VSK Noskrien

Pārtrenēšanos var definēt kā hronisku nogurumu, tāpēc līdz šādam stāvoklim visvieglāk var nokļūt vienkārši ilglaicīgi nedodot organismam pienācīgu atpūtu. Katrs treniņš organismam ir lielāks vai mazāks stress, pēc kura nepieciešams atjaunoties, un, ja organismam ilglaicīgi tiek uzlikta slodze, pie kuras tas nav iepriekš ticis pieradināts un tam netiek dota pienācīga atpūta, tad pirmās pārtrenēšanās pazīmes būs klāt itin ātri.

Viens no pirmajiem brīdinājuma signāliem par to, ka organisms nav pietiekami atpūties ir paaugstināts miera pulss, t.i., pulss vakarā pirms aizmigšanas vai no rīta pirms pamošanās. Ja vairākas dienas pulss miera stāvoklī ir jūtami augstāks kā ierastais miera pulss, tad, ja vien nav piezagusies kāda saslimšana, tā ir pazīme, ka ķermenis nav pilnvērtīgi atpūties. Ja pārtrenēšanās jau ir nopietnāka, tad pa nakti var būt sliktāks miegs, organisms kļūst uzņēmīgāks pret slimībām, augstāks par ierasto var būt arī pulss treniņos, ilgstošs nogurums, visbeidzot, ilgtermiņā arī pasliktināsies rezultāti sacensībās.

Būtisks un ilglaicīgs kilometrāžas pieaugums, pārāk strauja skriešanas atsākšana pēc ilgāka neskriešanas perioda, daudz viens otram sekojoši smagi treniņi – šie visi var būt cēloņi dažādām traumām, bet, ja no traumām tomēr izdodas izvairīties, tad tikpat labi sliktais iznākums var būt tieši pārtrenēšanās. Tāpēc, ja savās skriešanās gaitās gribi izvairīties no pārtrenēšanās pazīmēm, tad treniņos skrien ar prātu – skriešanas apjomu un intensitāti audzē pakāpeniski, pēc smagiem treniņiem dod ķermenim pietiekamu atpūtu, kā arī centies izvairīties no nevēlama stresa savās ikdienas gaitās, jo ne tikai fizisks, bet arī psiholoģisks stress atstāj negatīvu efektu uz kopējo organisma noguruma fonu. Savukārt, ja parādās pirmās pārtrenēšanās pazīmes, tad atslēgas vārds ir ‘atpūta’.