|
||||||
Komandas blogi |
Šī gada labdarības skrējiensoļojuma Rīga – Valmiera uzvarētājs ar trešo visu laiku ātrāko finiša laiku šajā distancē ir arī pērnā gada Kefīra kausa ieguvējs, trešās vietas ieguvējs Latvijas kausā ultragarajās distancēs, sešu stundu skrējiena uzvarētājs. Divos vārdos – īstens ultramaratonists. Izrādās ar šahista meistara kandidāta titulu. Vai šahs palīdz skriešanā un kādi plāni uz nākotni? Jautājām šī mēneša skrējējam Konstantīnam Biktimirovam.
Mums ir noteikumi un tie ir stingri. Līdz brīdim, kad citādi nevar. Liela daļa skriešanas entuziastu sekoja viņa gaitām Madeiras salā un varēja būt par lieciniekiem tam, ka latvietis var uzvarēt pasaules līmeņa taku skriešanas ultramaratonā ar vairāk nekā 7 tūkstošiem augstuma metru. Par sasniegumiem aprīlī tika izlemts radīt precedentu un bez regulārās žūrijas iesaistes par mēneša skrējēju atkārtoti kronēt Madeira Island Ultra trail (MIUT) absolūto uzvarētāju Andri Ronimoisu jeb Džokeru. Ja vēl nepietiktu ar to, viņš pēc trim nedēļām iegūst augsto 11. vietu taku skriešanas pasaules čempionātā. Kā vienmēr – pašapzinīgs un humora pilns, bet tajā pašā laikā arī ar nopietnu attieksmi pret to, ko dara. Ļausimies iedvesmai un ņemsim piemēru!
Aizskriet no Rīgas līdz Valmierai, šķiet, ka nu jau var jebkurš. Uzvarēt skrējienā? – arī to katru gadu kāds paveic. Šī gada Rīga – Valmiera uzvarētājs, iespējams, pārsteidza. Pēc sacensību līdera izstāšanās trases 55.kilometrā, viņam nācās pārņemt vadības grožus savās rokās. Iespējams kāds apšaubīja viņa spēju noturēt līdera pozīciju – “nolūzīs”, jo jauns. Par jaunu priekš ultramaratoniem. Bet te nāca pārsteigums – viņš, ja arī lūza, tad tomēr spēja saņemties un izcīnīt savu uzvaru, un ne vienkārši finišējot, bet uzrādot 4. visu laiku ātrāko finiša laiku 08:27:32. Tas ir daudz skrienošais, bet vārdos lakoniskais nu jau populārās un ātrās Riekstu komandas biedrs, trail pasaules čempionāta dalībnieks un bikstenieks – didzzzons jeb Didzis Glušņevs.
Lai skriešanu padarītu interesantāku un sezonas vidū nebūtu iespēju padoties atslābumam, jau vairākus gadus ir ieviesti dažādi reitingi. Plašākais no tiem – 2016.gada skriešanas reitings “Noskrien 2016″- aptver 28 dažādas skriešanas sacensības un noslēdzās 23.oktobrī līdz ar Ozolnieku pusmaratonu. Žūrijas uzmanību šomēnes izpelnījās reitinga līderis – Ainārs Kumpiņš, kurš Noskrien klusi parādījies šī gada sākumā, taču ar savu sniegumu jau paguvis ne vienam vien konkurentam nervu galus pakutināt. Nevar nepiezīmēt arī viņa uzvaru Baltijas Baso pēdu ultramaratonā, kur izcīnīja pirmo vietu starp garākās distances skrējējiem, kas šo attālumu mēroja basām. Pavisam nedaudz pietrūka līdz godalgotajam trijniekam Latvijas Čempionātā ultragarajos skrējienos. Taču ar uzvaru reitingā nekas nebeidzas – Aināra