Kurš gan nezinās tādu (vai līdzīgi formulētu) frāzi:
Ja ko dari, tad ieliec tajā visu savu sirdi!
Taisnība jau ir! Katru lietu, darbu, referātu, ēdiena gatavošanu, vingrojumu vai vienkārši grāmatu, ko iesāc, būs vieglāk paveikt, ja tas sagādās prieku – ja process sagādās baudu gan, ķermenim, gan dvēselei, gan sirdij.
Es skrienu, jo man tas sagādā prieku! Tas ir brīdis, kad esmu pati ar sevi – savām domām, savām emocijām un jā – ar visu savu sirdi! Ja Tu neskrien, tas nozīmē, ka ir citas lietas, kas Tevi aizrauj! Mēs katrs esam personība ar savām interesēm. Bet ne par to es gribēju jums pastāstīt! :)
Lieta tāda, ka reiz man izdevās savā treniņ-skrējienā ielikt ne tikai savu sirdi, bet netīšām arī to noskriet.
Kā?!
Lūk, maršruts!
28/11/2012 Sirds |
Jāsaka, ka šis ‘Sirds maršruts’ man izdevās pavisam netīšām, toties pēc šī ir izskrieti daži – tīši izplānoti!
17/03/2013 St. Patrick’s Day – četrlapu āboliņa vietā tikai trīslapu āboliņš. |
24/03/2013 Pūpolsvētdienai par godu centos ‘izveidot’ pūpolzaru, bet šķiet, ka tas nav izdevies īpaši veiksmīgi… :) |
31/03/2013 Toties Lieldienu zaķis noķerts! Manuprāt, pat ļoti veiksmīgi! |
15/06/2013 Ja ir “‘V’ for Vendetta”, tad man ir neizdevies “‘T’ for Training”. |
Nu, šķiet, ka pagaidām mani ‘zīmējumi’ ir beigušies. Par godu Jāņiem, nekas īsti neizdevās, jo gandrīz taisnu līniju var nodēvēt gan par Tautisku jostu, gan par vainadziņu, gan – uz smilgas savērtām zemenēm.. :)
23/06/2013 Skrējiens Jāņu rītā. |
Vai arī Tev ir kāds triks, kā savu skrējienu Tu mēdz padarīt interesantāku?