Jūlija vidus. Nedēļas nogales ir ļoti pārbagātas ar dažādiem pasākumiem, ka spēj tik izvēlēties, kur iesaistīties, kur piedalīties! Kādam ‘Positivus ’13’, kādam citam ‘Baltijas čempionāts 100km skriešanā Viļņā’, bet vēl citiem – pusmaratons Liepājā. Mana izvēle krita par labu 21.0975km garajai distancei. Šogad liepājniekiem tas bija jau trešais pusmaratons, taču man – pirmais.
Pēc iepriekšējo dienu ‘peldēšanas’ pa Brīvības ielas upi (jā, nopietni! Kurpes somā, līdz potītēm ūdenī! Labi, ka biju svārkos, jo pie ‘Statoil’ nācās brist līdz pat ceļiem dziļā ‘peļķē’!), skraidīšanas zem lietus ūdenskrituma un cenšoties izvairīties no mašīnu radītajiem cunami, naktī uz sestdienu, dzirdot lietu dauzāmies pie logiem, nodomāju: “Labi, ka skriešana ir Liepājā… Tur solīja sausu un saulainu laiku!” un turpināju gulēt tālāk.
Jo tālāk no Rīgas, jo saulaināk. Mākoņu daudz, toties sauss!
‘VSK Noskrien’ kopbilde
Šoreiz pusmaratona distance bija veidota no trīs ~7km gariem apļiem. Bija viss – gan 3 lietus piles īsi pirms starta, gan saules karstums, gan koku paēna, gan jūras vējš! Nelieli trases kāpumi un kritumi – viss kā pienākas.
Jau pašā sākumā nojuka taimeris, tāpēc, lai arī parasti tāpat skrienu vadoties pēc savām sajūtām, visu trasi nācās skriet tikai un vienīgi ar domu, lai trasē nesēdētu ilgāk kā, pilnīgi noteikti, 2h, ideālā gadījumā – ne ilgāk kā 1h50min!
Pirmā apļa vidū tiku līdz Evitai Zariņai un apjautājos, uz kādu laiku viņa skrien, bet, tā kā uz to viņa īsti nebija iespringusi, biju apmierināta dzirdēt kaut vai to, ka ieturētais temps dotajā brīdī ir apmēram uz 1h50min. Tā nu turpināju tipināt uz priekšu, līdz otrā apļa beigās līdzās sāka parādīties pirmais nogurums. Līdz pat trešā apļa vidum ar Evitu mainījāmies pozīcijām – te kādu brītiņu es vadībā, tad viņa, tad abas līdzās. Fantastiski – lai arī spēki pamazām zuda, es aptuveni varēju nojaust, ka ilgāk par 2h noteikti neskrienu…! Līdz brīdim, kad trešā apļa vidū jutu – mans temps strauji krītas… Evita izvirzījās vadībā un tā arī es viņu vairs nenoķēru. Šķita, ka pēdējais aplis ir ūber-lēns un cerības ieskriet ap 1h50min bija zudušas. Domas koncentrējās uz to, ka jātiek līdz finišam!