sirds acīmredzot pieder garajām distancēm, šodien viņš, piemēram, 9h9m laikā noskrējis mazliet vairāk nekā 99km “Neiespējamā skrējiena” ietvaros…  Kopbilde brīdi pirms starta, Čingons mēģina nomaskēties par igauni I Daļa – Izlūkošana un iejušanās. Savu īso versiju par nupat kā notikušo Laulasmaa Ultra skrējienu 211km garumā jāsāk ar iepriekšējā vakara ierašanos sacensību centrā un trases izlūkošanu jeb iesildīšanās apli. Uz Eesti zemi dodos, pareizāk gan būtu teikt – braucu piektdienas vakarā vienā auto kopā ar Gati Kvederu, Diānu K. jeb K-enu, viņu meitiņu Evu un Diānas draudzeni Daci atbalsta komandā. Brīdi pirms pusnakts, ierodoties Laulasmaa pludmalē jeb sacensību centrā, nekas daudz neliecina par rītdien paredzētajām sacensībām. Ja nu vienīgi dažas marķējuma lentas vietā, kur vajadzētu atrasties sacensību starta/finiša zonai. Ierašanās brīdī pie vienīgā un centrālā galdiņa sastopam vēl dažus latviešus Dzinčas, Aspruda un Gunas personās. Kamēr Gatis ar Diānu ķeras pie telšu celšanas, pamanos iestiprināties ar Gunas un Andra labumiem, izvilkt kaut ko no paša krājumiem, un tad arī laiks iejusties un veikt pēdējos sagatavošanās darbus pirms nākamās dienas sacīkstes, piemēram, ielikt jaunas baterijas pieres lukturiem. Pēc Monblāna pieredzes esmu iemācījies vienmēr ņemt līdzi divus, šoreiz otrs lieti noder Gatim ar Diānu. Lai arī sagatavošanās darbi pabeigti, tomēr moka kaut kāds iekšējais nemiers, kas liek naktī doties trasē un veikt daļu lielās cilpas jeb ap 8km garu nakts iesildīšanās apli, kas vēlāk skrējiena laikā lieti noderēs, sevišķi jau noskrējienā lejā uz mazo upīti, kam tiltiņu veido pāris dēļi un kur vienā pusē no zemes pat pamanos saveidot kaut ko līdzīgu dažiem pakāpieniem, lai vēlāk gan dienā, gan pustumsā lēkšotu pa tiem lejā bez aizķeršanās. Nakts paiet pusmiegā grozoties un mēģinot aizmigt telts pustukšajā matracī – kaut tas būtu bijis tukšs, tad būtu varējis laicīgi aizmigt un normāli izgulēties. Laulasmaa trases shēmu igauņu versijā sk. zemāk, bet tīri praktiski trase sastāv no lielās cilpas 16.4 km un mazās cilpas 4.7 km garumā. Lielo cilpu veido 3 nosacīti posmi – 2 reizes pa 3.1 km daļēji pa grants stigu, tad pa asfaltu un pa pusei pa meža takām līdz Keilas upei, tad 2x pa 3.6 km pa taciņām gar upi pa mežu, tad pa piejūras priežu mežu ar dažiem nelieliem kāpumiem un vienu lielāku un stāvāku kāpumu posma beigās, un 2x pa 1.5 km pa klinšu posma augšdaļu, kam galā seko stāvs noskrējiens lejā (un vēlāk arī tikpat stāvs kāpums) ar dzeršanas punktu trases tālākajā galā. Attiecīgi trases mazajai cilpai atvēlēts 2 reiz pa 2.35 km garš praktiski līdzens posms. Kopumā katrā 21.1 km aplī kāpumu summa veido 220 metrus, no kuriem praktiski visi koncentrēti trases lielās cilpas beigu daļā, t.i. 3.6 km un 1.5 km garajos posmos.
