Kādā no saviem pēdējā laika skrējieniem pēc tā piereģistrēšanas VSK Noskrien sistēmā man tika paziņots, ka kopējai VSK Noskrien kilometrāžai esmu pievienojis jau x kilometrus. Pievēršot šim x-am uzmanību, nācās secināt, ka esmu jau pavisam tuvu sava pirmā desmita beigām. Tā nu ar katru nākamo skrējienu pētīju, cik tad daudz vēl atlicis līdz desmitu mijai – mazāk par 100 km.. ap 50 km.. nu jau vispār teju, teju būšu klāt..
Pēc vakardienas rīta skrējiena līdz desmitu mijai bija atlikuši vairs tikai 8.25 km, un nu jau bija skaidrs – vakara skrējienā to vēl nesasniegšu, bet rīt no rīta gan šo zīmīgo robežu man beidzot būtu jāšķērso! Kā gadījās, kā ne, bet vakar vakarā sievu aizsūtīju skriet vienatnē, bet pats paliku slinkot mājās. Taču šorīt devos savā ikdienišķajā rīta rosmes stundas skrējienā. Laiciņš bija labs – kādi -8 grādi, bez snigšanas, bet vietām pa vēl nenotīrītu sniega putru, vietām gan jau smuki notīrīts. Tuvojoties skrējiena beigām, bet vēl nesasniedzot atsildīšanās posmu, beidzot arī krita desmitu robeža! Kopā šorīt pieveicu 10.9 km, un nu kopā savā necilajā skrējēja karjerā esmu noskrējis jau 10002.7 km.
Redzēsim, ko jaunu/labu/interesantu man nesīs otrais desmittūkstošnieks!
Pagājušajā nedēļā Kristaps Broks nevis meklēja transportu, kas viņu aizgādās līdz Valtera koptreniņam, bet devās turp skriešus, pieveicot gandrīz 80km tālo ceļu nieka septiņās stundās. Dažiem liktos, ka šāds izgājiens ir droša uzvara Cieņas cīņā, bet pretiniekos bija neviens cits kā Ainīc un šī milžu cīņa noslēdzās ar draudzīgu neizšķirtu, sešpadsmit skrējieniem un katram ap 140 noskrietiem kilometriem nedēļas laikā. 
km 
-