Kaut gan mūsdienās strauji pieaug anglicismi, kas tiek izmantoti latviešu valodā, tomēr es pieturēšos pie latviskākas versijas. 2012. gads bija pēdējais, kad piedalījos Naik Rīgas skrējienā (vai Naik Rīga skrien?! Kā pareizi tulkot?). 2013. gads: trauma. 2014. gads: saaukstēšanās. Nebija pārliecības arī par šo gadu, jo augustā/septembrī es iepriekšējos 3 gadus vienmēr esmu saaukstējies. Organismam liels stress un pārdzīvojumi, ka nav vairs iespējas treniņos skriet pie +30C. Bet, ja nopietni, tad saaukstējos parasti no tā, ka pēc smagiem ātruma treniņiem esmu pilnībā nosvīdis. Savukārt, viltīgais atvasaras vējš atpūtas pauzēs starp intervāliem veicina to, ka varu saķert iesnas. Galu galā šoreiz viss bija kārtībā.
Kāpēc Naik Rīgas skrējiens?
Naik Rīgas skrējiens ir īpašs ar to, ka tās ir tikai vienas no 2 (kopā ar Rēzekni) daudz maz masveidīgajām sacensībām 10km distancē šogad. Iepriekšējos gados bija vēl trakāk, jo tad tā bija vienīgā šāda iespēja. Rīkot šosejas skrējienus šajā distancē kaut kā neskaitās populāri. Vēl 10km skrējiens sertificētā trasē notiek arī Ozolniekos, bet to es kaut kā negribētu pat pieskaitīt pie šosejas skrējieniem. LSC trases aplis ir nomērīts precīzi, tomēr starta vai finiša līnija ir atlikta aptuveni 30m par tuvu, līdz ar to 10km distancē sanāk dažas sekundes par tuvu. Vairāk neko nezinu. Savukārt, pavisam unikāls Naik skrējiens ir tādā ziņā, ka tās, kopš vairs nenotiek Zelta Kedas skrējiens, ir vienīgās masveidīgās skriešanas sacensības Mežaparkā (tur, kur nav ierobežojumu dzimumos). Tagad ir tendence katrā Latvijas kaktā pa kādam skrējienam taisīt, bet par Mežaparku kaut kā piemirsts. Ņemot to visu vērā, tad Naik skrējienu biju sev nodefinējis kā vienu no šī gada prioritātēm, uz ko gatavot sportiskās formas virsotni, kur noteikti iešu uz personīgo rekordu. Treniņos ripoja ļoti labi. Krietni labāk nekā aprīlī, kad stadionā uzstādīju savu personīgo 35:59.1. Jutu, ka sportiskās formas virsotni arī izdevās diezgan veiksmīgi sasniegt tieši uz šīm sacensībām, tāpēc izvirzīju mērķi noskriet zem 35:30. Pēdējās 4 dienas treniņos vairs neko nopietnu nedarīju, tikai vieglie skrējieni, lai svaigums būtu. Trase arī ļoti piemērota labiem rezultātiem: daudz taisno posmu pa labu asfaltu, nav neviena 180 grādu pagrieziena, īpaši asprātīgi uztaisīts tas posms pie Zoo ieejas, tikai 2 pavisam nelieli kāpumi, bet tai pat laikā starts ir dažus metrus augstāk nekā finišs. Vienīgi nepatika, ka 5km distancei starts ir kopā ar pamatdistanci. Īsti nesaskatu šai distancei nekādu jēgu, jo tur tāpat nav precīzi 5km, nav nekāda prestiža, un galu galā ir taču arī stafešu skrējieni (agrāk bija 3.5km posmā, kas ir tuvu 5km). Naik skrējiens man vienmēr ir saistījies tikai ar 10km distanci, kā tas bija pirmos 4 gadus.
Skrējiens.
