Viņam kūp galva! Ne tikai no rezultātu skaitīšanas Stirnu buka sacensību dienā, bet arī no ideju pārpilnības. Skrējieni, pasākumi, komandas, asprātīgi joki, tostarp arī šis žurnāls, ko turi rokās. Ja endorfīni būtu narkotikas, tad viņš būtu mafijas krusttēvs, kurš radījis atkarīgo impēriju. Un viņš jau ir. Pamanāmākais aizkadra Stirnu buka dīdītājs – Signis Vāvere. Lasīt tālāk.
Rubrika “Komandas biedrs” ir iespējama, pateicoties fotogrāfiem, kuri iemūžina skriešanas sacensības. Dažreiz viņi “splēpjas” uz meža takām, dažreiz turpat trases malā noķer kolosālus kadrus vai lieliskus mirkļus pirmsstarta burzmā un trauksmainajā finišā. Lasīt tālāk.
Visgrūtākais šajā procesā ir saņemties un iziet ārā. Vēlāk jau aiziet ļoti pat labi. Spīdēja saule, sals knieba vaigos un visapkārt balts. Skropstās krājās ledus no aukstumā asarojošām acīm. Lāstekas reizēm piesalst pie cepures. Bija forši, auksti katrā ziņā nebija. Skrienu jebkurā laikā, nekādu problēmu. Galvenais jau pareizi un optimāli saģērbties! Nav sliktu laika apstākļu, ir nepiemērots apģērbs! Lasīt tālāk.
Sportlat 1. Rīgas pusmaratons jau ir aizmirsies, jo pēc nedēļas ir nākamais. Bet tieši Rīgas pusmaratons daudziem bija šī gada pirmās nopietnās sacensības un VSK Noskrien komandai pirmā tradicionālā fotografēšanās pirms starta. Pusmaratonā VSK Noskrien pārstāvēja 28 skrējēji, bet vairāki biedri piedalījās īsākās distancēs un kopā VSK Noskrien noteikti bija lielākā komanda sacensībās. Lasīt tālāk.
Pats galvenais “muskuli”, kas jātrenē, lai noskrietu pusmaratonu “Uzdrošinies noskriet!” akcijas dalībniekiem un arī ikvienam, kas jau ir labā formā un tēmē augstāk (vai drīzāk tālāk), ir motivācijas “muskulis”. Varam skatīties filmas, godalgot sevi ar cepumu par labi paveiktu treniņu vai arī iepazīt iedvesmojošus cilvēkus.
Šoreiz varbūt nedaudz neierasti uz interviju aicināju pašu noskrien.lv veidotāju Signi, tādējādi it kā apmainoties lomām. Signis tikko noskrējis savu pirmo maratonu, ceļā uz kuru ne tikai izveidots virtuālais skrējēju klubs, bet arī uz skriešanu pamudināti ne mazums “dīvānos zvilnētāji”, to skaita zināma mērā arī es.
Pirms trijiem gadiem es sev apsolīju trīs gadu laikā noskriet maratonu. Kādas grāmatas par maratonu noskriešanu ievadā bija rakstīts: ja gribi noskriet maratonu, pasaki to pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Tā es sāku rakstīt blogu par skriešanu. Protams, viss ir jāatliek uz pēdējo brīdi, bet es savu solījumu izpildīju. Pagājušo svētdienu es noskrēju maratonu. Lasīt tālāk.