II Daļa – Pirmie 4 apļi Atnācu, ātri aizskrēju, gandrīz nomiru un sāku atdzīvoties. Starts un 1.aplis, pirmie 21.1 km. 1h:47min. Par pašu startu un 1.apli varu teikt tikai vienu – ja vien tevi nesauc Kilians vai vismaz neesi tādā formā kā Runno Ruul pirms dažiem gadiem, tad tā nevajag skriet, t.i. padod visiem startu un tad aiznesties visiem pa priekšu pa sev labi zināmajām taciņām. Priekšā tomēr gaida vēl 211 km, nevis, teiksim, kārtējais pusmaratons. Pirmais aplis īsumā – 1h:47min, temps krietni par ātru 200+km ultramaratonam, turklāt bez cepures, bez ēšanas un dzeršanas pauzēm, sāk palikt karsts. Savu pirmo dzeršanas pudeli ar sporta dzērienu gan aiznesu līdz 1.dzeršanas punktam. Pirmā apļa beigās pie Keilas upes panāk nepazīstams igaunis (Lauri vārdā, kā vēlāk noskaidroju), ar viņu kopā veicu atlikušo 1.apļa daļu. Vēl atceros aizskriet līdz teltij pēc vestes kabatā piemirstā skriešanas čipa, aplikt to ap kāju un tikai tad šķērsot apļa beigu paklājiņu. Pa to laiku igaunis jau gabalā. 2.aplis. Karstums un spēku izsīkums apļa beigās. 2h:07min. Otrajā aplī jau palicis krietni karstāks, cepuri galvā un želeju un sporta dzērienu rokā aiznesos ķert igauni, drīz vien panāku un pusi 2.apļa jeb otro pusīti (kaut kā tā labāk patīk saukt Laulasmaa apļus) skrienam kopā. Līdz jūtu, ka gan no karstuma, gan praktiski negulētās nakts un šķidruma nepietiekamas lietošanas sākas spēku izsīkums, un vienīgā vēlēšanās ir nokrist trases malā un pagulēt. Protams, doma par aukstu alu arī neliek mieru. Bet iekšējais dzinulis liek turpināt ceļu vismaz līdz apļa beigām, pa ceļam vismaz uz mirkli apstājoties iestiprināšanās punktos, lai padzertos gan vienkārši ūdeni, gan savu iepriekš sagatavoto sporta dzērienu. Vēl paspēju izdomāt, ka tā kā Veipaskundzīte jeb Ultralapsa šogad nepiedalās, tad pat teorētiski līdzi nav paņēmies mīkstmiesis. Bet toties, cik vien uziet varu lietot tādus nelielus palīgus jeb Donus Pedro, man gan tos šoreiz iepatikās nosaukt par Donpedrīšiem, kas praktiski ir skrienot rokā paņemta Isostar ābolu želeja ar skrūvējamu korķi (paldies maffijai un Isostar).
Šī otrā apļa beigās mūsu latvju zeltenes Inas, Laumas un Gunas personās sāk Čingona atdzīvināšanas procedūru, sadodot man sāļus un visādus šķidrumus dažādos veidos – Paldies meitenēm! Doma par alu arī nekur nav pazudusi, vienīgi, guļot somā blakus starta finiša teltij, tas varētu būt krietni sakarsis. Tāpēc pierunāju sacensību galveno tiesnesi Henri Vennikas alu nogādāt mājās un atstāt ledusskapī līdz nākamajam rītam, ko viņš arī veiksmīgi izdara ar savas jaunākās māsas palīdzību. 3.aplis. Karstums turpinās, bet spēki sāk atgriezties. 