Jau vairāku gadu garumā ir izveidojusies tradīcija – katru rudeni kopā ar sievu braucu ceļojumā, kura pamatmērķis ir noskriet pusmaratonu. Lēmums, kur un kad braukt, tiek pieņemts pavasarī, jau pirms pavasara Rīgas maratona. Rūpīgi izpētu AIMS kalendāru, pieskaņoju datumus savām un ģimenes svinamajām dienām, izstudēju potenciālo galamērķu mājas lapas, pieņemu lēmumu. Šoreiz sanāca tā, ka iepriekšējā rudenī sāku iet un pabeidzu daivinga kursus, un bija vēlme un iespēja apvienot abus – gan skriešanu, gan niršanu. Tamdēļ tika izvēlēta šī eksotiskā vieta Āfrikā – Šarmelšeiha. Lasīt tālāk.
Kad Ēģiptē notika revolūcija, VSK Noskrien pastiprināti sekoja līdzi notikumiem tur. Ne tikai politiskajiem, bet arī sportiskajiem. Viens no VSK Noskrien aktīvākajiem biedriem, Aivars Birks, vai kā visi viņu pazīst – Aivars703, atradās tur. Nevis Kairā piedalījās demonstrācijās, bet El Gunā noskrēja vairāk kā 120km nedēļā. Lasīt tālāk.
Jaunas dzīves sākšana vismaz mentāli ir nodarbinājusi ne tikai VSK Noskrien klubiņa biedrus. Cits vēlas šogad noskriet maratonu zem 2:39:59, cits vēlas Prāgas maratonā ieņemt vismaz 200 vietu, bet vēl cits vēlas tikai šogad aplipināties ar „skriešanas vīrusu”. Pie tam nez kāpēc jaunas dzīves sākšana ideja visbiežāk ienāk prātā tieši uzsākoties jaunam gadam. Mana „jaunā dzīve” šogad tika uzsākta ar ieplānotu skrējienu pa diviem kontinentiem, jo 1.janvārī rīta 5 km noskrēju Rīgā, kas kā zināms atrodas Eiropā, bet vakarā 5km izdevās noskriet miestiņā netālu no Ēģiptes pilsētas Hurgadas, kurš iekārtojies krāšņās Sarkanās jūras krastos, pievilinot tūristus Āfrikas kontinentam.