LSC sacensībās pirms 2 nedēļām man 5km distancē izdevās 2. apli noskriet 15s ātrāk kā 1. apli. Arī Naik skrējienā biju ieplānojis noskriet otro distances daļu ātrāk nekā pirmo. Manuprāt, tas ir optimālākais variants, ja gribās pēc iespējas augstāku rezultātu finišā nevis starpfinišā. Piemēram, 17:55+17:34 varētu būt tas, uz ko man tiekties. Startēju no kādas 3. rindas. Sāku kā ieplānots: tīri uz izjūtām, neviena cita tempam nepielāgojoties. Lai citi pielāgojas man! Likās, ka notrāpīju uz īsto frekvenci. Labi uzķēru ritmu. Mēģināju pārāk netērēt enerģiju uz priekšā esošo apdzīšanu. Ja noķēru, tad pagaidīju izdevīgāku brīdi, kurā paskriet garām pa taisnāko trajektoriju, nevis ar lielu līkumu apskriet. Kartē jau biju nomērījis, kur aptuveni būtu jābūt 1. km atzīmei. Tad nu tajā vietā turēju acis vaļā. Diemžēl neieraudzīju. Nu labi. Gadās. Gan jau būs citur. Toties mani apdzīšanas prieki turpinājās. Pie tam, mani apavi, triecoties pret asfaltu, skaļi plīkšķ. Daži no priekšā esošajiem pat atskatījās. Valdis pat teica, ka mani varēja dzirdēt jau pa gabalu tuvojamies. Tātad ar tik skaļu skriešanu slepus pielavīties konkurentiem no aizmugures man nav iespējas. Bet vismaz tas ir kā brīdinājums citiem Patīkams brīdis bija, kad 5km skrējēji atdalījās projām. Tad arī bija skaidrs, kuri no priekšā esošajiem ir mani tiešie konkurenti. Pēc Zoo ieejas noķēru arī sieviešu līderi Anitu. Un te nu mani apdzīšanas prieki arī beidzās! Pamatīgu gabalu priekšā bija Gatis. Tas man diezgan liels pārsteigums. Un vairāk nevienu tur priekšā uz lielās alejas neredzēju. Toties drīz vien ap 5.km trase atkal mazu gabaliņu pārklājās ar 5km skrējējiem. Biju par šo posmu piemirsis. Te nu brīžam nācās diezgan pamatīgi slalomēt, lai tiktu garām, bet vismaz bija jautri. Pēc tam atkal atguvu acu kontaktu ar Gati, kurš tai skrējēju mākonī bija uz kādu laiciņu pazudis. Jutu, ka pamazām tuvojos. Tai pat laikā jutu Anitas elsošanu turpat aiz muguras (pēc laiciņa gan viņa tomēr sāka atpalikt). Galu galā kaut kur ap 8. km Gati noķēru. Pagāja gandrīz 3 km, kamēr atkal izdevās kādu apdzīt! Te nu man sāka palikt pagalam grūti. Drošvien arī tāpēc, ka priekšā vairs nevienu tikpat kā neredzēju. Nākošais bija gandrīz minūti priekšā! Un arī īsti nezināju, ko Gatis aiz manas muguras dara (atpaliek vai neatpaliek?), jo mani apavi tik skaļi plīkšķēja pret asfaltu, kamēr Gatim tas solis bija pavisam kluss. Tā kā man īsti nebija nojausmas, cik vēl aptuveni jāskrien, un cerības uz kaut vienu kilometra atzīmi man bija zudušas, tad izdomāju vismaz kaut kādu pielietojumu savam hronometram. Mēģināju pēc noskrietā laika noteikt, cik vēl minūtes jāskrien. Galu galā beigu daļu kartē nebiju iegaumējis, un kaut kā jau bija jānoskaidro, kā tos spēkus optimizēt uz pēdējiem kilometriem. Radās vēl viena problēma. Gribējās dzert, tomēr to nedrīkstu darīt, lai skrējiena ritmu neizbojātu. Galu galā priekšā beidzot ieraudzīju ieejas vārtus uz estrādi. Un te nu bija pilns ar 5km skrējējiem. Šoreiz tas man vairs nelikās tik jautri, jo skābekļa piegāde uz smadzenēm vairs tik laba nebija, manevrētspēja ar vairs tik laba nebija uz noguruma fona. Pie tam tie skrējēji katrs skrēja kā pagadās pa visdažādākajām trajektorijām. Grūti prognozēt tālāko trajektoriju. Kaut kā ar lielām mokām izslalomēju caur pūli. Ar elkoni aizķēru laikam tikai vienu skrējēju. Pilnai laimei vēl jutu, kā viena tulzna uzsprāgst, veicot asu pagriezienu. Atlika vēl tikai noprognozēt pareizi rezultātu. Pēc izjūtām likās, ka rezultāts varētu būt ap 35:30-35:40min. Tādu iespēju, ka nebūtu ātrāk par personīgo 35:59, pat nepieļāvu. Līdz ar to tas, ko es ieraudzīju finišā, bija liels šoks: 36:14.