2h:19min. Kaut kā lēnām tieku uz priekšu, līdz mani apdzen gan Dzinča, gan mūsu rogaininga lielmeistars Nikolajs jeb Nix65, tai laikā vien sevi mierinu ar domu, ka viss vēl nav pa īstam sācies un arī apļa laiki nav tie paši sliktākie. Arī Dzinča apļa beigās tieši to arī apliecina, ka es jau pats vislabāk zinu, ka 200 km ultramaratons nesākas pirmajos apļos jeb pirmajos pārdesmit kilometros. 4.aplis. Karstums turpinās, spēki un pārliecība jau atgriezušies. 2h:24min. Lai arī pēcpusdienā laiks joprojām tikpat karsts, nu jau sāku to uzskatīt par garo treniņu rudenī paredzētajam Grieķijas pasākumam (Spartatlonam), dzeru cik bieži vien iespējams, arī atļaujos pa pusei atveldzēties nelielā upītē, kurai katrā aplī 2x lecam pāri. Skrienot sastaptais Aivars (bez koda) arī apliecina, ka nu jau mans solis sāk atdzīvoties un izskatos labāk. Šķiet, to viņš teica pie tiltiņa, zem kura pats bija apstājies atvēsināties un kur citi kāpj lejā lēnām un prātīgi atšķirībā no Čingona, kurš var atļauties lejā lidot pa saviem naktī veidotajiem pakāpieniem. Un prātu priecina arī doma, ka pa šo laiku igaunis nav pārāk tālu aizskrējis. Savukārt Dzinča ir paspējis paņemt pauzi, bet ar Nikolaju turpat vien skrienam gandrīz kopā. III Daļa – 5-9.aplis Uzvaras stratēģija un Nakts pakaļdzīšanās jeb Nakts ir Ņergu laiks. 5.aplis. Diena iet uz beigām, laiks sākt skriet. 2h:25min. Beidzot sāk palikt vēsāks, arī 5.apļa 5.kilometrā (t.i. ap noskrietiem jau 90km) atkal sastaptais Aivars apliecina, ka beidzot var sākt skriet. To tik Čingonam vajadzēja! Bet ar vēsu prātu skrienot visu apdomājot, izrēķinu, ka vēl laiks par agru un atlikusī distance par garu kārtīgam nakts tesienam. Tāpēc sāku gatavot plānu, kā panākt un apdzīt igauņu līderi, turklāt tā, lai viņam pat doma nerastos par iespēju mani panākt. Pirmā lieta, ko sāku darīt, sastopot igauni dzeršanas punktos, apprasos viņam, kā iet, un tad sāku žēloties, ka viss ir slikti, piekusums liels, sāk nākt miegs utt. Vārdu sakot, sāku apvārdošanas procedūru. Tai pašā laikā precīzi zinu, ka trasē viņš vairs neskrien ātrāk par mani, pat sāku viņam nedaudz tuvoties, bet ļauju domāt, ka viņš ir ātrāks. Apļa beigās vēl atļaujos nomainīt riepas jeb skriešanas apavus pret pāris izmērus lielākiem, kas arī prasa mazliet laiku, tomēr ļauj igaunim domāt, ka viņš turpina no manis attālināties, jo atrāviens jau sasniedzis ap 40 minūtēm. Ak jā, pusceļš jeb Rīga –Valmiera jau pieveikti, tagad laiks mājupceļam! Arī patērētais laiks 5 apļiem jeb 105.5km mazliet virs 11 stundām pa ne pašu gludāko trasi nav pārāk slikts, vēl ir krietna rezerve lai iekļautos sev atvēlētajās 24 stundās. 6.aplis jeb Saulrieta Pakaļdzīšanās sākusies. 2h:19min. Ar jaunām riepām jeb botām pavisam cita skriešana! Arī saulrietu varu papilnam izbaudīt, turklāt sāku spēlēt spēlīti „Ohota na tigra”. Sāku jau rēķināt, cik ātri vajadzētu igauni noķert, bet no otras puses, nesapriecāties pārāk ātri, jo tomēr ceļš vēl tāls un vairāk nekā 100km vēl jāveic.
