Lai cik īss vai garš, kalnains vai līdzens būtu skrējiens – viens no atmiņā paliekošākajiem un emocionālākajiem tā brīžiem ir finišs. Šīs sezonas kopvērtējuma tabulā sarindotie skaitļi ir 825 finiši. 825 mirkļi visas sezonas garumā. No pērnā gada decembra vidus līdz novembra vidum tos piedzīvoja, izbaudīja un svinēja 112 noskrienietes un 102 noskrienieši. Kopā – 214 skrējēju piedzīvotais, šķērsojot finiša līnijas un izskrienot caur finiša arkām pilsētu centros, parkos, mežmalās, pludmalē, stadionā, muižas pagalmā vai uz estrādes skatuves. Lasīt tālāk.
Ziema tā kā būtu noskrieta. Ikdienas skrējienos, treniņos, koptreniņos. Un Priekuļos – taku skrējienu seriālā „Noskrien ziemu”, kurš deva iespēju atcerēties teicienu „Nekad vairs!”, lai gan par šo skrējienu seriālu var teikt arī: „Nekad vēl.” Lasīt tālāk.
Vēl pavisam nesen, šķiet, tikko, bija sezonas noslēguma Lielais reitingu vakars. Vēl tikko tika noskrieti Vecgada skrējieni Liepājā, Ventspilī, Jēkabpilī un Igaunijā. Un daudzie skrējieni Jaunā gada pirmajā dienā: “stīvās jūdzes”, “prātīgie piečuki”, apkārt pilsētai vai pa ielām izskrienot uzrakstu “2016”. Lasīt tālāk.
Tu noskrēji. Varbūt uzskrēji Ezerlūķu pilskalnā, varbūt rāpies ārā no Garkalnes bļodas. Skrienot skaitīji un salīdzināji, uz cik pakalniem atrodas Rēzekne, un uz cik – Talsi. Stāvēji startā 11.novembra krastmalā kopā ar daudziem tūkstošiem skrējēju, bet varbūt izbaudīji mazo maču šarmu Aizkrauklē, Mežaparkā vai Ozolniekos.
Ziediņa kalnā ir uzskriets. Vai arī uzkāpts. Vismaz divas reizes. “Skrien Latvija” sezonas pēdējais posms ir noskriets. Varbūt arī noslēguma ballē ir pabūts. Un, iespējams, Ozolniekos ir noskriets šī gada ātrākais skrējiens. Skriešanas svētku sezona tuvojas noslēgumam.
Septembris. Rudens tuvošanās nojaušama pēc dažādām parādībām: gājputni pulcējas baros un dodas uz dienvidiem, skolēni ar rudens ziediem pulcējas skolu pagalmos, skrējēji, vasaras mēnešos pulcējušies pārsvarā Kurzemes un Zemgales pusē, tagad nedēļu nogalēs dodas lielākoties uz Vidzemes pusi. Lasīt tālāk.
km 
-