Biedriem

Mans Ņujorkas maratons 2012

Viss notika ne tā kā plānots – plānotais nenotika un neplānotais notika. Un jāatzīst, pirmo reiz man esot tur, Ņujorka nebija uzmanības fokuss pati par sevi, bet kalpoja par fantastisku notiekošo notikumu fonu. Līdzīgi kā Vudija Alena filmās – paši par sevi aizraujoši notikumi, kas robežojas ar piedzīvojumu sajūtu un tad vēl papildus tam metropole – Ņujorka! Lasīt tālāk.

Ņujorkas maratons: tagad par to var pastāstīt

Mana sacensību diena sākas pussešos no rīta, uz dīvāniņa, kaut kur Manhetenas viducī. Draudzenes brālis žēlsirdīgi atļāva pārnakšņot savā smalkajā 42. ielas dzīvoklī, pašlaik viņa mazais kaliko šķirnes kaķis laiza manu elkoni, bet modinātājs ārdās, lai mani pamodinātu. Lasīt tālāk.

Nordea Rīgas maratona Nords

Lai noskrietu maratonu, jāgatavojas ir vismaz sešpadsmit nedēļas. Lai noorganizētu maratonu, to jāsāk plānot gandrīz vai nākamajā dienā pēc iepriekšējā maratona. Par Nordea Rīgas maratonu, labākajiem pasaules maratoniem, skriešanas līdzjušanu un to, kāpēc Nordea Rīgas maratona direktors Aigars Nords ir skriešanā. Lasīt tālāk.

10 skriešanas ieteikumi

Man nekad nav bijis skriešanas treneris. Visi ieteikumi un secinājumi ir balstīti uz maniem novērojumiem, pieredzi, sarunām ar draugiem, konsultācijām ar speciālistiem un internetā atrasto informāciju.
Lasīt tālāk.

Kā pierunāt sevi neskriet?

Ja kāds meklē aizbildinājumus, lai neskrietu – pajautājat man. Vismaz četras  reizes dažādos savos dzīves posmos esmu mēģinājis uzsākt regulāru skriešanu, bet ilgāk par divām nedēļām neesmu varējis sevi piespiest. Jo vienmēr esmu bijis pietiekami radošs, izdomāt, kāpēc man neskriet. Padalīšos ar aizbildinājumiem, jo varbūt kādam tie noder. Lasīt tālāk.

Ņujorkas Maratons

Maratona skriešanā mani, pats varbūt pat to neatceroties, ievilka Aigars Nords. Satiku viņu uz ielas stūra Rīgā un Aigars jautāja, vai neskriešu Rīgas maratonu. Domāju, ka varētu pamēģināt – pusīti. Tā nu noskrēju pusīti vienu gadu, otrā gadā jau tā pusīte likās pa īsu un sāku domāt par maratonu. Gribēju skriet Ņujorkā, jo tā ir pilsēta, kurā es esmu pavadījis kādu savas dzīves laiku un kas man ir otra tuvākā un zināmākā pilsēta pēc Rīgas. Tomēr sanāca tā, ka savu pirmo maratonu noskrēju Rīgā, jo, lai skrietu Ņujorkā, ir jāpiedalās loterejā, gribētāji tur ir daudzi. Mana laimīgā loze atnāca tikai trešajā piegājienā.

Lasīt tālāk.