Var teikt, ka skrejlentas maratonam gatavojos jau kopš rudens – no oktobra beigām sākās mana skrejceliņa sezona, kas noslēgsies brīdi pirms Rīgas pusmaratona biķerniekos aprīļa beigās. Pagaidām neesmu aukstuma, sniega, ledus un atkušņu skrējējs.
Par skrjelentas maratonu uzzināju dažas nedēļas pirms pasākuma, treniņa laikā City Fitnes Olimpia, kur šajā laikā bija iespējams satikt eees (Evita). Es piekritu pat nedomājot :) Pati maratona nedēļa nebija viegla – spraigai cīņai mani negaidot izaicināja Nix65, kurš kā beigās izrādījās, bija apmņēmies šajā nedēļā uzstādīt savu distances rekordu (171 km) un arī man nekas cits neatlika, kā izlabot arī savējo (158 km) + trešdnienas vakarā man kļuva pilnīgi skaidrs, ka vecajos Asics Kayano 18 (ar 2064 km noskrējienu kopš 2012 gada oktobra) vairs paskriet nevaru un lai sagtavotos matatonam jaunajas apavos (Asics GT 2170) man bija atlikusi viena diena, jo piektdienu biju dzelžaini apņēmies izlaist. Pirmie 22 km jaunajās čībās (tiesa gan, vienam pirkstam labajai kājai bija uzberzusies tulzniņa) izrādījās veiksmīgi un tā bija laba zīme sestdien gaidāmajiem 42,2 km. Pirmssacensību stresiņš sākas piektdienas pēcpusdienā un visvaiŗāk saistīts ar apaviem + parastais pirmssacensību drudzītis.
Sestdienas rīts sākas plkst. 08:00 pamostoties. Jogurts. Makaronus no iepriekšējā vakara šodien vairs negribas. Jāiziet no mājas plkst. 09:00 lai pusstundas laikā paspētu aiziet līdz ķipsalai, tomēr pēc 15 min esmu jau atgriezies pēc aizmirstā maka un uz Olimpiju dodos ar auto. CF Olimpijā priekš jau ir Aivars (703), Laura un Jekaterina. Liek pie sienas plakātu. Smuks :) Pieciem celiņiem piestiprināti uzraksti ar tekstu apmēram “VSK Noskrien. Rezevēts” .
Pārģerbjos. Man somā ir 1,5 L ūdens, 0,5 L ūdens un Viva Sport Isotonic dzēriens ar apelsīnu garšu. Paķēries līdzi arī Ipod ar austiņām, visam gadījumam, ja paliek garlaicīgi.
Atsteidzas Mareks (Sm72) un pēc brīža ir klāt arī Evita (eees). Kaut ko čalojam un nemanot ir pienācis starta laiks – 10:00. Nekas vēl nesakas, jo ir jāiepazīstas ar skrejamajiem aparātiem, jāsaprot kā tie ieslēdzas/izslēdzas utml. Galu galā sākam skriet plkst. 10:03 līdz 10:05. Esmu nolēmis pirmos 10 skriet 11 – 12 kmh (5.20-5.00 min/km). Otrajā rindā blakus skrien Evita un aiz viņas – Mareks. Tikai viņa zina, kāds mums abiem ir ātrums. Ar Mareku sākam sacensties pēc pirmajiem 10 km, līdz 20 km neatkāpjos no 12,5, bet trešais desmits jau iet ar 12,7. Tas ir ātrākais temps, kas tiek turēts apmēram stundu.
Suminam katra skrējēja noskrietos 10/20/30/40 km. Esmu līderos. Pirmais ūdens malks – 25 kilometrā. Laiks paiet nemanot, visi par kautko čalojam. Laura ir mūsu stiprais un nenogurtošais, uzmundrinošais un vienmēr smaidošais atbalsts. Viņa mums dod ēst, dzert, pieraksta rezultātus un pamanās to visu vēl nofotgrafēt.
Vienā sarunā ar Evitu (kas skrien man labajā pusē) nejauši pārāk daudz uzskrienu uz labās malas un gandrīz nogāzos no skrejceļiņa. “Uzkritu” uz “emergency stop” pogas. Man tajā brīdī bija 28, 9 km, Evita bija vēlējusies mani apsveikt ar 30 km, bet nu man jāatsāk skrējiens – jāsarēķina cik km vēl jāparādās uz ekrāna. Apmēram pēc 2 km mani piemeklē kaut kas līdzīgs – Emergency stop šoreiz ir nejauši nospiests ar dzēriena pudeli.
Atlkušie 11,3 km nav viegli. “Nometu” tempu uz 12 un pie tā palieku līdz finišam. Esmu to sasniedzis pirmais 3 stundās un 27 minūtēs.
Aivara703 organizētais Skrejlentas maratons ir sensācija, kas izraisa visnotaļ pretrunīgas atsauksmes – no sajūsmas līdz pat pilnīgam noraidījumam un pat nosodījumam. Ir pieņemts uzskatīt, ka “celiņš” – tas nav nopietni un reti kurš spēj pavadīt “skrienot uz vietas” vairāk par vienu stundu. Manuprāt notikušais pasākums ir revolūcija “skrejlentas” skriešanā, kas pamazām iegūst savus piekritējus līdzīgi kā baskāju, kailie, siltā apģērba, kupenu, ledus, sala un karstuma, slapjuma, kalnu, pludmales un pretvēja skrējieni.
km 
-