Beidzot tiku finiša taisnē..! Mazliet kāpināju tempu, jo atlicis vairs tikai rokas stiepiena attālums un medaļa būtu kaklā! Kurš Tev deva tādu vienkāršu finišu?! Balss mikrofonā (precīzu tekstu neatceros): “Izskatās, ka finiša taisnē būs cīņa!” Pirmais ko nodomāju, redzot kādu skrējēju pāris metrus pirms finiša: “Ko viņš tur muld?! Lai arī tempu pielieku, es taču nevaru viņu noķert!!” Bet tad…! Es paskatījos pa labi… Perifērajā redzē ieraudzīju kādu sievieti, kas man strauji tuvojās. Es neatceros, vai novērsos, lai pēc tam vēlreiz ieskatītos viņas sejā, kas nu jau raudzījās man pretī, bet zinu, ka nevēlēšanās zaudēt divcīņā, adrenalīns un ‘izdzīvošanas’ impulsi no smadzeņu šūnām maniem izlietotajiem muskuļiem piegādāja pārdabisku spēku un mēs skrējām! Abas ar pēdējiem spēkiem… Finiša taisni… Es zinu, ka tam paralēli skanēja balss mikrofonā: “… ieskatījās pretiniecei sejā… cīņa… Un abas dāmas finišē reizē!” Jāsaka, ka pēdējo reizi tā sprintoju tikai vieglatlētikas sacensībās 100m distancē, pirms kādiem 8 gadiem… Forši! Sajūtas bija tiešām labas! Ļoti līdzīga, sīva cīņa pusmaratona pašā izskaņā, kad spēki atstāti trasē.. Apziņa, ka visa uzmanība tiek veltīta tieši Tev un Tu nedrīksti pievilt skatītājus, kas ‘kāro pēc asinīm’…!
Medaļa uzkārta, rokasspiediens sāncensei un patīkam gandarījuma sajūta par paveikto! Vēl jo vairāk tad, kad uzzinu rezultātu – personīgais rekords labots par 2min un 5s! Yup! Veeeeeri naisss! :)
Mazliet atsildīšanās riksītis, pastaipīšanās, izlocīšanās un tad jau var doties arī pēc putras ar aveņu ievārījumu! :)
Piektdienas vakarā sagaidīti draugi pie Reģistrācijas, apskatīti ezera moli ar skata torņiem.
Kopīgi gatavotas vakariņas, ēsts un runāts, plakāts zīmēts, ne baloni, pēc tiem gan ļoti skumu. Laikam vajadzēja pūst tāpat vien, kaut bez tempa turētājiem.
Fotografēšanās vietā sapulcējas gana daudz cilvēku. Man par pārsteigumu mums ir arī oficiālā fotogrāfe, tāda nopietna, ar somu (atvaino, vārdu aizmirsu). Ar vairākiem iepazinos. Šo sacensību iepazītā noskrieniete BaibaN.
Skrējienu sāku no beigām, pirms starta runājāmies ar Lauru no Rīgas, kurai šī pirmā sacensība vispār, tāpēc uzrunāju, jo redzēju uztraukumu. Jauki parunājāmies, vēlāk trasē vēl divas reizes redzēju, viņa finišēja!
Lēna skriešana sanāca pirmos 3 km, kamēr visa masa kustējās kopā.
Otrā apļa sākumā stipri satraucošas sāpes sirds rajonā. Mazliet samazinu tempu, tanī brīdī skrēju aiz batara. Pēc puskilometra sāpes mazinās. Turpinu desot.
Gunu esmu nodomājis ķert rokā, bet acīm redzami, viņa pielikusi tik pat nopietni kā es. Un apendiksā atstatums starp mums starp 2. un 3. apli nav mainījies.
Varbūt vajadzēja startēt no pienācīgas starta vietas, varbūt.
Tagad ir rezultāts 1h38:56, kas par 2 minūtēm sliktāks kā Ventspilī, tās, domāju varētu būt palikušas pirmajos 3 km.
Man būs burvīga iespēja patrenēties, jo minikin vēlīgi piešķīra savu iegūto balvu par Top5 skrienamām dziesmām Rietumu radio – 3 mēnešu treniņus pie Jēkaba Kupša.
Pēc skrējiena ar GunuO un eziskrien uz jūru nopeldēt.
Tad ar elie līdz auto. Gitucis smaidīga, labi veikusi pirmo pusīti, zem divām. Drusku vēlāk ar Agy un klibo velo līdz Laumenei. Pēc pusstundas atpakaļ, kompīc Mošķim. Sapulcējamies. Man mašīnā divas puķes Vizbulīte un Madara vēl arī Dagmāra. Kur meitenes, tur Edgars (sarkstu) bija reiz tāds paraksts fotogrāfijai. Kā arī tāds paraksts, ka Mošķis Renčikam neturēšot tempu. Zanei šoreiz sanāca turēt veiksmīgi.
