Līdz oficiālajam sezonas sākumam atlicis vien nedaudz vairāk kā mēnesis, tāpēc beidzot pienācis laiks apkopot to, kam šogad dzīšos pakaļ. Ja iepriekšējais gads bija medaļām ražens un panākumiem, un rekordiem bagāts, tad šogad jāspēj pacelt latiņa kaut nedaudz augstāk. No vienas puses tas, ka tik strauji progresēju jeb – beidzot sāku skriet – ir labi un deva ievērojamu devu pārliecības par saviem spēkiem, bet no otras puses tas tikai nozīmē, ka turpmāk katra sekunde ātrāk nāks daudz grūtāk un būs krietni jānopūlas, lai tikai sasniegtu pagājušā gada līmeni, ne tikai pārspēt uzstādītos rekordus. Tos var apskatīt šeit, bet kalna virsotni no tā pakājes var redzēt zemāk esošajā tabulā.
| Distances | I |
| 5k | 15:30 |
| 10k | 32:30 |
| 15k | 49:00 |
| Pusmaratons | 1:12:00 |
| 30k | 1:43:00 |
| Maratons | 2:37:00 |
Kas ir “I”?
Tā ir pirmā sporta klase. Uzreiz gan var redzēt, ka daži laiki tur ir nesamērīgi. 30k 1:43?! Tas ir 3:26 temps – ātrāk kā 1:13 pusmaratonā, kas ir mans šībrīža rekords. Arī, lai sasniegtu 15k laiku būtu nepieciešams skiet ar 3:16 tempu. Man jau galva sagriezās par to domājot. “Klasiskajās” distancēs gan – gada mērķis būtu noteikti noskriet maratonu zem 2:37, vēlams ap 2:35, uz ko cerēju jau pagājušā gada oktobrī Frankfurtē, kā arī pusmaratonā iespēt izspiest no sevis 1:12. Nezinu, kur es tās sekundes sakasīšu, bet jāvar. Uz 15k un 30k īpaši nekoncentrēšos, kā būs, tā būs. Tāpat gadā sanāk tikai divas šīs sacensības un ļoti daudz ko izteiks konkurenti attiecīgajā dienā. 5k ļoti gribētos tikt zem 16 minūtēm, bet 10k ap 33 minūtēm.
Kur es to visu skriešu?
Pirmās sacensības paredzētas Bostonā – 120tais Bostonas maratons 18tajā aprīlī. It kā skrienu, skrienu, bet nupat tikai sapratu, ka atlicis mazliet vairāk par mēnesi līdz startam; startam, kurā skries 40’000 skrējēju plecu pie pleca, līdz startam vienā no pasaules slavenākajiem maratoniem. No Latvijas vēl piedalīsies tikai Prokopčuka, tāpēc vien vajadzētu saņemties un uzstādīt kaut cik pieklājīgu rezultātu. Nupat arī Dainis Limanāns sezonu sāka ar iespaidīgu PB – jābeidz slinkot. Lai kā arī nebūtu un lai cik muļķīgi tas neizklausītos, bet savā ziņā svarīgāks starts par Bostonas maratonu, vismaz rezultāta izteiksmē, būs aprīļa beigās paredzētais Biķernieku pusmaratons. Šogad skriešu visnotaļ konkurētspējīgā komandā – Veikals 42km/Saucony kopā ar Andreju Jesko, Kārli Vīksni, Ingu Zālīti, Vadimu Belousovu, Dāvi Rozīti un Ediju Dzalbu. Tā kā būšu jau ceļā uz ASV, tad Skrien Latvija seriāla atklāšanas posms Rēzeknē man ies secen. Ceru, ka komanda nostartēs godam un konkurenti vēl nebūs ieskrējušies. Biķerniekos tad arī atklāšu skriešanas sezonu Latvijā. Par rezultātu vēl pāragri spriest, jo nav ne mazākās nojausmas kā atjaunošos pēc Bostonas.
Tālāk maijs tāds nosacīti patukšs – nākamās sacensības tikai Rīgas maratons, bet kāds! Pirmo reizi turēšu tempu uz 3h, kas noteikti būs liels izaicinājums. Pēc Viļņas pieredzes 3:15 jāaug uz nākamo līmeni. Ja vēl nesen domāju, ka skriešu arī abas īsākās distances 10k un 6k, tad tagad vairāk sliecos tikai uz 10k, kurā tad turētu tempu draudzenei – ja viss izdosies, tad uz 50min. Nezinu vai gribu spiesties ar beigtām kājām tajā 6k pūlī, es vēl padomāšu.
Jūnijs, jūlijs, augusts un septembris pa Latviju – LSC, Skrien Latvija posmi, varbūt, ja sanāks, kāds Stirnu Buks, gribētos jau arī pa mežu nedaudz padauzīties. Noteikti iespēju robežās piedalīšos VSK Noskrien pasākumos un koptreniņos, bet tajā pat laikā centīšos izvairīties no visādām avantūrām, lai taupītu kājas, piemēram, neskriešu pie Jāņa dzert tēju.
Sezonu, kā ierasts, gribētu nobeigt ar uzviju kādā ātrā rudens maratonā. Kādu laiku pretojos, bet kolēģu spiediena rezultātā un citu iemeslu dēļ esmu nolēmis atgriezties Frankfurtē un atdot parādu. <2:40; 2:35; <2:35? Rādīs laiks, forma, traumas, laikapstākļi un sazin vēl kas. Vai pusmaratonu sezonu arī noslēgšu ārpus Latvijas? Tad jau redzēs, bet diezgan garšīgs izskatās Ķelnes maratons ar tā pusmaratonu, ātrs arī un labā laikā. Pagaidām gan nevienam vēl neesmu pieteicies, tāpēc pāragri runāt par ko konkrētu.
Renča skatlis 30, varbūt nozīmīte 200km nedēļā, noteikti ne 100km sacensībās vai treniņā, kaut gan 50km gribētos šogad noskriet kaut cik pussacensību režīmā. Vai kaut ko aizmirsu? Iespējams, bet visumā tāds apmēram izskatīsies mans 2016tais gads. Cerams, ka viss izdosies.
Skrienam!
Pārpublicēts no topinja bloga
Maratonu pieveikt var jebkurš. Pat, ja tu esi piecdesmit sešus gadus vecs un nekad neesi skrējis. Pat, ja tev ir liekais svars un nevari sev atteikt kūkas. Pat, ja esi jaunā māmiņa un visu dienu jārūpējas par mazuli. Bet daudz patīkamāks maratons tev būs, ja pirms tam būsi trenējies. Nākamnedēļ sākas klasiskās sešpadsmit nedēļas līdz 
km 
-