Pēc finiša.
Cīņas karstumā par tulznām nedomāju, bet, novelkot kedas, atklājās, ka uzsprāgusi vēl viena tulzna. Pie tam asinis ir arī izspiedušās laukā no apava. Tulzna pēdas iekšmalā tur, kur iepriekš nekad nekas nav bijis. Var jau visu norakstīt uz anatomiskajām nepilnībām, bet šajās pašās kedās man treniņos tulznu nav vispār, atšķirībā no maniem iepriekšējiem apavu modeļiem. Laikam jau uz sacensībām būs jāpamēģina prettulznu plāksteri vai kaut kādi brīnumi, kas liekami uz pirkstu spilventiņiem. Gan jau tehnika arī pie vainas. Sacensībās distances pēdējo daļu no tehnikas viedokļa skrienu kā pagadās, kas varbūt tomēr nav īsti pareizi. Mans rezultāts? Nu galīgi biju neizpratnē, kapēc nesanāca. Nu šitā es, nabadziņš, nomocījos, lai pēc tam atpaliktu par 15s no sava PB… Atliek tikai turpināt smagi treneties ar putām uz lūpām. Lai kaut ko dabūtu atpakaļ, jāturpina ieguldīt sevī smagu darbu, un tad jau rezultāts neizpaliks.
Šogad jau sesto reizi Mežaparks pulcēs skriešanas entuziastus un profesionāļus lielākajā rudens startā Nike Riga Run. Šoreiz priekšā izvirzām nevis pasākumu, bet faktu, ka skrienam un skrienam Rīgā, tāpēc turpmāk vairāk redzēsi We Run Riga (Mēs skrienam Rīgā) vārdu salikumu saistībā ar gaidāmo skrējienu.
Pēc tam, kad pērn nosvinējām pasākuma 5gadi ar vērienīgu 2 dienu programmu, šogad atgriežamies pie ierastā vienas dienas formāta, lai sniegtu koncentrētu un iespaidīgu piedzīvojumu gan dalībniekiem trasē, gan draugiem un ģimenēm atbalstītāju rindās. Esam pārliecināti, ka šis būs labākais un dalībniekiem bagātākais skrējiena gads un visa organizatoru komanda ir apņēmības pilna radīt patiesus skriešanas svētkus 13. septembrī, Mežaparkā. Lai mērķus realizētu, esam priecīgi, ka palīgā ir nākuši vairāki jauni atbalstītāji, kas līdzīgi kā mēs, saprot cik vērtīgi ir skriet un aktīvu dzīvesveidu veidot par tradīciju gan ik vienam individuāli, gan kopā, kā ģimenei un arī sabiedrībai. Tieši atbalstītāju sniegtā uzticība kopējo mērķu realizēšanai ir nepieciešamā atzinības deva, kas iedrošina mērķēt augstāk ar apziņu, ka ejam pareizajā virzienā.
Izmaiņas, kā jau redzams, ir skārušas arī pasākuma mājaslapu un ceram, ka jaunais risinājums ies pie sirds tās apmeklētājiem, kā arī informācijas atrašana tiks maksimāli atvieglota, lai kāds arī būtu meklētais jautājums. Bet ne jau mājaslapas dizains ir tas ar ko mēs lepojamies, bet fakts, ka aktīvi skrienam līdzi arī laikam un spējam piedāvāt dalībniekiem jaunākas un ērtākas tehnoloģijas, lai skrējiena pieredze ir pilnvērtīgāka un atvieglotāka. Kā labs piemērs kalpo mūsu rīkoto bezmaksas treniņu jaunā uzskaites sistēma, kas kopā ar tehnoloģiju partneri “Tieto Latvija” ir izstrādāta šajā starpsezonā. Viss, kas ir nepieciešams, lai iegūtu jūras ceļojumu uz Stokholmu ar Tallink ir jāreģistrējas mājaslapā http://www.nrr.lv un katra treniņa beigās, ko apmeklēsiet, jānoskenē QR kods un automātiski tiksiet reģistrēts treniņā, kā arī mājaslapā redzēsiet detalizētu informāciju par Jūsu treniņu apmeklējumiem.
Ar prieku varam pastāstīt (kā arī aicināt sekot), ka We Run Riga tagad ir atrodams arī Instagram sociālajā tīklā un šeit Tu varēsi atrast gan gatavošanās procesa aizkulises, gan motivējošus attēlus, kas mudinās uzsākt vai turpināt pieturēties pie aktīva dzīvesveida un regulāras skriešanas.
