15. decembris. Šajā dienā sākās tāda jauka lieta kā Skrienu, skrienu vēl (SSV) koptreniņi: nedēļas nogales garie (18.75+ jūdzes) skrējieni. Nē, nu patiesībā ideja pati nobrieda ātrāk (paldies Kukam), bet pats 1. koptreniņš sākās tieši šajā datumā. Iegansts šiem treniņiem bija vienkāršs: vajag sagatavoties Rīgas maratonam. Tad nu arī es izdomāju, ka vajadzētu pievienoties. Tā kā pirms tam man bija 4 mēnešu periods, kurā gandrīz nemaz nebiju skrējis, un tikai pamazām biju sācis iekustēties, tad skrēju tikai pusi no visa maršruta. Jāatzīst, ka 15. decembris man tomēr nav īpaši labā atmiņā palicis. Sanāca tāds kuriozs, ka aiz pārpratuma biju uzvilcis garo treniņtērpu. Iepriekšējā dienā biju paskatījies laika prognozē, ka 0 C un brāzmains vējš. Nobijos, un šortus atstāju mājās. Patiesībā laika prognozētāji mani apmānīja: nekāda vēja nebija, +5 C, kā rezultātā jau pēc 5 km sāku sakarst… Beigās jau biju izcepies. Neko darīt.
Ja runā kopumā par visiem SSV, tad nebija tikai tā, ka skrējām tik pa Rīgu. Ģeogrāfija iznāca visai plaša: Stopiņu novads, Baltezers, Salaspils, Sigulda, Mārupe, lidosta, mežs aiz Langstiņiem, Mangaļsalas mols, Vecāķi, Jūrmala, Sloka, Antiņciems… Kopā vesels 21 SSV. Sanāca garos treniņus apvienot ar mazāk zināmiem vai pat nezināmiem ceļiem. Dažbrīd arī gleznaini skati pa ceļam patrāpījās. Bija patiešām interesanti. Bet pietiks man muldēt. Lai tālāk lai runā bildes!
22. decembris. Pa skuju taku…
![20140222_110039[1]](http://www.noskrien.lv/wp-content/uploads/2014/05/20140222_1100391.jpg "s")
Mangaļsalas mola skrējiens. Bet sākās viss arī aptieku un Rimi ratiņiem… Daži pat februārī paspēja baspēdošanas sezonu atklāt, vēl daži īpatņi nomaldījās Mangaļsalas mežos… Bija interesanti
Skrējiens uz “aiz Langstiņu” mežiem. Skrienam visi vienā čupiņā un mēģinām viens otru izklaidēt.
Kaut kur meža vidū. Dalīta 1. vieta SSV apmeklējuma ziņā. Kopā bijām 19!
Personīgi man šī varētu būt lielākā SSV vilšanās. Drusku jau tā kā biju uzkarsis. Tieši kā reizi prasās atvēsināties. Bet ezers bija aizsalis!!!
Šeit pie Slokas ezera kaut kā nesadūšojāmies vienai kārtīgai kopbildei…
:) Šo zīmi mēs ieraudzījam, tad, kad bijām cauri brikšņiem noskrējuši 5 km
Dažbrīd gāja patiešām jautri. Kādam tas upes šķērslis sagādāja problēmas
Tādi skati reizēm pavērās pa ceļam. Kaņieris
Kaņiera ezera skatu tornis. Skats aiz muguras patiešām labs. Mani gan citas problēmas nomocīja. Laikam vienīgā reize SSV koptreniņos, kad man pat drusku tā pavēsi palika. Grūti pateikt, kas par vainu.
7 gadi jau šim “tiltam”! Reizēm sanāca slapjie SSV. Atminos pat, ka vienā citā koptreniņā Aivars jau pat bija sācis manāmi nervozēt, ka kājas sāk izžut
Apkārt Baltezeriem. Šoreiz šefību pār skrējienu uzņēmās Veipaskundzīte. Bija patiešām jauks skrējiens. Un viena no retajām reizēm, kad sazīmētais maršruts tika izskriets kā pēc notīm. Vienam citam gan te ir tendence nomaldīties…
Jūgezers
:) Bilde labi raksturo to atmosfēru, kas bieži vien raksturīga SSV skrējieniem
Kurš no nekoptreniņa dalīdniekiem pateiks, kas šī ir pa vietu? Šis skrējiens ieies vēsturē ar to, ka Minikin 1. reizi noskrēja vairāk par 30 km. Bet sākās viss ar Biķernieku Rimi un frāzi: “Nē, nē! Es jau šodien neskriešu pilno maršrutu”. Tā mums te reizēm notiekās :D Ak, jā! Un es neteikšu, kāpēc man rokas aiz muguras
Vēl viena gleznaina vieta. Bet atrodas tikai 5 km attālumā no Rīgas! Vispār ieteikt arī citiem apmeklēt šo vietu
Paldies visiem, kas piedalījās. Cerams, arī vasarā notiks. Ja ne, tad tiekamies rudenī.
P.S. Nevajadzētu apvainoties, ja kāds, kurš ir piedalījies, nav iekļuvis nevienā bildē, ja kādu bildi esmu palaidis garām. Visiem jau nevaru izdabāt.
Iepazīstamies ar komandas biedriem dzeltenajos krekliņos. 
Jau otro gadu savācāmies paprāvā pulciņā un skrējām pa ledu pāri pieRīgas ezeriem. Jau otro gadu šādu koptreniņu iniciēja, inspicēja un organizēja mūsu biedrs Geo. Ja vien būtu nominācijas – gada skrējiens, ezeru ledus koptreniņi varētu droši pretendēt uz šo titulu. Paldies Geo par to. To novērtējusi arī žūrija un februāra mēneša skrējēja godā cēlusi Jurģi Purgaili jeb Geo.
km 
-