Tāpēc īsas pauzes izmantoju ātrām vakariņām zupas un pastas veidā, lai laiku lieki nezaudētu jau iepriekš dzeršanas punktos pabrīdinot brīvprātīgo meitenes. Apļa beigās atstatums līdz līderim ar visām nelielajām ēšanas pauzēm sarucis līdz 30 minūtēm. 7.aplis. Sākas Ņergu laiks. 2h:29min. Sāk krēslot un sākas īstais Ņergu laiks. Nomodā esošais Dzinča jeb kā es viņu domās nodēvēju par savu sacīkšu inženieri paziņo, ka igaunis daudz laika velta ēšanas un vispār pauzēm, attiecīgi izrēķinu, ka pāris ātru apļu laikā viņu varētu panākt. Kārtējā aplī pirms pusnakts dodos bez luktura, daļēji tāpēc, ka trasi tomēr pārzinu gandrīz līdz pēdējai saknei, daļēji tāpēc lai tumsā tuvotos igaunim. Faktiski perfekti šo plānu arī izpildu, paspēju veltīt arī laiku nelielām naksniņām jeb vēlām vakariņām, daudz laika tām lieki netērējot. Un apļa beigās jau atpaliekot tikai ap ~10minūtēm. 8.aplis. Panākt, Noķert un Demoralizēt. 2h:33min. Sākas tumšākais laiks jeb cik nu tumšs vispār varbūt igauņu platuma grādos jūnija vidū. Un šo tumšāko laiku arī veiksmīgi izmantoju, pustumsā panākot igauni ap kādu 6.kilometru, relaksēti uzkāpjot stāvākajā kāpumā viņam aiz muguras, tāpat aiz muguras pustumsā aizlavoties līdz nākamajam dzeršanas punktam turpat aiz stāvā kāpuma, un tad tikpat relaksēti, bet ātri attālinoties pēc šī 3.dzeršanas punkta! Tā, lai viņam pat prātā nenāktu, ka var mani panākt un apdzīt. Turklāt paveicot to pēc veiktiem jau ap 160 km. Un apļa beigās esmu jau priekšā ap 15 minūtēm, kā vēlāk izrādīsies pēc apļa laikiem, tad pat 20. 9.aplis. Grūtākais aplis. Ķert tomēr ir vieglāk. 2h:24min. Devītais aplis izrādās psiholoģiski grūtākais aplis. Tomēr ķert kādu rokā, precīzi zinot cik vēl tālu atlicis, ir krietni vien vieglāk, nekā pašam būt par ķeramo. Vieglāk vien paliek tikai gandrīz jau lielās cilpas beigās (16.4 km), kad atkal, sastopot savu sekotāju jeb bijušo līderi, tas izrādās gandrīz 15 km un pusotru stundu aiz muguras. IV Daļa – 10.aplis – Finišs. Zaudējums pašam sev jeb nevajag par daudz sapriecāties. 10.aplis. Fiziski grūtākais aplis. 2h:52min. Kaut gan jau iestājies rīts, gandrīz visi vēl guļ, kad dodos savā pēdējā un kā izrādās fiziski grūtākajā aplī. Nakts pakaļdzīšanās tomēr prasījusi gan morālos, gan fiziskos spēkus, tāpēc pēdējā 10.aplī (kas ir arī 10.pusmaratons pēc kārtas) katrs kilometrs prasa krietnu spēku patēriņu. Sākas arī nelielas vēdera problēmas, kuras ar savu aptieciņu palīdz atrisināt igauņu skriešanas draugs Criss Poll. Viņš šoreiz uzņēmies brīvprātīgā lomu trases tālākajā punktā aiz klintīm jūras krastā. Tā kilometru pēc kilometra tomēr paiet arī šis pēdējais aplis – pēdējos kilometros sastaptā Iecavas Aija labi redzēja, ka tas nepavisam nenāca viegli, un kura laikā izrādās esmu zaudējis pats savam pagājušā gada rezultātam ap 5 minūtēm – 23:42 šogad pret ~23:37 pagājušajā gadā, par ko