Tev ir motivācija skriet, bet nav laika, vai vismaz tā tev šķiet. Šie divdesmit pieci padomi palīdzēs tev iekļaut skriešanu vissaspringtākajā laika grafikā. Lasīt tālāk.
|
||||||
Tev ir motivācija skriet, bet nav laika, vai vismaz tā tev šķiet. Šie divdesmit pieci padomi palīdzēs tev iekļaut skriešanu vissaspringtākajā laika grafikā. Lasīt tālāk. Gatavojoties kļūt par pirmo cilvēku pasaules vēsturē, kurš izskrējis maratonu no divām stundām, uzgāju šādu visiem labi zināmā skriešanas pētnieka un grāmatu autora Fila Maftona rakstu par tieši šo pašu tēmu – 1:59 maratonu. Raksts ir garš, sadalīts pa astoņām nodaļām, tāpēc šeit padalīšos ar jums, VSK Noskrien biedri un biedrenes, tikai svarīgākajos katras nodaļas aspektos, bet pilnos tekstus oriģinālvalodā esat laipni lūgti lasīt paši. Rakstot šo rakstu, es pilnībā apzinos, ka tā rezultātā, iespējams, zaudēšu cīņā par pirmā 1:59 maratonista godu, un ar šo apziņu samierinos. Lasīt tālāk. Man nekad nav bijis skriešanas treneris. Visi ieteikumi un secinājumi ir balstīti uz maniem novērojumiem, pieredzi, sarunām ar draugiem, konsultācijām ar speciālistiem un internetā atrasto informāciju. Vasara, it sevišķi tik laba, ir grūts laiks, lai sagatavotos pusmaratonam vai maratonam Valmierā. Ir vajadzīgs liels gribasspēks celties agri no rīta, lai paspētu noskriet treniņu pirms saule ir visu apkārt uzkarsējusi. Ir vajadzīga liela drosme un daudz ūdens, lai skrietu dienas vidū, kā arī dzelžaina apņēmība, lai nevis dotos uz pludmali un dzertu aukstu alu, bet skrietu. Lasīt tālāk. Skriešana un citas sportiskās aktivitātes ķermenim ir zināma veida pārbaudījums. Skrienot pieaug sirds ritms, nodarbinātie muskuļi tiek daudz aktīvāk apgādāti ar asinīm, paātrinās elpošana, paaugstinās ķermeņa temperatūra, kājas un rokas strādā daudz aktīvāk, izdalās adrenalīns un asinīs var uzkrāties pienskābe. Lai organisms efektīvi sākt strādāt iecerētajā režīmā, pirms sportiskajām aktivitātēm tas ir jāsagatavo slodzei, un tieši tāpat, lai organismam pēkšņi neiestātos šoks, kad skrējiens strauji tiek nobeigts, organisms pēc skrējiena atkal ir jāsagatavo miera stāvoklim. Šos sagatavošanās procesus tad arī var uzskatīt par to, ko mēs pazīstam kā iesildīšanos un atsildīšanos. Lasīt tālāk. |
|
|||||
Redakcija un kontakti |