Līga Linuža nu jau kādu laiciņu ir ļoti studentiska studente un cer, ka kādreiz šo statusu mainīs. Pārvācoties dzīvot uz kojām Rīgā, Līga metās iekšā dzīvē ar visu savu brīvo laiku. Par skriešanu lielas intereses viņai nebija, jo līdz šim vienīgais, kas no vieglatlētikas padevās, bija lodes grūšana, bet, lai mazinātu sirdsapziņas pārmetumus par neveselīgo dzīvesveidu, meklēja veidu, kā lēti un ērti izkustēties. Blakus visām studentiskajām organizācijām, kurās Līga sāka darboties, viņa atrada laiku arī skriešanai. Tagad viņai sāk šķist, ka blakus skriešanai sāk arī atrast arī laiku organizācijām.
Līga par savas skriešanas dzimšanas dienu uzskata 2012. gada Nordea Rīgas maratonu, kad no nulles pieredzes pieveica savus pirmos 10 kilometrus. Nākamgad sekoja pirmais pusmaratons, un vēl pēc gada – pirmais maratons. Līdz šim gan treniņos, gan sacensībās Līgai noskrieti daudzi pusmaratona garuma gabali, divas reizes skrieti maratoni un divas – kaut kas garāks. Katrā gadījumā viņa sevi vēl uzskata par iesācēju. Nesen Līga iegādājās jaunus apavus un ir gatava jauniem izaicinājumiem.
Kā skriešana ir mainījusi Tavu dzīvi?
Sāku saprast, kas ir cilvēka augšējā spēju robeža un kā tikt tai pāri. Nekad mūžā nebūtu iedomājusies, ka varēšu noskriet ko vairāk par skolas obligātajiem 1,6 km, bet tagad uzlieku sev arvien augstākus mērķus, lai redzētu, vai varu tikt vēl tālāk un sasniegt vairāk.
Tīri fiziski arī atguvu interesi par Latvijas apceļošanu. Pērn uz gandrīz visiem pasākumiem stopēju un pārvērtu sacensības par 2-3 dienu notikumiem ar plānotu un neplānotu klaiņošanu pa skaistākajām Latvijas vietām.
Tev draugi un radinieki skrien?
Neviens no draugiem neskrien. Ģimeni gan esmu apvārdojusi, māsa ar daudz labākiem rezultātiem kā man ir noskrējusi pusmaratonu, mamma trenējas pirmajiem 10 kilometriem pavasarī. Bet nu jau pamazām parādījušies draugi, kas skrien.
Rīga – Biksti. Kāpēc skrēji un kā Tev gāja?
Galvenais iemesls bija tāds, ka man ļoti patīk pirtis! Gāja pārsteidzoši labi un brīžiem ļoti emocionāli. Kāds ik pa laikam centās mani noņemt no trases, bet, ja ir kontrollaiks, tad ātrāk kā tikai pēc kontrollaika no manis nevar atbrīvoties! Un vēl var arī pieminēt, ka pa ceļam pāris reizes apraudājos un sacerēju dzejoli. Bija ļoti interesanti.
Kāds bija līdz šim garākais pieveiktais posms?
Līdz šim biju veikusi SKM 55 km.
Pēc Bikstiem tad jau Valmierai Tu esi gatava?
Kaut kā nepatīk tā apgalvot. Liekas, ka Valmierai nekad nebūšu gatava. Skrējiens ir sevis izaicinājums, un kolektīvi to darīt ir jautrāk.
Kā Tu motivē sevi šādos garos skrējienos?
Tādos brīžos asfalts runā ar mani un liek turpināt! Viena no sajūtām, kas man nepatīk visvairāk, ir puspabeigtība. Ja kādā brīdī iezogas prātā doma, ka nu jau ir gana, tad visu laiku domāju par to, kādi iekšēji pārmetumi būs, ja izstāšos. Grūtības ir pārejošas, bet padošanās mūžīga. Tas laikam arī ir galvenais dzinulis.
Vai un kā Tu plāno savus treniņus?
Cenšos izkustēties vismaz katru otro dienu pa savas puses mežiem. Parasti skrienu cik patīk, kad patīk un kā patīk, pie plāniem nepieturos.
Kādi vēl Tev plāni šim gadam?
Neskaitot burvīgās Latvijas izskriešanu pēc iespējas vairāk pasākumos, vēlētos piedalīties arī kādās sacensībās ārzemēs.
Tev ir svarīgs kāds konkrēts skriešanas mērķis?
