23.-24. jūlijā Raunas apkārtnē notika Eiropas čempionāts rogainingā. Tajā piedalījās 5 aktīvi kluba biedri, kas pārstāvēja 3 dažādas komandas. Šis būs atskats par to kā katram ir gājis. Brīdinājums – pārlieku iedziļināšanās orientēšanās lietās rada neglābjamu atkarību. Un būs ilga lasīšana, kā nekā 24h rogainings. Lasīt tālāk.
Stāsts būs garš. Bija daudz notikumu un, lai neietu zudībā izdarītais, redzētais un dzirdētais, nekas cits neatliek. Skriešanas sniegtās baudas ziņā Liepājas Pusmaratons man bija veiksmīgākais no 4 pieveiktajiem pusmaratoniem un viena maratona. Mans laiks 2:18:38, vidējais ātrums 9,147 km/h (6,34 min/km). Rezultātā 344. vieta no 377 startējušiem dalībniekiem. 10 nefinišēja. Šogad labākais laiks un labākais skrējiens, jo faktiski vienā tempā noskrēju visu distanci un iets netika. Lasīt tālāk.
Vai esi redzējis cilvēku kas no rīta skrien? Protams, ka esi redzējis. Tavuprāt, tā ir jēdzīga nodarbe vai bezjēcīga? Noteikti jebkurš teiks, ka noderīga – skriet tas ir forši, fizkultūra. Bet Kārlim Apkalnam uzreiz ir jautājums – “Cik cilvēki no šī skrējēja rīta agrumā tiek pabaroti? Nav bezjēdzīgākas nodarbes kā no rīta skriet pa parku.” Un pēc brīža viņš paziņo, ka šogad otro reizi ir noskrējis Nordea Rīgas maratonu. “Jo, ja to dara pietiekami ilgstoši un pietiekami regulāri, tad šis cilvēks, kas no rītiem skrien, var izdarīt ko vērtīgu.” Lasīt tālāk.
Dienasgrāmatas raksta ne tikai mīlas mokas atklājušas skolnieces vai romantiski noskaņoti puiši. Izrādās, katram rūdītam skrējējam ir tāda īpaša burtnīca vai fails, kurā viņš katru dienu pieraksta savas sajūtas. Ne jau par princi baltā zirgā, bet par piedzītiem muskuļiem, pulsiem, sāpēm potītēs, noskrietā laikiem, distancēm. Skrējēja dienasgrāmata palīdz pašam organizēt treniņus un saprast kļūdu vai veiksmes cēloņus. Lasīt tālāk.
Neformālās sarunās policisti stāsta par saviem arestu kurioziem, pavāri par ēdieniem ko taisījuši slavenībām un datoriķi par to cik ātri var iekļūt tavā draugu profilā. Skrējēji stāsta par citiem trakajiem skrējējiem. Par Didzi un viņa pusmaratoniem brokastu vietā vai par Mareka attiecībām ar strūklakām.
Par Aināru es stāstu apmēram tā. “Mums komandā ir viens džeks. Reāli aizņemts, daudz darba, visādi pienākumi, ka pat pusdienas nav laika ieēst. Vienīgā iespēja viņam skriet ir uz miega rēķina. Ceļas ātrāk nekā pārējā ģimene un iet skriet. Un jāskrien viņam ļoti ātri, jo mazi bērni, kā zināms, arī agri ceļas.” Lasīt tālāk.
Viņi uzdrošinājās un noskrēja. Viņi noticēja savām spējām, pienācīgi sagatavojās un noskrēja savu pirmo pusmaratonu Nordea Rīgas maratona laikā. Viņi pārspēja paši sevi, noskrēja līdz galam un uzvarēja. Viņi skries atkal un liks saņemties skriet citiem. Viņi ir mūsu varoņi. Lasīt tālāk.