Novēlam visiem jau reģistrētajiem dalībniekiem panākumus trasē, savukārt tiem, kas vēl domā – atrast motivāciju ieviest skriešanu savā ikdienā un kas vēl labāk to var panākt kā draudzīga sacensība starp līdzīgi domājošajiem vienreizējā atmosfērā, neatkārtojamā norises vietā – Mežaparkā. Ja skrien Rīgā, tad kur vēl labākā vietā?!
Nike Riga Run ir pasākums, kurā kopā ar ģimeni piedalos jau piekto gadu. Pēdējo gadu laikā esmu šajā pasākumā ievilinājusi gandrīz pusi no sava darba kolektīva. Daži nūjo, citi skrien, ko nu kurš. Daži iesaistījuši arī savus ģimenes locekļus. Ņemot vērā, ka Nike Riga Run rīko regulārus treniņus, tad vairāku mēnešu garumā darbā kafijas pauzēs šī ir visbiežāk apspriestā tēma.
Šajā gadā daudz nedomājot biju pieteikusies uz 10 km skriešanas distanci. Mans 14-gdīgais puika bija izlēmis skriet „ piecīti”, bet nedēļu pirms sacensībām viņš saslima. Vēl mazliet bija cerība, ka līdz sacensību dienai jau būs atveseļojies. Tomēr tā nenotika, un viņš palika mājās guļot. Vienīgi vēl pajautāja, kas būs ar Tallink akciju? Akcijas noteikumi nosaka, ka jāpiedalās sacensībās. Nezinu, ko šajā gadījumā nozīmē „piedalīties”, varbūt pietiek, ka esi pieteicies un samaksājis. Bet es ātrumā dēlam atbildu – noskriešu tavā vietā! Neko darīt, braucu uz Mežaparku ar diviem skriešanas krekliem. Pie katra piesprausts savs numurs. Es šogad skrienu pusmaratonus, nevajadzētu būt lielām problēmām noskriet vienu aiz otras 5 un 10 km distances. Turklāt starp skrējieniem man būs apmēram 30 minūšu pauze.
Nododu mantas, kreklu nr.2 iedodu māsai, lai vēlāk nebūtu jāstāv rindā pie mantu glabātuves, un nedaudz iesildos. Tad nostājos pirmajā starta koridorā uz 5 km distanci. Satieku Voldžiku, viņam arī līdzīgi plāni – noskriet 5+10 km. Tiek dots starts. Tā kā esmu skrējiena priekšgalā cenšos skriet, cik vien ātri varu, lai nebremzētu vēl ātrāk skriet gribētājus. Tā nu es turpinu skriet uzņemtajā tempā ap 5 min/km, kurš ir pārlieku ātrs manām spējām, nemaz nerunājot par manu ikdienas Divplākšņu tempu. Kad sāk palikt grūti, tempu nesamazinu, bet apmēram pie 3.km man sāk nežēlīgi sāpīgi durt sānā. Nedaudz samazinu tempu un ar sāpēs saviebtu seju ieskrienu estrādē. Māsa mani ierauga un prasa, kas kaiš? Es vien norādu uz sāpošo sānu. Finiša līkumā stāv Ilga, kas uzsauc – Tev būs labs rezultāts! Saņemos un noskrienu vēl finiša spurtu. Rezultāts priekš manām spējām vienkārši izcils – 27:19. Savā grupā ar šo rezultātu es būtu trešā.
Bet man vēl jāskrien sava distance – 10 km. Satieku Divplākšņus. Tie neizpratnē jautā, kādēļ skrēju „piecīti”? Māsa atbild manā vietā – neuztraucaties viņa skries arī 10 km distanci. Nedaudz atpūšos, pārvelku sausu kreklu ar savu numuru. Joprojām nežēlīgi sāp sāns, bet pēc brīža atkal esmu pirmajā starta koridorā. Šoreiz visapkārt daudz draugu, radu un paziņas. Foršas sajūtas! Māsa aicina skriet lēnām, kopā ar viņu. Atbildu, ka skriešu lēnām, bet tā, lai palīstu zem 1 h. Tempa turētāji uz šo laiku ir tālu aizmugurē. Starts! Skrienu un domāju, vai es vispār noskriešu šo distanci. Pēc noskrietā pirmā apļa saprotu, ka 1h jau gan es neiekļaušos. Nedaudz ieskrienos un sāpes sānā vairs nav tik nežēlīgas. TT uz 60:00 mani noķer pie sestā kilometra. Pat īsti nemēģinu viņiem turēt līdzi. Kādu brīdi viņus vēl redzu savā priekšā, bet tad tie pazūd no mana redzes lauka. Kad ieskrienu estrādē, sev par lielu pārsteigumu izdzirdu mikrofonā sakām, ka līdz 1 h vēl palikušas 40 sekundes. Mēģinu ķert nenoķeramo un finišēju ar laiku 1:00:29. Esmu priecīga gan par abām pieveiktajām distancēm, gan par rezultātiem.