galīgi neesmu apmierināts. Tomēr galvenais mērķis – finišēt 24 stundās ir godam izpildīts, turklāt otro gadu pēc kārtas! Vēl pateicības visiem komandas biedriem, īpaši jau meitenēm par atdzīvināšanas procedūru, Aivaram par saviem komentāriem trasē īstajā laikā un vietā, Dzintaram par laiku rēķināšanu un līdzi jušanu vēlā vakara jeb nakts stundā, Martai jeb maffijai ar Mārtiņu par ņerdzīgo atbalstu trasē, Kvederu ģimenei par nogādāšanu mājās un visiem, visiem, visiem! Un protams, arī visai Venniku ģimenei par organizēšanu, it sevišķi galvenajam tiesnesim Henri par labāko balvu finišā – aukstu Alu! Un jā, paldies arī GunaiO par motivācijas rakstu – lai tiktu pie tā finiša Alus, ir krietni jāpacenšas!  Apbalvošana pēc finiša ar Babītes Čingonu vidū, kreisajā pusē 2.vietas ieguvējs Hannes Veide, bet pa labi 3.vietā palikušais un lielāko daļu vadībā bijušais Lauri Valdmaa P.S. Un noslēgumā neliels citāts jeb kāda sengrieķu filozofa atziņa, ko viņš veltīja kādam seno olimpisko spēļu čempionam, kurš pēc uzvaras olimpiādē gozējās ar lauru vainagu galvā – Ko tu te gozējies un lielies, Tu taču esi uzvarējis tikai tos, kas vājāki par Tevi! Tā arī es šoreiz uzvarēju citus, bet zaudēju pats sev… Tas viss iesākās daudz agrāk kā naktī no 15. uz 16. novembri. Precīzu ziņu gan trūkst par to kad un kā radies šis sporta veids, bet tas ka tas ir noticis Latvijā ir fakts. Ar paplašinātāku vēsturi, noteikumiem u.c. lietām var iepazīties Latvijas Novusa Federācijas mājaslapā http://www.novuss-lnf.lv/?lp=2, bet mūsu Novusa turnīra noteikumi un plāns bija Matīsa galvā. Tad nu 2014. gada reitingu noslēguma vakara plānā tika izziņots par novusa turnīru. Iespējams, ka kādam turnīrs bija arī kā papildus motivācija ierasties uz pasākumu. Kā tauta runāja, tad pērn Imantam draugi uzdāvinājuši novusa galdu, kurš arī bijis par iemeslu turnīra rīkošanai. Tas pat tika paņemts līdzi, tomēr spēlēts tika uz lokālā Klīves galda. Sacensību inventārs – Novusa galds 1 gb zālē, tik pat rezervē. Sarkanie kauliņi – uz galda 8 gb, rezervē bariņš. Melnie kauliņi – uz galda 8 gb, rezervē tik pat liels bariņš kā sarkanie. Kijas – 2 gb, 1 līka, otra apgrauzta. Ripa (māte, govs vai kādus nu vēl aprakstus nācās dzirdēt) – 1 melna, 1 sarkana uz galda (rezervi neredzēju). Lai apzinātu potenciālo turnīra dalībnieku skaitu tika veikta momentaptauja ēkas abos stāvos un dalībnieki tika piefiksēti uz, kā nu jau izrādās, slavenās kefīra kastes. Kartons jāatzīst ir ļoti pateicīgs materiāls dažādu sporta aktivitāšu rezultātu piefiksēšanai.  