3. maija rīts. Saulains, ziemeļu vējš. Atbraucu no Jelgavas paskriet. Sacensību vietā, Māras dīķa apkaimē ierados pēc deviņiem, tad vēl nekas neliecināja, ka būs sacensības. Pēc kāda laika pamazām sāk visi ierasties, notiek rosība. Atzīmējos pie organizatoriem, ka esmu ieradusies – ievelk ķeksīti, numurus deva tik pirms paša starta. Tiek noskaidrots, ka starts būs vēlāk, jo skriešana ieilgs – pirmais starts būs mazākajiem dvīņiem, tad gados vecākiem, tikai pēc tam divu apļu skriešana, tad sievietēm 3 apļi, un visbeidzot vīriešiem 5 apļi. Laika vēl daudz, veicu iesidīšanos – visu distanci 3 apļus. Uz sacensībām pamanu ierodamies vēl VSK Noskrien biedrus, sastapu arī Lieni. Lasīt tālāk.
Agrs sestdienas rīts. Tiek izlikts karogs pie mājas. Paņemta soma un brauciens uz Vīlandi var sākties. Juglas Staoil tiek sagaidīts auto, kur jau līksmi iekšā sēž Kampars un Co. Pie Vaidavas tiek uzņemts vēl viens pasažieris un tagad gan aidā prom. Tad Valmieras aplis, Rūjiena, Latvijas/Igaunijas robeža un esam klāt.
Daugavas stadiona reģistrācijas telpā es, Krishjohn, ar Aivaru ieradāmies nedaudz agrāk kā stundu pirms startiem. Es teiktu, ka pavisam laicīgi vai pat priekšlaicīgi, bet tās jau ir vārdu spēles. Satikām tur vēl vienu Aivaru, šo gan ar numuru „703”. Aivars piereģistrējās, es nē. Pārmijuši pāris pļāpas par to, ko vīriešu cilvēki parasti runā pirms starta, pašķīrāmies – Aivars (bez koda), kurš jau bija apvilcis jaunākos sporta svārkus, devās sildīties mašīnā, Aivars (ar kodu) – pārģērbties uz blakus ģērbtuvēm, bet es (bez koda un bez sporta svārkiem) – apskatīt pašu Daugavas stadionu. Lasīt tālāk.
VSK Noskrien veiksmīgi aizvadījuši pirmās pašmāju sacensības skriešanā un kuplā skaitā piedalījušies LSC atklātais čempionāts šosejas skriešanā 1. kārtā. Piecu kilometru distancē vīriešiem VSK Noskrien biedri gluži kā Barselonas maratonā, no pirmajām divpadsmit vietām – septiņas aizņem VSK Noskrien. Dažādās vecuma grupās mūsējiem ir arī pirmās vietas. Lasīt tālāk.
Sigņa izveidotais VSK Noskrien skriešanas sacensību kalendārs ļauj padalīties ar savām vēlmēm uz sacensībām, par to informējot savus kluba biedrus un, iespējams, arī samazinot kopējās izmaksas. Vēlmē piedalīties pēdējos sezonas mačos Ozolniekos piesaka daudzi no VSK Noskrien, tikai ne katram to izdodas realizēt. Visu izjauc traumas un Siguldas ACG maratona (laumiic rakstu par šo pasākumu lasiet ŠEIT) organizatori, kas ieliek šo Latvijā iecienīto ekstremālo pasākumu vienā dienā ar Ozolnieku pusmaratonu. Esam mazliet apbēdināti par tādu netaisnību, jo vienai daļai kluba dalībnieku Ozolnieki bija kā sagatavošanās posms pirms Siguldas, bet tagad, mazliet vairāk kā mēneša laikā, bija jāizšķiras par ko vienu.