Konkrēta mērķa nav. Varbūt vēlētos redzēt, kurš ir tas punkts, pie kura nāksies apstāties. Bet to es nekad neuzzināšu, ja nemēģināšu.
Novēlējums skriešanas biedriem?
Cilvēki man apkārt izturas skeptiski, netic nospraustajiem mērķiem un nemitīgi cenšas atturēt no to īstenošanas. Es uzskatu, ka zaudēju spēku tikai tajā brīdī, kad sāku domāt, ka man tā nav. Daudzi sev uzstāda zemus standartus un mērķē zemu, tāpēc tik vien arī sasniedz, tāpēc domājiet lielas domas, atkārtojiet tās atkal un atkal, līdz tās kļūst par pārliecību!
P.S. Brauciet ciemos uz Rēzekni! Apskriesim apkārt Rāznai un uzskriesim Mākoņkalnā! Bet pirts gan man nav. Jaukus visiem treniņus. Noskrien!
Lai arī es drīzāk teiktu, ka tā nekad nebeidzas, bet lai jau – tikko oficiāli ir sākusies jaunā skriešanas seriāla “Skrien Latvija” sezona, ko 6.aprīlī atklāja Rēzeknes pusmaratons. Tad nu, par to un ap to arī pastāstīšu!
Mazai atkāpei uzdošu jums vienu jautājumu:
Vai ziniet, kā jūtas mazs bērns, kad viņam atņem vismīļāko konfekti, ko viņš teju, teju jau bāzīs mutē, lai pārlaimīgi izbaudītu cukuroto saldumu..?!?! Nē?? Nu tad pamēģiniet atņemt mazam bērnam konfekti un paskatieties, kāda būs viņa reakcija!
Jēēēēs… tā es jutos, kad janvāra beigās fizioterapeits man pateica – skriet nedrīkst… “Brauc ar riteni, peldi, trenē muguru, bet skriet nevar!” Tā viņš teica… Detaļās neieslīgšu, bet principā tikai tāpēc, ka sāp kāja, bet vainīga ir mugura…
Un tā pagāja divi mēneši bez skriešanas… Minos ar riteni, peldēju, vingroju un cerēju, ka drīz viss pāries.
Un tad pienāca marta sākums, kad fizioterapeits atļāva “sākt lēnām tipināt”! Un tad es jutos tā:
Biju gatava tajā pašā dienā mesties ielās!
7.marts. Šodien ir tieši mēnesis, kopš atsāku tipināt!
Jauna sezona – jauna tehnika
Tiešām sāku lēnām, joprojām skrienu lēnām, lai neiekultos atpakaļ traumā. Jāsaka, ka tas ir visai smagi! Emocionāli smagi, jo gribas skriet kā agrāk, bet reāli nevar… Pamazām samierinājos ar to, ka man jāmācās skriet – pie tam ar ļooooooti lēnu tempu… Tā nu es sāku apgūt arī priekš sevis jaunu skriešanas tehniku: nelikt soli no papēža. Un jāsaka, ka tas palīdz, jo, acīmredzot, mugurai ir mazāks trieciens, bet līdz ar to – arī kāja nesāp tik ļoti.
Kilometru pie kilometra… Temps gandrīz divas reizes lēnāks, kā pirms pauzes. Distances divreiz īsākas, kā pirms pauzes… kāja vēl sāp, un katru reizi, kad izeju ārā, iestāstu sev, ka lēnām un pamazām, un, galu galā, viss būs ok! Galvenais – nepārforsēt!
Lēnām cenšos atgriezties trasē… :)
Un tā es lēnām attipināju līdz Rēzeknes pusmaratonam. Pagājušā gada beigās paspēju iegādāties abonementu, tāpēc par pieteikšanos nebija jāsatraucas, bet ilgi vēl pirms tam domāju – vai nebūtu prātīgāk pārreģistrēties uz 10km distanci… Bet tad, kad es parunāju ar sevi un nolēmu, ka, ja es saņemšos un skriešu nevis uz savu laiku 1h45min, bet gan uz 2h30min, tad varu arī tipināt garo distanci jeb 21.0975km. Tā nu Rēzeknes pusmaratons ir bijis mans garākais skrējiens šogad!
Noskrēju. Mazliet ātrāk, nekā sākotnēji biju plānojusi (2h12min), toties ilgāk kā jebkad agrāk.