Pieteikumu saraksts Kopumā pieteicās 16 dalībnieki, kuri automātiski, pēc tikai man zināmas shēmas, tika sadalīti četrās grupās pa četri. Pēc turnīra dalībnieku izkārtošanas grupās, Matīss arī skaļi paziņoja turnīra nolikumu un plānu – 4 apakšgrupas, kurās katrs izspēlē ar katru un laika limits 30 min. No katras grupas 2 labākie tiek tālāk uz pusfinālu, kurā noskaidro tos, kuri spēlēs par trešo un kuri par pirmo vietu. Pirmajā apakšgrupā kvalificējās Dainis Limanāns, Pēteris Cābulis (Daudz baltu dieniņu), Linda Beldava un Mārcis Bogdanovs. Pirmajā spēlē Dainis pārsteidz visus, bez liekiem gājieniem uzvarot vakara gaviļnieku Pēteri (Daudz baltu dieniņu). Mārcis veikli apspēlēja Lindu, ne bez Valda komentāru palīdzības, kuram tā vien izskatās, ka negribējās, lai meitenes kvalificējās pusfinālam. Pēc 6 savstarpējām spēlēm pirmajā grupu turnīrā un sekretariāta, ne līdz galam saprastajam pieraksta veidam, uz nākamo kārtu tika Dainis un Mārcis, aiz sevis atstājot gaviļnieku Pēteri (Daudz baltu dieniņu) un Lindu, kura vēl šajā brīdī nenojauš, ka Matīsa nolikumā ir arī īpašais – sieviešu turnīrs. Otrajā apakšgrupā kvalificējās Dzintars Rērihs, Edgars Porciks, Laimonis Skadiņš un Kristaps Broks jeb KARALIS, kā nu reģistrācijas sarakstā tika ierakstīts. Šajā grupā ar 3 uzvarām 3 spēlēs līderis bija Laimonis, kuram, iespējams, spēku deva skrējiens no Babītes līdz Klīves pirtij un Cielaviņa, kura tika notiesāta gandrīz pilnā apjomā no oriģinālā iepakojuma, Edgars palika otrais un adjutants piekāpās karalim, atvēlot tam trešo vietu.  Laimonis iestiprinās Trešajā apakšgrupā startēja Valdis Ņilovs, Inga Ziediņa, Artūrs Jermolovs un Raimonds Leja. Šeit atmaksājās viss, ko Valdis pirms tam bija teicis par citiem, pašam izdevās uzvarēt tikai Ingu, zaudējot abiem puišiem ar 8 kauliņiem uz galda. Tā nu pusfinālam kvalificējās Artūrs un Raimonds, kurš uzvarēja 3 no 3 spēlēm. Ceturtajā un noslēdzošajā apakšgrupā startēja Gatis Kveders, Edgars Vanters (turpmāk lai nejauktu ar Liepājas Edgaru, labskanības dēļ tiks saukts par Vančuku), Lauma Čerņevska un Rolands Štrehers. Gatis pirmajā spēlē pret Vančuku iemidzināja visu uzmanību, ļaujot sevi uzvarēt ar 8 kauliņiem uz galda. Lai gan Vančuks ļoti pārliecinoši uzvarēja visus savus pretiniekus. Visgarākā spēle izvērtās starp Laumu un Rolandu, daudz bija mīnusu prātā, daudz kauliņu celts ārā no kabatām, bet galu galā puisis nepiekāpās un uzvarēja, lai gan tas viņam nepalīdzēja kvalificēties ceturtdaļfinālam – tālāk tika Vančuks un Gatis. Ceturtdaļfināla grupu sadalījums: 1) pirmās un otrās grupas uzvarētāji, ar trešās un ceturtās grupas otrās vietas ieguvējiem, attiecīgi Dainis, Laimonis, Artūrs un Gatis; 2) pirmās un otrās grupas otro vietu ieguvēji ar trešās un ceturtās grupas uzvarētājiem, attiecīgi Mārcis, Edgars, Raimonds un Vančuks. Dainim ilgais gaidīšanas laiks par labu nebija nācis, zaudēts tika visās 3 spēlēs, lai gan pirmajā apakšgrupu turnīrā rezultāti bija ļoti pārliecinoši. Laimonis, Artūrs un Gatis savā starpā pacīnījās ļoti spēcīgi un to, kurš iekļūs nākamajā kārtā noteica tikai un vienīgi atlikušo kauliņu skaits uz galda, jo katram spēlētājam bija pa 2 uzvarām. Iespējams, ka visi