Es skrienu, jo man ārsts teica vairāk uzturēties svaigā gaisā. Kāpēc es ēdu apelsīnus, ja man jālieto vitamīni? Tāpēc, ka man tiek ne tikai svaigs gaiss, bet arī liekā svara zaudēšana, turpinot cept cepumus brīvdienu rītos, rakstura audzināšana ar dzīves mērķu nospraušanu, adrenalīns sacensībās un patīkamais nogurums pēc skrējiena. Bet nu tālāk, īsumā par to kāpēc tieši tev būtu jāsāk skriet un kāds no tā būs labums. Lasīt tālāk.
Jau otro reizi mūsu pieredzē gadījums, ka mēneša skrējēju statusā pāris. Ja tiek nominēts viens, tad nevar nepieminēt otru, tā arī šajā gadījumā – janvārī Kvaki bija visvairāk kilometrus saskrējusī starp dāmām. Vēl pagājušā gadā forumā varēja lasīt viņas ierakstus par cīņu ar vēzi, pārciešot ķīmijterapiju un starošanu. Bet par Kvaki nevar runāt nepieminot Regulatus – sacensībās jau būsiet arī viņu pamanījuši. Īpaši spilgti atmiņā abi, iespējams, palikuši 2013.gada Viļņas 100nieka dalībniekiem, kur Kvaki, pati noskrējusi savu stafetes posmu, noskrēja vēl ~50km atbalstot savu dzīvesbiedru, kurš izaicināja savu varēšanu 100km distancē. Tā nu viņi kopā skrien, strādā un atpūšas – Kvaki un Regulatus jeb Indra un Rihards Vālandi. Lasīt tālāk.
To ka skriet ir labi, droši vien lielākā daļa zina un saprot. Par to kāds no tā būs labums esmu jau stāstījis. Bet kā to iesākt darīt, kā piespiest sevi celties stundu ātrāk, vai vakarā pēc darba doties nevis uz krogu iedzert alu, bet skriet. Galvenais ir iesākt, jo pēc tam tas viss būs kā atkarība, jutīsies nemierīgs un nepiepildīts, ja nebūsi paskrējis, un no savas nelielās pieredzes saku – jutīsies noguris, ja nebūsi izskrējis kādu līkumu. Lasīt tālāk.
Sāku domāt, kāda ir mana sporta dzīves anatomija? No 10 gadiem spēlēju volejbolu. Beidzu līdz ar vidusskolu. Pēc tam bija gan steps, gan bodybaiki, gan teniss, līdz beidzot atradu savu aizraušanos – orientēšanos. Bet tad, kad galva pilna ar darba lietām, mācībām un vēl sazin ko, tad ir neiespējami orientēties. Tāpēc sāku vienkārši skriet. Lai sakārtotu domas un pēc tam ar tīru galvu radītu jaunas idejas. Vēlāk jau izmēģināju arī visas iespējamās piedzīvojumu sacensības. Bet mana sirds laikam tomēr pieder maratonam un rogainingam. Pie tā arī turēšos 2013. gadā.
“Es saviem audzēkņiem nebeidzu atkārtot – man kā trenerim par jums ir jāzina vairāk nekā zina jūsu tētis un mamma, vairāk nekā zina jūsu sieva vai vīrs.” Tā saviem audzēkņiem nebeidz atkārtot vieglatlētikas un skriešanas treneris, sporta kluba Metroons vadītājs Juris Beļinskis. Lasīt tālāk.
Ja kāds grib uzvarēt Nordea Rīgas maratona pusmaratona distancē nākamgad, tad ļaujiet ar sevi pirms tam aprunāties. Dienu pirms starta uz interviju aicināju vienu no labākiem Krievijas skrējējiem Sergeju Lukinu, kurš nākamajā dienā pēdējā kilometrā sarūgtināja savu draugu Valēriju Žolneroviču un uzvarēja. Viņa vienīgais padoms pusmaratona uzvarēšanā ir skriet. Un mīlēt skriešanu. Lasīt tālāk.