Ja man jāatbild – kāpēc, es to varu pateikt trīs vārdos – tāpēc, ka kalni. Dalība tieši šajās sacensībās gan bija pilnīga nejaušība. Pagājušā gada oktobrī pārlūkoju MynextRun.com meklējot kādu maratonu Eiropā, ko varētu apvienot ar atvaļinājumu, kad nejauši uzdūros Marathon Du mont-Blanc. Paskatoties mājas lapu, varētu tikai jautāt – nu kurš gan nepavilktos uz kaut ko tādu. Vismaz man noskatoties āķis lūpā iecirtās neprātīgi dziļi. Tik ļoti, ka pirms jebkāda saprātīga lēmuma norezervēju apartamentus, tad pieteicos sacensībām, un tikai tad paskatījos, uz ko tad īsti pieteicos. Un tad sabijos, jo izskatījās skarbi. vienīgais mierinājums bija ilgais laiks līdz sacensībām. Lasīt tālāk.
Lai arī pēc pagājušā gada finiša teicu, ka nebūšu mantkārīga un ļaušu piedalīties citiem, jau tad bija skaidri zināms, ka piedzīvojums pa Monblāna kalnu masīvu tiks atkārtos. Lasīt tālāk.
Milānā savu pirmo maratonu izvēlās skriet ne tikai skrējēji no Latvijas, bet arī paši itāļi un citu tuvāko valstu skrējēji. Tur varēja satikt parastos skrējējus no Amerikas Savienotām valstīm, Kanādas, Dienvidāfrikas un Jaunzēlandes. Polijas, Beļģijas, Zviedrijas, Dānijas un Slovēnijas. Gaidot startā mikrofonā varēja dzirdēt ļoti daudz valstu nosaukumus. Pirms maratona es iepazinos ar kādu franču skrējēju, kuram Milāna arī bija pirmais maratons. Tad nu lūk par viņu. Lasīt tālāk.
Biju jau sen nolēmis, ka vajadzētu piedalīties kādās skriešanas sacensībās, kamēr atrodos Francijā, kā man pašam to patīk dēvēt, ilgstošā komandējumā. Pat Lyon Urban Trail izlasīju reģiona avīzē gaidot rindā uz pusdienām. Ilgi domāju piedalīties vai nē, līdz beidzot izdomāja, ka jāaizbrauc. Lasīt tālāk.
Kopš esmu cieši saistīts ar gardēžu pasauli, esmu sācis darīt daudzas jo daudzas jaunas lietas. Kopumā esmu ievērojis, ka cilvēki, kam patīk labas lietas gastronomijas pasaulē – ir aktīvi un visu pamēģināt griboši cilvēki. Tā arī es aptuveni pirms gada izlēmu, ka man jāgatavojas maratonam. Kaut arī es kā sportists būdams (esmu trenējies basketbolā, kuru joprojām aktīvi spēlēju, un šobrīd vēl hokeju) man, protams, vienmēr ir gribējies noskriet maratonu. Tā teikt, gribās būt to izdarījušam. Taču kopš esmu saistīts ar franšīzes delikatešu veikalu Vom Fass, maratons ir burtiski man pienācis klāt. Proti, Vācijas Vom Fass dibinātāji izrādās ir lieli skrējēji jau gadu desmitiem. Mārketinga vadošais cilvēks Christoph Heidt ir ne tikai maratonists, bet pat pusprofesionālis, kas maratonu skrien 2h 29min. Lasīt tālāk.
Milānā savu pirmo maratonu izvēlās skriet ne tikai skrējēji no Latvijas, bet arī paši itāļi un citu tuvāko valstu skrējēji. Tur varēja satikt parastos skrējējus no Amerikas Savienotām valstīm, Kanādas, Dienvidāfrikas un Jaunzēlandes. Polijas, Beļģijas, Zviedrijas, Dānijas un Slovēnijas. Gaidot startā mikrofonā varēja dzirdēt ļoti daudz valstu nosaukumus. Pirms maratona es iepazinos ar kādu franču skrējēju, kuram Milāna arī bija pirmais maratons. Tad nu lūk par viņu. 
km 
-