spēlēja ar rezervi, jo nākamajā kārtā baidījās sastapties pretiniekos ar Vančuku. Tad nu Artūram sausais atlikums 2, Gatim 2, Laimonim 6 un viņš izstājas no tālākās cīņas par uzvarētāja titulu. Otrajā ceturtdaļfinālā spēles bija tik pat spraigas kā pirmajā. Mārcim 2 uzvaras, kapitulējot vien Vančukam, Edgaram 1, Raimondam neviena un Vančukam 3. Tad nu lai iemidzinātu puišu modrību Matīsa plāns par īpašo sieviešu turnīru tika piepildīts varen ātri. Ilze un Inga jau bija devušās mājās, tāpēc Lindai un Laumai spēlē negribīgi pievienojās Dace un Solveiga. Šī bija ilga un skaista atlases kārta. Meitenes rādīja visu ko māk un cik skaisti to dara, puišiem bija par ko priecāties. Tie pamācīja, komentēja un atbalstīja, līdz ar to Lindai 3 uzvaras, Solveigai 2, Laumai 1 un Dace vēl tikai mācās. Finālā par pirmo vietu tātad spēlēs Linda un Solveiga un par trešo – Lauma un Dace. Tā kā meiteņu turnīrs bija gana garš, tad puiši atkal jau bija paspējuši iemigt. Līdz ar to pusfinālā spēlēs līdz 2 uzvarām cīnoties Gatis kapitulēja Mārcim un Vančuks – Artūram. Spēles bija ļoti spraigas, šķietami 100% iespējas uzvarēt un tomēr nē – nervus kutinoši skati, Artūrs no -2 un -1 atspēlējās un uzvarēja. Tad nu meiteņu cīņa par trešo vietu – Lauma vs Dace. Spēle bija ļoti interesanta un ne tuvu nelīdzinājās atlases kārtā redzētajam – sitieni ļoti pārdomāti un sekmīgi, kā rezultātā Dace izcīna godpilno trešo vietu. Puišiem spēle par trešo vietu nebija tik iespaidīga, jo Gatis bija paspējis iemigt vēl saldākā miegā un Vančuks to apspēlēja ātri un skaisti.  Cīņas gaita tabulās Fināls! Vispirms meitenes – Linda un Solveiga. Spēle skaista un spraiga, abas ir līdzvērtīgas, tomēr šoreiz vairāk savu prasmi stingri turēt kiju, ierādot tai precīzu virzienu, parāda Linda, līdz ar ko viņa arī uzvarēja. Puišu finālā viss tik vienkārši nebūs, jo Matīsa nolikumā paredzēts, ka spēlēts tiks līdz 3 uzvarām. Šeit Mārcis rādīja visu savu meistarību un bezprecedentu cīņā ar 3-0 uzvarēja Artūru. Visiespaidīgākā bija trešā finālspēle prožektoru gaismā – tomēr pat tas nepalīdzēja Artūram apsteigt Mārci, lai gan pretestība tika izrādīta cienīga.  Kalnu Karalis ar novusa čempioniem. Fonā saskumušie zaudētāji. Tad nu tā ap pulksten 7 no rīta tika sagaidīta arī svinīgā apbalvošanas ceremonija kur balvas pasniedza pats Kalnu karalis. 3. Dace no Baltezera 2. Solveiga no RAFa 1. Linda no VEFa
3. Vančuks no Teikas 2. Artūrs no Ēdoles 1. Mārcis no Valmieras Tad nu dzirdēju, ka kāds trenēsies Imanta garāžā, kāds mājās, kāds publiskajos turnīros, bet nākamajā reizē dalībnieku būs vairāk un esošie rādīs savas uzkrātās zināšanas un prasmes. Veiksmīgi! |
2024. gadā: noskriets - 371543.66 km skrējuši - 340 biedri Pēdējās septiņās dienās: noskriets - 4937.49 km skrējuši - 173 biedri skrējieni - 497 reizes
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
km 
-