VSK Noskrien

VSK Noskrien viens no rašanās iemesliem ir mana nosliece visu pierakstīt un labākajā gadījumā pēc tam to visu analizēt, pētīt, zīmēt grafikus un izklaidēt sevi ar dažādiem faktiem. Savus noskrietos kilometrus pierakstīju nevis burtnīcā vai ekselī, bet izveidoju publisku lapu. Kādam iepatikās un arī gribēja tā pat, un nācās visu pārtaisīt, lai arī citi varētu savus skrējienus pievienot. Bet ne jau par to.

Pirms maratona komandas biedri man prasīja, kurš tad man maratons būs. Bravūrīgi atbildēju desmitas vai trīspadsmitais, bet pats pie sevis tik pārliecināts nemaz nebiju. Tad nu tagad apskatīju visus savus skrējienus un konstatēju, ka tikai astotais, ja skaita arī neoficiālo Rīga-Biksti ietvaros veikto maratona distanci. Un vispār savā dzīvē (lielākoties) skriešus esmu veicis tikai trīspadsmit maratona un garākas distances. Ražīgākie gadi ir bijuši tieši pēdējie divi – pagājušā gada neveiksmīgā Rīga-Valmiera, Lattelecom Rīgas maratons, Brescia Art maratons un Bikstu maratons un šogad Rīga-Valmiera, divi garie treniņi un Lattelecom Rīgas maratons.

Skatoties uz saviem skrējieniem, konstatēju, ka visā savā astoņu gadu ilgajā skriešanas karjerā esmu noskrējis tikai 79 skrējienus, kuri ir garāki par divdesmit kilometriem. Pozitīvais ir tas, ka lielāko daļu (51,8%) no garajiem skrējieniem esmu pavadījis treniņos gan vienatnē, gan kopā ar komandas biedriem dažādos koptreniņu pasākumos. Šeit zīmīgi, ka viens no koptreniņiem ir Run Anyway pusmaratons Ņujorkā nenotikušā Ņujorkas maratona dienā.

Garo distanču veidu skaits

Beidzot arī noskaidroju cik tad esmu noskrējis pusmaratonus. Astoņpadsmit. No tiem divi ārzemēs – pirmais pusmaratons Tallinā (2008) un vēl viens Losandželosā (2012). Visi pārējie dažādās Latvijas pilsētās. Skatos, ka neesmu skrējis pusmaratonu (no pašreiz aktīviem) Liepājā, Jūrmalā, Salaspilī un Aizkrauklē. Mans ātrākais pusmaratons ir Biķernieku trasē ar 1:48:46 tālajā 2011. gadā. Interesanti, ka otrs ātrākais ir pirmais (1:52:35). Trešajā vietā ierindojas pagājušajā gadā pēc Rīga-Valmiera noskrietais Rēzeknes pusmaratons (1:56:58).

Lai arī pašreiz tempa turēšanas jautājumos pildu organizatoriskas funkcijas, savu laiku atpakaļ aktīvi pats veicu šo darbu. Esmu turējis tempu septiņas reizes pusmaratonā un divas neveiksmīgas reizes maratonā. Mans kroņa laiks bija 2h 15min, un visbiežāk mani tempa turētāja “kostīmā” varēja redzēt tieši Rīgas maratonā.

Garo distanču skaits pa gadiem.

Viens taku skrējiens manā skrējienu sarakstā ir iemaldījies no 2011. gada, kad tajā laikā esošo Siguldas kalnu pusmaratonu esmu skrējis gandrīz četras stundas, bet lielākoties taku skrējieni un ultramaratoni ir datēti ar pēdējiem trim gadiem. Manā kontā ir trīs “Stirnubuki,” Cēsu ECO trail un Patriots pirms diviem gadiem, Baso pēdu ultramaratons tajā pašā gadā un kā skaists noslēgums mana ultramaratonista karjeras uzsākšanas gadam – “Pēdējas nakts sapnis” ar 54.2km pēdējā gada dienā Tallinas mežos. 2015. gadā esmu piedalījies arī savā vienīgajā taku skrējienā ārzemēs – South Devon trail run 21km distancē. Un, protams, viena neveiksmīga Rīga-Valmiera un viena tīri tā neko.

Pārsvarā esmu lakonisks savu treniņu nosaukumu izvēlē, bet daži ir izpelnījušies izteiksmīgāku  nosaukumu vai pat piezīmes. “No Ķīpsalas līdz Priedainei” vai “Vecrīga.” Esmu skrējis apkārt pieciem ezeriem un trīs garie treniņi ir notikuši sporta zālē uz skrejceliņa. Tā pat manā noskrieto garo distanču sarakstā ir divi 1. janvāra skrējieni un pats pirmais VSK Noskrien koptreniņš Vestienā 2011. gadā. Esmu vairāk kā pusmaratonu noskrējis divas reizes “Īsākas nakts skrējienā”, pie Valtera reiz tika noskrieta otra garākā distance 25.6 kilometru garumā un pirmajā 24h stafetē esmu piedalījies divos posmos un savācis gandrīz 24 kilometrus.

Vidējais ātrums garajās distancēs (km/h) pa gadiem

Svētdienas personiskais rekords maratonā ir piektais ātrākais garais skrējiens manā skrējēja karjerā. Ātrāk vien esmu skrējis divus ātrākos pusmaratonus un divus garos treniņus pirms šī maratona. Savukārt otrā galā vai lēnākie skrējieni ir pārsvarā taku skrējieni un daži ultramaratoni. Lēnākā gods ticis “Pēdējās nakts sapnim,” bet tas ir dēļ sacensību formāta, jo ļauts tika skriet 12h un cik un noskrēja, tik noskrēja. Interesanti, ka šī gada Rīga-Valmiera ir tikai divpadsmitais lēnākais skrējiens. Lēnāki ir bijuši pat divi “Stirnubuki”, skrējiens Anglijas klinšainajā piekrastē, Cēsu ECO un Baso pēdu ultramaratons.

Mans VSK Noskrien profils rāda, ka esmu noskrējis 6790 kilometrus. Ja skaitu tikai distances garākas par 20 kilometriem, tad tā esmu noskrējis 2247 kilometrus, kas sastāda tikai 33% no visa noskrietā apjoma. Vai es esmu ultramaratonists?