Īpaši runīgs viņš nav, acīmredzot ir viens no tiem, kurš sevi parāda ar darbiem. Jāpiezīmē, ka visnotaļ izteiksmīgi. Savu pirmo maratonu šī gada Nordea Rīgas maratona ietvaros noskrējis ātrāk par trim stundām. Vēl pavisam nesen kādā no Krimuldas serpentīna koptreniņiem, kas tika rīkoti, gatavojoties Siguldas kalnu maratonam, viņš tika uzrunāts, uzslavējot viņa tempu, skrienot augšup pa serpentīna bruģēto taciņu. Atbilde bija pieticīga: “Citi skrien vēl ātrāk…” Nezinu gan, ko viņš bija domājis ar tiem “citiem”, bet Siguldas kalnu maratonā (SKM) ātrākais garajā distancē bija tieši viņš – Mārtiņš Puriņš.
Punkts uz i, protams, bija uzvara Siguldas Kalnu maratonā. Un iespējams tiešī šī uzvara bija nepieciešama, lai mēs visi varētu vairāk uzzināt par Ingu. Viņas savdabīgo piegājienu, kā sākt skriešanas karjeru, vēlmi uzvarēt un 11 maratoniem sezonā. Pie šī viņas sasnieguma būtu jāpastrādā mūsu statistikas zinātājiem – interesanti, kad vēl kāda dāma to ir spējusi. 
“Ar mugursomu mugurā un maizes šķēli kabatā, ar laimes zvīņu maciņā es dodos prom.” Ceļš uz mājām no Fēliksa Ķiģeļa. Ir tāds stāsts – neuzrakstīts, nepasacīts, kurā stāstu par to, kāpēc neskrienu maratonus, bet tikai pusmaratonus. Atbilde uz šo jautajumu bija gaužām vienkārša – un ko pēc tam? 
Kā tas viss iesākās? Es pat nezinu, bet es zinu, kā tas beidzās… Bija tumšs 29. jūlija vakars un pavisam viens, tikai datora monitora apspīdēts, es aizpildīju pieteikuma anketu Daugavpils 50km skrējienam. Tieši tā un tieši toreiz viss iesākās. 
Tas viss sākās pirms trīs gadiem, pavadot atvaļinājumu Ainažos. Saule, jūra, pastaigas, pirmie 10 km, pēc pāris dienām jau 20 km. Vasara beidzās, bet skriešana gan nē. Pamazām orientēšanās apavus priekšnamā nomainīja asfaltam piemērotas skrienamkurpes, tika atrasts ideālais distances garums ikvakara skrējienam. Āķi lūpā iecirta Tallinas maratons, bet punkts uz i neapšaubāmi bija VSK Noskrien kluba aktivitātes ar skriešanas “sērgu” sirgstošajiem. Jauka, veselīga nodarbe, ja nepārspīlē ar skriešanas apjomu, vai ne, Džo? Un ja vēl skriešanu apvieno ar pasaules apskatīšanu, tad pat man nav nekas iebilstams. Līdz brīdim, kad tiek paziņots, ka ar pusmaratona un maratona distanci šajā dzīvē ir par maz. Esot jāizmēģina vienreiz 100 kilometru distance arī uz asfalta, ne tikai rogainingā. Nekādi argumenti netiek uzklausīti un pie 2012. gadā noskrienamo maratonu saraksta tiek pievienots Baltijas kauss 100km un Latvijas čempionāts, kurš notiks Viļņā. 
km 
-