Visi nonākam pēcballītes vietā. Sagatavojam galdā liekamo, sēžam, ēdam, runājam. Mazliet formāli, bet katram ir iespēja izteikties un visiem – dzirdēt. Neliela izklaide – vakara šaušana. Tad pēdējās mierīgās sarunas un tad jau pēdējie viesi mājup.
Vizbulīte šorīt startēja uz Pāvilostu. Pabrokastojām un aiztransportēju līdz jūrai.
Šīs dienas pirmā puse pavadīta šautuvē. Mazliet centības man ir, izvēlos padarboties šautuvē, nevis, piemēram, sastādīt kompāniju pārgājienā Vizbulītei. Tomēr pavisam centīgs arī neesmu, jūtu nogurumu, tāpēc nepalīdzu pie patronu lādēšanas, bet dodos uz pilsētu.
18:00 Nu jau drusku esmu pačučējis. Tagad domāju par obligāto atsildīšanās skrējienu. Ārā liels vējš, varētu varbūt pa ceļam arī nopeldēties. Gribas arī tenisu, bet visu šodien nav plānos paspēt.
19:45 Labi, esmu jau noskrējis atjaunošanās skrējienu gar jūru līdz “garāžai”, jūrā ūdens stindzina kājas, tikai noskalojos. Pirmajā km atkal sirds rajonā sāpe. Pēc tam labāk, beigās neko nejutu. Vajadzētu aizbraukt ar riteni uz tenisu?
21:15 Biju kortos viens pats.
22.07. Ir neliela temperatūra (galva karst), mazliet jūtu augšstilbu muskuļus, nedaudz ceļos jūtu vājumu, nepieciešamību atpūsties.
Paldies visiem, ar ko biju kopā, patīkami pavadīts laiks.
@LiepPusmaratons aicināja dot atsauksmi, tad nu sasprindzināju smadzeni.
Palīdzi izveidot nākamo @LiepPusmaratons vēl labāku, raksti šeit vai nosūti mums atsauksmes anonīmi http://goo.gl/glWWj #liepajas21
Man sanāca tā:
+ mūzika skanēja plašā rādiusā. Personiski vislabāk patika dīdžejs Pērkones ielā.
+ brīvprātīgās (-ie) lieliski gan uzmundrināja, gan palīdzēja.
+ atnākuši paskatīties gana daudz pilsētnieku, tas priecē.
+ laba organizētība, viss savās vietās (pieredze dara savu :) )
+ joprojām atbalstu praksi par koridoru apzīmējumiem, kur dažāda tempa skrējējiem tiek piedāvāts ieņemt sava tempa vietas.
+ patīkami, ka tik operatīvi parādās rezultāti internetā. Sms ar rezultātu arī būtu forši.
– labi, ka bija gružkastes pēc dzirdinātavas punktiem, tās vajadzēja novietot 3x tālāk, jo tajā posmiņā grūti paspēt padzerties skrienot.
– startēju no beigām, līdz Peldu ielai nebija izredžu apdzīt (bet tam jau laikam neko nevar padarīt trasi nemainot). Pats biju vainīgs, vajadzēja stāties atbilstošajā koridorā.
– domāju pagaidīšu, kamēr rinda pie putras noskrienas, bet tad arī putra beidzās. Par to īpaši neskumstu.
* Ja rastos kāds sponsors klāt, būtu forši “makaronu ballīte” iepriekšējā vakarā un “pēc ballīte” piemēram LOC baseinā.
* Sastāšanos starta koridorā, iespējams, varētu uzlabot sākumā atvēlot lielāku teritoriju, bet dažas (teiksim 5 minūtes) pirms starta visi sablīvētos kopā.
* Draugu pulkā bija diskusijas par dzirdināšanas punkta “stadions Daugava” izvietojumu, ka varētu ātrāk, kaut kur pie gulbīšu dīķa.
