Juris Grustiņš pēc finiša 5000 m distancē starptautiskajās sacensībās «Rīgas Kausi» 1973. gada maijā. Autors: Z. Mežavilks. Foto no LSM krājuma (LSM 1136).
Ievada vietā
Ir 1971. gada silta jūlija pievakare. Maskavā Lužņiku stadionā noslēdzas pēdējā vieglatlētikas disciplīna PSRS Tautu 5. spartakiādē – 5000 m finālskrējiens vīriešiem. Sākas pēdējais aplis, taču Latvijas sportists Juris Grustiņš nav pat tuvumā līderiem, kuri, pašiem vēl nezinot, mērķē uz jaunu PSRS rekordu. Paiet vēl vismaz sekundes 20, un tad Juris sāk varenu finiša spurtu. Tribīnēs skatītāji uzķer situācijas maiņu un skaļiem saucieniem uzmundrina neparasti ātro skrējēju. Vai tiešām panāks vadošo pāri, kurš jau tuvojas finišam? Tādā gaisotnē dzima šobrīd Latvijas vecākais (46 gadi!) vieglatlētikas rekords individuālajās disciplīnās. Tā autoram šogad apritētu 70 gadi. Tāpēc atcerēsimies, kā viens no labākajiem latviešu staieriem no kustīga puišeļa izauga par izcilu skrējēju laikā, kuru Latvijā var saukt par vieglatlētikas zelta ēru. Lasīt tālāk.
Antīkajās grieķu Olimpiādēs garākā skriešanas distance bija “dolichos” – septiņi līdz divdesmit četri stadioni jeb 1300..4500 metri. Tāpēc puslīdz droši var apgalvot, ka Maratonu mānija ir jauno laiku fenomens. Interesanti, ka antīkajam sportistam, viņa trenerim un radiniekiem bija jāapzvēr, ka sportists ir mēnesi pirms Olimpiādes cītīgi trenējies. Šeit būs daži periodika.lv arhīvā atrasti raksti par maratonskriešanas vēsturi Latvijā. Centos saglabāt oriģināla stilu un pareizrakstības kļūdas.Lasīt tālāk.
Pats galvenais “muskuli”, kas jātrenē, lai noskrietu pusmaratonu “Uzdrošinies noskriet!” akcijas dalībniekiem un arī ikvienam, kas jau ir labā formā un tēmē augstāk (vai drīzāk tālāk), ir motivācijas “muskulis”. Varam skatīties filmas, godalgot sevi ar cepumu par labi paveiktu treniņu vai arī iepazīt iedvesmojošus cilvēkus.
Šoreiz varbūt nedaudz neierasti uz interviju aicināju pašu noskrien.lv veidotāju Signi, tādējādi it kā apmainoties lomām. Signis tikko noskrējis savu pirmo maratonu, ceļā uz kuru ne tikai izveidots virtuālais skrējēju klubs, bet arī uz skriešanu pamudināti ne mazums “dīvānos zvilnētāji”, to skaita zināma mērā arī es.
Pirms trijiem gadiem es sev apsolīju trīs gadu laikā noskriet maratonu. Kādas grāmatas par maratonu noskriešanu ievadā bija rakstīts: ja gribi noskriet maratonu, pasaki to pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Tā es sāku rakstīt blogu par skriešanu. Protams, viss ir jāatliek uz pēdējo brīdi, bet es savu solījumu izpildīju. Pagājušo svētdienu es noskrēju maratonu. Lasīt tālāk.