..pēdējais sen – 18.59 km
Pēdējais 1,5 gads manā dzīvē bija liels skrējiens. Kad sākot ar mazumiņu, līdz tam, kad kā ik mēneša neatņemama sastāvdaļa kļuva pusmaratoni. Iepatikās. Iemīlējos skrējienā. Bet tad pagājušogad Valmieras pusmaratonā 17.km sāka sāpēt celis. Pārgāja. Sezonu tā arī nebeidzu – turpināju skriet. Šopavasar pēc Rēzeknes atkal sāka sāpēt. Pārgāja. Pēc Biķernieku pusmaratona atkal sāpēja. Nepārgāja. Paskriet nevarēju, bet pamīties varēju, tā nu turpināju ar šopavasar iepazītajām MTB sacensībām. Pēc tam padejot vairs nevarēju. Beigās arī iet bija grūti. Celis, celis, celis…
Joprojām nav skaidrs, kam klausīt. 4 dažādi dakteri. Diagnoze visiem viena, bet risinājums – katram arvien skarbāks atlabšanas perioda ziņā. No 1 mēneša (kas bija pirms 2 mēnešiem) līdz 1/2 gadam, kas iestiepjas jau 2014.gadā. Pastāstiet labāk, kā lai saprot, kam klausīt?! Viens pēc otra, dakteri smējās katrs par cita teikto. Es kā tāds zaķītis pa vidu, kas nesaprot, kuru klausīties. Līdz galam pat šodien nesaprotu. Traumatologs, fizioterapeits, osteopāts, fizioterapeits..
Ko ar to visu pavisam nedaudz gribu pateikt.. aizejiet pie daktera. Nezinu pie kāda. Pēc visiem pēc kārtas.
km 
-