Ja jau visi vai gandrīz visi raksta, tad nolēmu, ka arī man šo to jāuzraksta.
Kāds vecs bārdains itāļu vīrs reiz uzkāpa visādos pasaules augstākajos pampakos, arī viens pats veica solo kāpienu Nanga Parbatā, vienā no pasaules grūtākajiem 8 tūkstošniekiem.
Vēlāk viņš par šo kāpienu sarakstīja grāmatu, kurā starp citiem minēts arī šāds teiciens:
“Māksla iet atkarīga no pareizā ceļa. Tur ir tavi draugi, un tur tu esi stiprs, Ļauj sev iet virzienā, kurā tu dotos, ja varētu. Ja tu atrod un ej savu ceļu, tu kļūsti spēks, virziens un mērķis, nekas un neviens nevar tevi atturēt.”
Tā nu ilgi domāju par Jaungada vai pareizāk Vecgada pavadīšanas pasākumu Igaunijā un nolēmu ļaut sev doties virzienā, kurā dotos, ja varētu.
Proti, Igaunijas Jaungada pasākumam esmu nolēmis izmantot opciju Doties, nevis Piedalīties.
Ko ar to gribēju teikt, nu jūs jau paši sapratāt, ko domāju ar vārdu Doties..
Un vēl, ja jau 12 stundu pasākumā piedalīsies arī Viesmīle, tad jāpiedalās ar Pankūkcepējam. Vārdu sakot, būs jautra ballīte.
Un kāds tam visam sakars ar zirgu vai auto – kā vaicāja Boņuks J.Streiča filmā “Kurš ātrāks, zirgs vai auto?” Tad jau redzēs kurš būs ātrāks..
Ja godīgi, tad skriet ziemā 12 stundas no vietas sniegainā Igaunijas mežā pa 1 km apli man sākotnēji nešķita pārāk laba ideja, taču noskrieniešu nerimstošais fanātisms un mīlestība pret skriešanu drīz vien lika man radikāli mainīt domas.
km 
-