* Nāks tuvāk skatīsimies, varbūt nākamgad sarunājam laikus un saorganizējamies priekš tempa turētājiem.
* Mediķu auto trasē nepamanīju, varbūt informatīvajā kartē vajag norādīt, kur tie atradīsies.
2013. gada 20. jūlijā jau trešo reizi notiks Liepājas Pusmaratons, kurš būs arī “Skrien Latvija” 4. posms. Šajā gadā tas tiek rīkots sestdienā, lai liepājniekiem un Liepājas viesiem būtu iespēja saplānot savu laiku un izbaudīt lielisku nedēļas nogali pilsētā pie jūras. Liepājas Pusmaratonā būs vairākas tradicionālas skriešanas disciplīnas, kuras jau dalībniekiem ir labi pazīstamas no iepriekšējiem gadiem.
Papildus, domājot par visas ģimenes un draugu loka iesaistīšanu, organizatori piedāvā Stafetes skrējienu un Atbalsta gājienu. Stafete domāta darba kolēģiem, draugiem vai radiem, kuri vēlas neformālā gaisotnē viens otru labāk iepazīt un pierādīt, ka ir varens spēks skrienot kā komandai, lai pieveiktu 21 km distanci, sadalot šo atbildīgo un grūto pienākumu uz trīs.
Atbalsta gājiens ir domāts visiem, kuri vēlas saņemt pozitīvas emocijas, ko sniedz dalība lielā skriešanas pasākumā, bez laika uzskaites kontroles. Un, kā atzīst viens no galvenajiem organizatoriem Reinis Rozītis: “bieži vien cilvēki uzskata pusmaratonu par sportistu pasākumu, kur ļoti nopietni jāgatavojas, nesaskatot iespēju iesaistīties un kopīgi veselīgi atpūsties. Tāpēc mēs nolēmām ieviest jaunu disciplīnu, kas domāta visiem cilvēkiem, kuri vienkārši grib noskriet, notipināt vai noiet sev izvēlēto distanci ar iespēju trases vidū apstāties, lai atjaunotu spēkus, iztītu desmaizīti un turpinātu dalību savā tempā pēc saviem ieskatiem”.
Pateicoties vērienīgajiem Liepājas pilsētas ielu un veloceliņu sakārtošanas darbiem Liepājas Pusmaratona 2013 dalībniekiem būs iespēja pirmajiem izskriet atjaunoto trasi, iespējams, labojot Liepājas Pusmaratona rekordu, kurš kopš 2010. gada pieder Valērijiam Žolnerovičam (1:07:47) un Gyte Norgiliene no Klaipēdas (1:18:24). Kopumā trase atjaunota Jūrmalas parkā, Vites ielā un Zvejnieku alejā, kas ir gandrīz 30 procenti no pusmaratona garuma.
Divdesmit devītajā aprīlī Rīgā sāksies otrā sezona garo distanču skriešanas sacensībās “Skrien Latvija.” Pēc tam Ventspils, Liepāja, karstā Kuldīga, Valmiera un Sigulda. Vienā skrējienā vesela valsts sešās dažādās Latvijas pilsētās. Un simtiem skrējēju, kas tur dosies un noskries. Lasīt tālāk.
Stāsts būs garš. Bija daudz notikumu un, lai neietu zudībā izdarītais, redzētais un dzirdētais, nekas cits neatliek. Skriešanas sniegtās baudas ziņā Liepājas Pusmaratons man bija veiksmīgākais no 4 pieveiktajiem pusmaratoniem un viena maratona. Mans laiks 2:18:38, vidējais ātrums 9,147 km/h (6,34 min/km). Rezultātā 344. vieta no 377 startējušiem dalībniekiem. 10 nefinišēja. Šogad labākais laiks un labākais skrējiens, jo faktiski vienā tempā noskrēju visu distanci un iets netika. Lasīt tālāk.
Divdesmit devītajā aprīlī Rīgā sāksies otrā sezona garo distanču skriešanas sacensībās “
km 
-