Biedriem

Uz Florenci caur Ņujorku pēc pirmā finiša

Man viss sākās ar nelielu patipināšanu janvāra sākumā, kad sen nebiju skrējis un šķita, ka pieveiktie četri kilometri ir kaut kas varens. Nākamajā dienā, notipinot tādu pašu distanci, likās, ka vareni tomēr būtu noskriet vairāk un, tā kā pāris pusmaratonus bez īpašas sagatavošanās biju notipinājis iepriekšējos gados, likās, ka interesanti būtu gatavoties maratonam. Lasīt tālāk.

Divi maratoni Florencē

Attiecībā uz maratonu skriešanu šogad un arī vispār bija divi mērķi – beidzot noskriet zem 4h un piedalīties kādā maratonā ārzemēs, kur ir liels dalībnieku skaits un līdz ar to cita atmosfēra kā Latvijā. Pirmo mērķi izdevās izpildīt Valmierā, kaut arī ne tik pārliecinoši kā gribētos (3h57min), bet otro bija plānots paveikt Frankfurtē. Lasīt tālāk.

Malacis, tā tik uz priekšu

Zane bija trases malā Florencē, kad Renārs Roze pagājušo gadu noskrēja starp latviešiem visātrāko maratonu sezonā. Un pie sevis klusībā izdomāja ka skries un tā sanāca, ka mēs viņai palīdzējām. Šo interviju viņa sniedza pirms lielā notikuma un bija pārliecināta ka noskries. Zane uzdrošinājās un noskrēja. Lasīt tālāk.