Jāsaka, ka gāja ārkārtīgi grūti – nekad nebija bijis tik grūti… Labāk nemaz neteikšu, ar kādu vidējo pulsu tur kūņājos. Sākumā kopā ar lieliskajām 2h20min tempa turētājām Evitu un Laumu, kas jau pašos pirmajos kilometros paspēja izteikties: “Austiņu nav [mūzika], temps lēns.. Kaut kas nav!” Bet kā mēs kopīgi izsecinājām – nav ko sezonas sākumā uzstādīt rekordus, tad būs grūtāk pārspēt rezultātu vēlāk! Tad nu lūk – man būs plaša zona, kur izvērsties! Galvenais, ka kāja jūtas salīdzinoši labi.
Lēnām tipinot… :)
Jauna sezona – jauns uzraksts
Agris vēl pirms starta paspēja pacilāt manu krekliņu un apsveikt ar atgriešanos. Es jau zinu, ka šis uzraksts viņam ir zibējis garām arī iepriekš un izskatās, ka citādāk viņš mani nemaz neatpazīst. Es jau pagājušajā gadā jums solīju, ka būs – būs jauns uzraksts! Ir jauns!
Par to vieni no aizmugures kliedz:“Tā taču Baiba, kurš tad vēl?! Labs uzraksts!”
Citi, mani apsteidzot, rāda īkšķus gaisā un vēl labu gabalu sauc “Labs uzraksts! Riktīgi labs!”
Bet no citiem finišā nākas dzirdēt: “Piedod, bet es beidzu ātrāk!”
Yes! Jauno sezonu sākam ar
“Beidzam reizē?!”
Jauna sezona – jauna komanda
Tā ir sanācis, ka šogad jau trešo gadu skriešanu jautrāku padara arī komandu cīņas. Ja pagājušajā gadā es nebiju nevienā šāda veida komandā, tad šogad esmu Vāvere! Lūk, mūsu logo:
Jau pēc nepilnas nedēļas, 6.aprīlī, ar Rēzeknes pusmaratonu startēs “Skrien Latvija” jaunā sezona, kur iespēja būs startēt gan ierastajās distancēs, gan komandu cīņās, kas kļūst arvien populārākas.
Komandu cīņas notiks jau trešo gadu. Pirmajā sezonā triumfēja “VSK Noskrien” (Inga Pelša, Mareks Šīrants, Kaspars Tūbelis, Uldis Kļaviņš, Kristaps Kaimiņš un Renārs Roze), bet pērn pie uzvaras tika komanda “Veikals Maratons/ASICS” ar diviem Londonas olimpisko spēļu dalībniekiem Valēriju Žolneroviču un Daci Linu. Kopā ar viņiem panākumu kaldināja Andrejs Sergejevs, Andrejs Jesko, Diāna Panovska, Jānis Višķers un Liene Bernsone.
Arī šogad čempioni būs ierindā, taču ar savādāku sastāvu nekā pirms gada – Valēriju Žolneroviču, Andreju Sergeju un Jāni Višķeru nomainījuši Jānis Kūms un Jānis Gailis. Jāpiebilst, ka aizgājušie dalībnieki deva nozīmīgu artavu uzvaras veicināšanā, tāpēc jāatceras senā patiesība – titulu ir vieglāk izcīnīt nekā nosargāt. Vai “Veikals Maratons/ASICS” tas izdosies?
2013.gada vicečempione “NIKE RIGA RUN 1″ šogad tikusi pie jauna nosaukuma un turpmāk būs “Sportland/Nike – 1″. Sastāvā no pērnā gada palikuši Aigars Matisons, Baiba Muzikante, Jānis Girgensons, bet pievienojušies Diāna Jakubjaņeca, Jevgeņijs Turkins un Reinis Hartmanis. “Sportland/Nike” šogad startēs ar divām komandām un otrā arī būs ļoti spēcīga –tajā būs Dmitrijs Serjogins, Konstantīns Dinārs, Inna Poluškina, Jānis Višķers, Kristaps Bērziņš, Andrejs Dmitrijevs un Toms Kunakovs. Jāuzsver, ka Serjogins un Dmitrijevs pērn skrēja “NIKE RIGA RUN – 1″ sastāvā, Višķers bija čempionu “Veikals Maratons/ASICS” rindās), bet Kristaps Bērziņš pārstāvēja “SPORTLAT 1″.