Pirmdien darbā, satiekot kolēģus, cerēju priecīgi dalīties par sacensību iespaidiem. Kad pēkšņi visnotaļ forša kolēģe man uzdod negaidītu jautājumu, kas Tev vakar 5 km distancē notika, ka mana meita Tevi apdzina? Es apmulsu un sāku taisnoties, ka „ piecīti” nemaz neplānoju skriet, ka man sāka sāpēt sāns utt. Pārējie kolēģi līdzjūtīgi noklausījās mūsu sarunā. Bāc, bet es gribēju lepoties ar saviem rezultātiem nevis žēloties. Es to „ piecīti” noskrēju ātrāk par savam spējām un 10 km distanci noskrēju pat par 14 minūtēm ātrāk nekā iepriekšējā gadā.
Jocīgi, vai man ir jāskrien ātrāk par sportisku 14 –gadīgu pusaudzi, kas turklāt visu vasaru regulāri gāja uz NRR treniņiem? Piedodiet foršie kolēģīši, šoreiz šī meitene bija par 20 sekundēm ātrāka par mani :)
No šodienas līdz 5. septembrim t/p “Alfa” “Sportland” veikalā 838 “Nike Riga Run” dalībnieki un aktīvākie treniņu apmeklētāji varēs apmainīt “Nike Riga Run” un “Tallink” kopīgi organizētās akcijas sakrātās uzlīmju kartiņas pret dāvanu karti – apmaksātu jūras ceļojumu uz Stokholmu.
Lai iegūtu jūras ceļojumu uz Stokholmu ar “Tallink”, “Nike Riga Run” treniņu apmeklētājiem vajadzēja piereģistrēt savu dalību 18.augustā notiekošajās sacensībās, kā arī apmeklēt 15 treniņus. Pēc katra treniņa dalībnieks saņēma uzlīmi – kopskaitā bija jāsakrāj 15 uzlīmes īpašajā akcijas kuponā. Dāvanu kartes varēs saņemt “Sportland” veikalā tirdzniecības centrā Alfa no 22. augusta līdz 5. septembrim. Lai iegūtu dāvanu karti, jāuzrāda akcijas kupons ar 15 uzlīmēm, kā arī personu apliecinošs dokuments. Vēlams līdzi ņemt arī savu sacensību numuru, lai vajadzības gadījumā varētu apliecināt savu dalību sacensībās.
“Tallink” īpaši atbalstīja arī “Nike Riga Run” dalībniekus 18. augustā. Par savām disciplīnām uzņēmums izvēlējās bērnu skrējienu un skrituļslidojumu – tajā izlozes kārtībā dalībnieki katrā vecuma grupā meiteņu un zēnu konkurencē ieguva jūras ceļojumu uz Stokholmu visai ģimenei. Līdzīgi kā 2012. gadā, arī šogad katra projektā “Mazajām sirsniņām” iesaistītā ģimene saņēma jūras ceļojumu no “Tallink”.
Līdz Baltijā lielākajam sporta labdarības pasākumam “Nike Riga Run” atlicis mazāk kā mēnesis – tas ir pietiekami, lai kādai no 4 sacensību disciplīnām sagatavoties paspētu arī iesācēji. Šogad “Nike Riga Run” organizatori piedāvā dalībniekiem startēt sacensībās arī bez laika kontroles.
Lai ikviens “Nike Riga Run” labdarības idejas piekritējs varētu komfortabli startēt pasākumā un mazāk pārliecinātiem dalībniekeim piedalīšanās prieku neaizēnotu domas par sportiskiem rezultātiem, organizatori šogad piedāvā jaunumu – startēt arī bez laika kontroles.
