Biedriem

Komanda piedalās

VSK Noskrien Facebook profils

Skrējējas trimestru piezīmes 2. Informācijas avoti

7.oktobrī devos pie ārsta. Pirmā ultrasonogrāfija, kas tik agrā termiņā (4-5 nedēļas) neko daudz vēl neparāda, vien apstiprina grūtniecības faktu. Drošs paliek nedrošs, ārste liek atnākt vēl pēc pāris nedēļām, kas velkas ļoti ilgi. Tikmēr nolemju pieņemt dzīvē jaunu atskaites punktu un pēc iespējas ātrāk atbilstoši pārplānot sportisko dzīvi.

Ikdienā saņemu e-pastā Runner’s World sūtītās ziņas un rakstu apskatus, un tā kā bērniņš jau kādu laiku bija plānos, atbilstošos tematiskos rakstus neignorēju, bet rūpīgi lasīju. Runner’s World mājas lapā ir izdalīta vesela sadaļa, kas ir ļoti labs informācijas avots sievietēm, kas plāno bērniņu vai domā, kā savietot grūtniecību ar skriešanu. Tajā var atrast informāciju gan par skriešanas turpināšanu un pat maratona treniņiem, gan par “trakajām” mammām, kas noskrien maratonu un tad dodas uz dzemdību namu, gan intervijas ar profesionālajām sportistēm par bērniņu gaidīšanu un treniņrežīmu. Protams, tas nav vienīgais informācijas avots internetā, bet visbiežāk manis lietots gan.

Liels grāmatu fans būdama, es neiztiku tikai ar internetu. Tiklīdz ārsts apstiprināja labās ziņas, no bookdepository tika pasūtīta grāmata Runner’s World Guide to Running and Pregnancy: How to Stay Fit, Keep Safe, and Have a Healthy Baby. Grāmatas lielākais pluss ir informācijas sadale pa trimestriem un mēnešiem, aprakstot, kādas pārmaiņas notiek ar sievietes ķermeni, kā šīs pārmaiņas ietekmē skriešanu un kā skriešana ietekmē ķermeni. Tāpēc es to lasu pa daļām – pirms sākas konkrēts gaidīšanas mēnesis, tā sevi sagatavojot. Kopumā, ja ne šis liels pluss, visu nepieciešamo informāciju var iegūt internetā, bet ne tik apkopotā veidā.

Vēl viens labs un ļoti koncentrēts informācijas avots faktu un ciparu mīļiem ir Tim Noakes grāmata Lore of running. Par grūtniecību tajā ir veselas 9 lappuses (kas ir daudz šai grāmatai!) un tās apkopo secinājumus pēdējo 30 gadu laikā veiktajiem pētījumiem gan par skriešanu grūtniecības laikā un (ne)kaitīgumu bērniņiem un māmiņām, gan par profesionālajām sportistēm. Ļoti vērtīgs avots, ja ir vēlme uzzināt ātri, vai drīkst, ar atsaucēm uz konkrētiem pētījumiem. Nekādus skaidrojumus par “kā”, “kāpēc” un “cik daudz” gan nesatur.

Uzkrājot un apkopojot atmiņā informāciju, man sākotnēji izkristalizējās vairāki svarīgi punkti:

1) ja vien nav norādījumi no ārsta puses, ka skriet nedrīkst vai nevajadzētu, skriet drīkst un pat vajag. Pētījumos apkopotā informācija norāda, ka mammas, kas ir aktīvas sportotājas pirms grūtniecības un turpina būt aktīvas, grūtniecības laikā jūtas labāk, tām dzimst veseli bērni (agrāk uzskatīja, ka skriešanas laikā samazinās asins apgāde bērnam, kas izraisa paliekošas sekas. Šis uzskats tika mainīts), samazinās pirmslaika dzemdību risks, kā arī pašas dzemdības paiet vieglāk. Papildus pavisam nesen veikts pētījums norāda, ka vingrošana grūtniecības laikā varētu nākt par labu arī bērniņu prāta spējām.

Savukārt, ja ārsts neiesaka vai pat aizliedz, pie tā nāksies stingri pieturēties un meklēt citus veidus, kā saglabāt veselo saprātu un sevi izklaidēt. Par laimi, mana ārste man skriet atļāva, protams, sekojot tam, kā jūtos, un nepārcenšoties.

2) pilnīgi noteikti jāmaina mentālais fokuss un attieksme – no sportiskiem mērķiem uz mērķi “vesela mamma, vesels bērns”. Treniņapjomus visticamāk nāksies samazināt, ātrumi kritīsies, par sportošanu tuvu maksimumiem nāksies aizmirst. Lai arī profesionālās sportistes turpina trenēties, bieži vien arī viņas pamatīgi samazina treniņapjomu. Tā kā mani treniņapjomi pēctraumas režīmā joprojām bija ap 30-35km nedēļā, kas ir ap 50% no tā, kas šķiet ir mans optimāls apjoms formas uzturēšanai, nolēmu, ka pie tādiem aptuveniem cipariem arī pieturēšos.

3) ir jāturpina uzmanīgi klausīties savās sajūtās, pieņemot, ka skrējiens ne vienmēr noritēs kā ieplānots. Ir jābūt gatavai dažreiz samazināt tempu, dažreiz pāriet soļos, lai atpūstos, dažreiz pārtraukt skrējienu pavisam. Te neko daudz pārplānot nevarēju, vien nolēmu, ka nespiedīšu sev skriet, kad negribas, un ka turpināšu jogas nodarbības, gan lai iepazītu savu ķermeni, gan lai pastieptu stīvos locekļus.

Nākamajā reizē – par pirmā trimestra hormonu vētrām.