Arī pērnā gada bronzas medaļnieki “VSK Noskrien & hotelalicia.com”, kuru sastāvā pērn bija četri 2012.gada čempioni komandu cīņās (Roze, Šīrants, Kaimiņš, Kļaviņš), šogad skrien ar jaunu nosaukumu – “Adidas & VSK Noskrien”. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu komandas sastāvs ir palicis gandrīz nemainīgs – ierindā palikuši Roze, Šīrants, Kristaps Kaimiņš, Jeļena Ābele, Ilona Marhele un Normunds Runčs, bet Uldi Kļaviņu nomainījis Rolands Kaimiņš.
Sacensībām jau reģistrējusies arī allaž spēcīgā “SPORTLAT” komanda. Pēc bronzas komandu cīņu pirmajā gadā pērn “sportlatieši” palika uzreiz aiz labāko trijnieka, tādējādi šogad noteikti lūkos atgriezties uz pjedestāla. Kā ierasts, “SPORTLAT” komandā būs Jolanta Liepiņa, kura tās sastāvā bija arī iepriekšējās sezonās, bet kopumā sastāvs ieguvis pavisam jaunas aprises – pērn komandā startēja vēl tikai Mārtiņš Jocis, bet pārējie četri dalībnieki “SPORTLAT” rindās ir debitanti – Dainis Stepe, Kristaps Vējš –Āboliņš, Raimonds Siliņš un Māris Pakārklis. Visnotaļ spēcīgs sastāvs, lai šosezon sevi apliecinātu.
Pēdējos gados arvien vairāk skriešana atdzimst Ozolniekos, par ko liecina arvien lielāku popularitāti gūstošais skriešanas seriāls “Uzlūdz Ozolnieki”, tāpēc nav pārsteigums, ka Ozolnieki nokomplektējuši sastāvu 2014.gada komandu cīņām, turklāt, ar divām komandām.
Maz ticams, ka ar divām komandām aprobežosies kuplā “VSK Noskrien” saime, kas sezonas gaitā raujas vairākās frontēs – gan paši skrien, gan palīdz skriet, šogad nodrošinot tempa turētājus “Skrien Latvija” seriālā visiem posmiem. Pagaidām “noskrienieši” gan nokomplektējuši tikai divas komandas (vēl arī “VSK Noskrien Eži”), bet pērn bija pat deviņas! Galvenais nav uzvarēt, galvenais ir noskriet, vai ne?
Līdz otrdienai, 1.aprīlim, bija pieteikušās 17 komandas – bez jau pieminētajām “Veikals Maratons/ASICS”, “Sportland/Nike 1″, “Sportland/Nike 2″, “Adidas & VSK Noskrien”, “SK Ozolnieki – 1″, “SK Ozolnieki -2″, “SPORTLAT” un “VSK Noskrien Eži” arī A/S “UPB”, “AIZKRAUKLE”, “APOLLO.lv”, “Carnikavas Sporta centrs”, “Jēkabpils Sporta centrs”, “Līvānu novada vieglatlētikas klubs”, “Møller Auto Ventspils”, SK “Alise” un “SWEDBANK”. Iepriekšējo gadu tendences liecina, ka komandu skaits sezonas gaitā var sasniegt pat pussimtu – ja aizpērn startēja 29 komandas, tad pērn jau 38. Piesakies!
Kā tiks noteikti uzvarētāji?
Lai noteiktu labāko komandu, seriāla ietvaros tiks vērtēti komandas dalībnieku iegūtie punkti. Komandas sastāvā drīkst būt maksimāls 7 dalībnieki, kuriem jāstartē pusmaratona (maratona) vai NIKE Tautas skrējiena (10 km) distancē.
Komandas ieskaitē tiks ņemti vērā arī NIKE Tautas skrējiena (10 km) rezultāti, bet ne vairāk kā 2 labākie individuāli iegūtie punkti, kas tiek summēti komandas vērtējumā. Seriāla ieskaiti veido gan pusmaratona (maratona), gan Nike tautas skrējiena individuālie rezultāti. Piemēram, komandas vērtējuma iespējamie varianti:
1) 4 labākās ieskaites pusmaratonā (maratonā);
2) 3 labākās pusmaratonā (maratonā) un 1 Nike Tautas skrējienā;
3) 2 labākās pusmaratonā (maratonā) un 2 Nike tautas skrējienā.