Sandijs Pinkulis, SIA „Sportland” Pārdošanas un mārketinga vadītājs: „Šis ir viens no veidiem kā iedrošināt ikvienu – pat ja dalībnieks nejūtas pārliecināts par savām spējām, augstāk par uzstādīto sportisko rezultātu tiks novērtēta dalība pasākumā, lai kopīgiem spēkiem sasniegtu mūsu mērķi – arvien vairāk cilvēku pievēršot aktīvam dzīvesveidam, vienlaikus palīdzot fonda Ziedot.lv projektam Mazajām sirsniņām”
Ja dalībnieks nolēmis piedalīties sacensībās bez laika kontroles, tas nozīmē, ka tā laiks netiks ne mērīts, ne arī publicēts rezultātu tabulā. Iespēja startēt bez laika kontroles tiks piedāvāta visās 4 Nike Riga Run 10 km disciplīnās: skriešanā, nūjošanā, skrituļslidošanā un rollerslēpošanā. Reģistrēties disciplīnām bez laika kontroles var arī visos Nike un Sportland veikalos, kā arī www.nikerigarun.lv.
“Nike Riga Run” organizatori atgādina, ka ikviens sporta entuziasts tiek gaidīts bezmaksas sagatavošanās treniņos profesionālu treneru vadībā. Treniņi pirmdienās (skriešanā) plkst.18:30 notiek Uzvaras parkā, otrdienās un ceturtdienās (skriešanā, nūjošanā, iešanā, rollerslēpošanā un skrituļslidošanā) plkst. 19.00 Mežaparkā. Ikvienam nūjošanas interesentam Mežparkā ir iespēja iznomāt nūjošanas nūjas un bez maksas izmēģināt dažādus Nike skriešanas testa apavus. Nodarbību laikā Mežparkā darbojas arī bērnu laukums, kur auklītes gādībā iespējams atstāt bērnus, lai vecāki varētu pilnvērtīgi nodoties sportam.
Aicinām ziedot mazlietotu sporta ekipējumu maznodrošinātām Latvijas ģimenēm un ierasties oranžas krāsas apģērbā!
Treniņš skriešanā, iešanā, nūjošanā, skrituļslidošanā un rollerslēpošanā. Sākums pl.19:00 iepretim Rīgas Zoo, pie Sportland nomas punkta.
Gatavojoties sporta labdarības pasākumam Nike Riga Run, ceturtdien, 18. jūlijā Mežaparkā notiks īpašs – “oranžais treniņš”, kura laikā Swedbank aicina ziedot mazlietotu sporta apģērbu, apavus un inventāru, tādejādi paplašinot pasākuma pamatideju – ziedot un palīdzēt citiem.
Akcija sadarbībā ar NRR sadarbības partneri “Tallink”: apmeklē 15 treniņus, piedalies Nike Riga Run 18.augustā un saņem jūras ceļojumu no „Tallink” uz Stokholmu”. Visiem treniņa dalībniekiem treniņa beigās tiek izsniegta uzlīme, kas jāielīmē akcijas kartiņā. Kopumā līdz 18.augustam jāsakrāj 15 uzlīmes.
Treniņus skriešanā vadīs Nike Riga Run treneri un šobrīd savās disciplīnās vieni no labākajiem vieglatlētiem Latvijā: Jānis Razgalis (800m, 1500m) un Arnis Ozoliņš (800m). Bet iešanas distancē fitnesa treneris Roberts Radičuks.
Nūjošanas nodarbības vadīs Starptautiskās Nūjošanas federācijas trenere Linda Andrusa.
Skrituļslidošana treneris būs E.Krievānes skrituļslidošanas skolas pārstāvis Normans Beikmanis.
Savukārt visi rollerslēpošanas cienītāji savas prasmes pilnveidot varēs pie Jāņa Pleikšņa – bijušā Latvijas izlases biatlonista.
Pirms treniņa būs kopīga iesildīšanās visiem treniņa dalībniekiem.
Iespējams iznomāt nūjošanas nūjas, interesēties pie nūjošanas instruktoriem.
Visiem treniņa dalībniekiem tiks nodrošināts dzeramais ūdens no “Vichy VivaSport”.Būs pieejams bērnu rotaļu laukums, kur auklītes gādībā varēs atstāt mazos, lai vecāki varētu pilnvērtīgi nodoties treniņam.
Apmaiņā pret personu apliecinošu dokumentu pieejami Nike skriešanas testa apavi – dažādu veidu, lai varētu notestēt, kuros skriet ir visērtāk.
km 
-