Ja kāds vaicā, kas ir Ņergatlons? Tad šeit dažas tēzes:
- Divi Spartatloni nedēļas laikā (500km)
- des Sables latviskā versija (multiday princips jeb daudzdienas)
- Ainaži-Nida jūlijā (lai būtu karsti)
- Dienā paveicamais attālums atkarīgs no šķērsojamās upes – jāievēro kontrollaiks (vakarā orgi aizved uz starta vietu pāri tuvākajam tiltam/cauri pilsētai un nodrošina gulēšanu armijas tipa telšu pilsētiņā)
- Nulltajā gadā serviss minimāls un askētiska pieeja (līdzmaksājuma budžets līdz 200e)
- Nākamajos gados dalības maksa 400-500e (skatoties griestos, bet izdevumi – no dalībnieku sagaidīšanas lidostā, viesnīcām, preses konferences, līdz pat finiša pakai – varētu būt palieli, pat nedomājot par komerciju)
- Kvalifikāciju pagaidām no Latvijas spētu izpildīt tikai Georgs J. (bet viss atkarīgs no nulltā gada)
- Auditorija – importa skrējēji, kuri netiek līdz Rīga-Valmiera startam (problēma, jāizdomā stāsts)
- Finiša sasniegšana un uzvarētāja noteikšana nav obligāts sacensību nosacījums (svarīgāki ir pa pasauli klejojoši sāpju pilni blogi, piemēram, “trešajā reizē tiku līdz Ovīšiem un tālāk spēju vienīgi skatīties mērķa virzienā”, vai “Mans kontrollaiks iztecēja starp kāju pirkstiem kaut kur Ģipkā”)
- Dalībnieku skaits teorētiski var nebūt ierobežots, jo pludmalē vietas pietiktu visiem
- Kas ir Parīze-Dakāra?
Cerams, ka šādas vārsmas negraus statistiku un cilvēki nenovērsīsies, taču tikai ultras var sapņot par superultrām.
km 
-