmaratonu tā arī izturēs. :)
Jāni, es tieši dēļ potītes atsacījos galīgi no basketbola. Ir tā, ka skrienot nemaz nesāp, laikam esmu to sabeidzis citā virzienā un vienīgi par sevi atgādina no rītiem, kad pirmie soļi tiek veikti. Kopš potītes traumas esmu noskrējis maratonu ar visu sagatavošanos un trīs pusmaratonus un nav ne vainas. Ātri gan neskrienu.
Lielai daļai skrējēju pirmie soļi no rīta, izkāpjot no gultas, nekad nav bijuši “rozēm kaisīti”. It sevišķi, ja ir iepriekšejā vakarā taisīts kādi skriešanas fiziskie vingrinājumi. Tā pat, pēc garāka ceļa izkāpjot no auto, pirmie soļi ir tāda kā aklimatizēšanās vai pārslēgšanās uz savu kāju enerģiju:)
Nu jā – pirmos soļus no gultas un no mašīnas ļoti labi pazīstu. :) Un ja vēl gadās trepes to soļu ietvaros…
Šodien pirmais oficiāli plānotais treniņš. Ar pēdu nav labāk, bet tad jau redzēs, kas būs nedēļas otrajā pusē. Vairāk pie skrējiena komentā.
Starp citu, kā var redzēt citu skrējēju pieveikto un viņu komentārus? Meklēju, bet atradu tikai apkopojumus no UN1 atsevišķā rakstā. Gribētos redzēt, kā iet kolēģiem.
JanisB, tas redzams sadaļā `Pēdējās septiņās dienās` (saite lapas augšējā daļā labajā pusē). Komentāri redzami, uzbraucot konkrētiem skrējieniem virsū ar peli.
nulle – lasu tevis rakstīto un atceros savu pieredzi! Vienmēr liekas, ka vari izdarīt vairāk un ātrāk, bet kā jau Renārs teica – ļoti uzmanīgi ieklausies organismā! Ir ļoti liela iespēja pārtrenēties, iedzīvoties traumās utt.
Treneri saka, ka labāk izdarīt nedaudz par maz, nekā par daudz!
Lindams – mans ieteikums – nepārsniegt treniņos 2 stundu limitu, jo organismam sanāk liela pārslodze, arī locītavām, saitēm utt., no kuras ilgi jāatjaunojas (pašam to nezinot).
Tā kā 17km tiešām būtu maksimums, ko vajadzētu skriet pirmajā gadā. 20km sanāks vairāk uz 2,5h lēnā garā.
JanisB – prātīgi ar to potīti. Ja potītei ir trauma, skrienot Tu to, pašam neapzinoties, pasaudzē, rezultātā potīte amortizē mazāk un lielāks trieciens sanāk uz celi, kā rezultātā vari iedzīvoties ceļa saišu problēmās.
Es pirms savas pirmās pusītes noskrēju ~300km ~2 mēnešu laikā no kuriem garākais skrējiens bija ~16km … arī nezināju kā būs noskriet 21km taču viss bija pa smuko.
Paldies par padomiem, klausīšu viedākos biedrus, nepārcentīšos ar tiem garuma treniņiem. :)
vienu cali no jusu vidus vienreiz pakjeru uz stopiem, vinsh bija pedejais punkts uz i, kad izleemu, ka Liepajas pusmaratons bus mans. Bija un ir! paldies :))
trader, laiks pievienoties pie “mūsu čaļiem” ! =)
[…] Liels un neviltots Zitas prieks uzzinot to, ka viņa ir apstiprināta dalībai šajā pasākumā. No vairākiem pretendentiem tika atlasīti 12. Līdz ar to, zinot Zitas raksturu no A – Z, es nešaubījos, ka viņa paveiks neiespējamo, tas […]