Katrā posmā tiek ņemti vērā 4 labākie individuāli iegūtie punkti un tie tiek summēti. No seriāla ieskaitē esošajiem 7 pusmaratoniem (maratona) tiek ņemti vērā 5 labāko posmu, kuros komanda ieguvusi augstākos punktus, punktu summa
Lai piedalītos komandu ieskaitē, jāiesūta komandas sastāva pieteikums uz e-pastu info@skrienlatvija.lv
Atceries!
Rēzeknes pusmaratons norisināsies jau 6.aprīlī. Iepriekšējā pieteikšanās līdz 2.aprīlim, jo pēc tam pieteikties varēs tikai EXPO laikā un sacensību dienā reģistratūrā, kur maksa visās distancēs manāmi paaugstināsies.
Pieteikties var internetā www.rezeknespusmaratons.lv un www.skrienlatvija.lv, “Xtreme Sports” veikalā Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 117, “Sportlat” birojā Rīgā, Ganību dambī 25d.
Informāciju sagatavoja:
Biedrība “Skrien Latvija”
info@skrienlatvija.lv
Tālr. 67291526
Nu, lūk. Ievadīju šodienas 10 km www.noskrien.lv datubāzē un saņēmu automātisko „uzmundrinājuma” sveicienu no sistēmas: „Šis ir tavs pirmais skrējiens 2014. gadā. Ja nevari mainīt situāciju, maini attieksmi pret to.”
Te bija jāaizdomājas. Jā, situācija ir kā uz delnas. Ir 21. februāris un pirmais skrējiens šogad. Vai es to varēju mainīt? Droši vien, bet attieksme nebija īstā. Precīzāk – nebija Skriešanas Prieka. Jau iepriekš, garajos un tumšajos vakaros sēžot ar TV pulti vai datorpeli vienā rokā un vīna glāzi vai Alus skārdeni otrā, pa reizei iedomājos – kur tu tagad esi, mans Skriešanas Prieks? Kā dzīvo, ko dari? Kā tev klājas bez manis? Vai tu kādreiz atgriezīsies? Vai varbūt patiesībā tavs īstais vārds bija Uz Brīdi Aizšmaukt No Mājas Un Pabūt Vienatnē Ar Sevi?
Un tad sapratu. Tas nekur nebija pazudis. Vienkārši aizgājis ( palaists?) ziemas guļā. Pāris neveiksmīgie modināšanas mēģinājumi un sajūtas pēc tiem lika saprast, ka vēl par agru. Bet šodien, krekstēdams, žāvādamies un stenēdams, kaut ko nesaprotamu murminādams, no kura cenzētais atlikums bija apmēram ”nu kas tā tāda par nežēlīgu pasauli, ka jāceļas tādā agrumā”, tas pamodās. Saīdzis, samiegojies, bet pamodās. Ķermenis, kuram šie garie un tumšie vakari tīri labi gāja pie sirds, jo nebija jātērē tik sūri grūti krātās kalorijas, kuras tas gādīgi kā glābšanas riņķus pamazām vien bija aptinis ap visām iespējamām vietām, visvairāk jau ap jostasvietu, saīgušajam Skriešanas Priekam aktīvi piebalsoja: „Nav taču prāts tagad līst no mājas ārā, jo redzi, jau pēc puskilometra tev sāp te, tur un tur, ej, ka nu labāk mājās vai vismaz nejoņo tik traki. Paej soļos. Redzi, kā pulss skrien, tas nemaz nav labi tavos gados, nu nemoki sevi. Un tu tagad skriesi Lielo Apli?? Tur tak būs pa asfaltu jāskrien! Atceries, kā tev kādreiz celis sāpēja?”
Un tā tālāk tādā pašā garā. Bet nu nekas nelīdzēja, bija vien vecajam zēnam jāsaņemas un jāiespringst, lai pienācīgi pumpētu, svīstu un darītu visu pārējo, ko skrējēja ķermenim jādara. Galu galā līdz Rēzeknes pusmaratonam palikušas tikai 43 dienas. Galu galā ir plāni, par kuriem vēl bail atzīties, bet kas neuzkrītoši klauvējas un grib tikt iezīmēti treniņplānos un atķeksēti paveiktā sarakstā.
Kāpēc viss šis garais penteris? Kur morāle? Pavisam vienkārši – ja arī jums ir pazudis Skriešanas Prieks, nemeklējiet to nekur tālu un nepārmetiet tam, ka tas jūs pametis ar salauztu sirdi. Ļoti iespējams, ka tas tikai iesnaudies un guļ. Neceremonējaties un modiniet to augšā! Jums abiem kopā vēl pudu endorfīnu izēst!
km 
-