Visgrūtākais šajā procesā ir saņemties un iziet ārā. Vēlāk jau aiziet ļoti pat labi. Spīdēja saule, sals knieba vaigos un visapkārt balts. Skropstās krājās ledus no aukstumā asarojošām acīm. Lāstekas reizēm piesalst pie cepures. Bija forši, auksti katrā ziņā nebija. Skrienu jebkurā laikā, nekādu problēmu. Galvenais jau pareizi un optimāli saģērbties! Nav sliktu laika apstākļu, ir nepiemērots apģērbs! Lasīt tālāk.
No Latvijas šonedēļ Monblāna virzienā dodas gandrīz divdesmit skrējēji. Viņi piedalīsies, ja ne pašā grūtākajā, tad populārākajā un pieprasītākajā ultramaratonistu skrējienā Eiropā. Viņi skries pa Alpu kalnu takām, pabūs Francijā, Itālijā un Šveicē, lai klasisko distanci 166km garumā apkārt Monblāna virsotnei veiktu 48 stundās. Šogad Ultra-Trail du Mont-Blanc® piedalīsies arī VSK Noskrien. Lasīt tālāk.
Sportlat 1. Rīgas pusmaratons jau ir aizmirsies, jo pēc nedēļas ir nākamais. Bet tieši Rīgas pusmaratons daudziem bija šī gada pirmās nopietnās sacensības un VSK Noskrien komandai pirmā tradicionālā fotografēšanās pirms starta. Pusmaratonā VSK Noskrien pārstāvēja 28 skrējēji, bet vairāki biedri piedalījās īsākās distancēs un kopā VSK Noskrien noteikti bija lielākā komanda sacensībās. Lasīt tālāk.
Prāgas pusmaratons kļuvis par manām pirmām sacensībām ārzemēs, neskaitot, protams, Lietuvu. Kad uzzināju, ka ir iespēja doties kopā ar Ventspils maratona klubu uz Prāgas pusmaratonu, ilgi nedomāju par to, braukt vai nebraukt. Kādreiz taču ir jāizmēģina savus spēkus arī skrējienā ārpus Latvijas! Lasīt tālāk.
Es arī nesaprotu tos cilvēkus, kuri šitā mokās, kur viņiem prāts. Nu priekš kam tas vajadzīgs. Nevar normāli kā cilvēki skriet. Nē zin viņiem vajag braukt vēl uz Siguldu un tur mocīties pa visādiem kalniem, trepītēm, dubļiem, meža biezokņiem, ūdens šķēršļiem. Un vēl pa tumsu. Man tiešām trūkst vārdu, jo viņiem tiešām nav ko galīgi darīt, lai šitā visu dienu mocītos. Lasīt tālāk.