ŠOGAD RĪGĀ MARATONU NESKRIEŠU
Savu pirmo maratonu noskrēju pagājušā gada Nordea Rīgas maratona lielajā karstumā. Bija smagi un grūti. Protams, rezultāts varēja būt daudz labāks, bet ko tur daudz. Esmu jauns. Vēl viss ir priekšā. Tāpēc nav kur steigties, un izdomāju, ka tagad maratonus skriešu tikai ārzemēs. Skan dārgi un ambiciozi, bet ja noskriešu maratonu ar labāku rezultātu šeit, un piepildīšu sapni par ultramaratonu, ko tad? Tāpēc tagad kļūšu par maratontūristu.
Pēdējais skrējiens pirms NRM
SKRIEN TRĪS, „MAKSĀ” PAR VIENU
Bez lielas domāšanas biju gatavs pieteikties uz 1/2maratona distanci. Runājot ar draugiem, sekoja doma, ka es varētu būt privātais tempa turētājs 10km distancē. Tad sekoja doma: „Ja skrienu vēl 10km, kāpēc gan nevarētu skriet vēl 5km un sakrāt 3 NRM distances vienā dienā?” Domāts, darīts. Par pusmaratonu samaksāju laicīgi, bet pateicoties Lattelecom, varēju skriet arī 10km un 5km.
1/2MARATONS, 10KM, 5KM
Ar nelielu satraukumu pamodos pirms modinātāja. Sakārtoju somu, nelielas brokastis, un laiks doties ceļā. Mantas nodotas, noskrienieši satikti, kopbilde, iesildīšanās, tualetes apmeklējums un starts no pašām beigām. Doma par palīšanu zem 90min sāka izgaist jau pirmajos divos kilometros, kad no plāna atpaliku jau par 1,5min. Atgūt tādu laiku diez vai izdotos, tāpēc ar Guntaru nolēmām vienkārši skriet un baudīt atmosfēru.
6. kilometrā sāka traucēt doma par zaļās pieturas apmeklējumu, piestāju arī. Atkal zaudētas sekundes, bet panākot Guntaru, atgūtas. Skrienot atpakaļceļā pa Vanšu tiltu, mākoņi sāka izklīst, un palika karstāks, bet, par laimi, nebija tā svelme, kas pērn.
Ļoti patika kultūras kilometrs, it īpaši skrējiens gar mūsu Mildiņu. Tā Atmosfēra… Neskaitāmi sveicieni un atbalsts, kas atkal ļāva ievilkt elpu, un ar jaunu sparu doties uz priekšu. Visgrūtāk klājās ierastajā 18km robežā, kad redzi Vanšu tiltu, kur ir finišs. Šķiet tik tuvu, bet vēl gabaliņš ir jāskrien. Beigu beigās finišs arī sasniegts, pagaidām ar sezonas labāko rezultātu.
Šogad arī beidzot biju nolēmis paspēt uz masāžu. Saņēmu numuru, gaidīšanas laiks ~ 40min. Laiks aiziet pēc somas, lai varētu pārvilkt kreklu un paņemt numurus. Brīvprātīgie somu meklē, līdz man paziņo, ka viņa ir pazudusi. Ir jānodod kontakti, ar mani sazināsies, vai arī jāatnāk vēl pēc 10min. Nogaidīju ~40min, somas nav. Apnika gaidīt, gāju pats meklēt un minūtes laikā arī atradu savu somu. Labi, ka Guntars ar Ibumetin meitenēm sarunāja, ka varu doties rindā aiz viņa. Savādāk nebūtu paspējis uz masāžu. Masāža tiešām noderēja, biju gatavs atkal skriet.
Un ko es velkos kā gliemezis? :)
10km distancē tomēr nevajadzēja būt par privāto tempa turētāju, bet tā vietā kopā ar Andri, pēc viņa vārdiem, mierīgi nopīpējām 10km distanci. Pēc finiša palika aptuveni 3min līdz 5km startam. Tik cik, lai nomainītu numuru, izvēzētu kājas, un iesprauktos starta koridorā. Starts no pašām beigām, un pastaiga varēja sākties. NENORMĀLI daudz cilvēku, lēnākais 5km skrējiens, ja tā var nosaukt, manā mūžā. Brīnos, ka startējot no pašām beigām, finišēju ~ 5000ais. Toties prieks par noskrieto, pēc kura sekoja zvans no pagājušā gada VSK Noskrien stipro skrējiena komandas, ar uzaicinājumu pasēdēt pie alus kausa Vecrīgā.
Alus kauss ar 3/4 Stipro Skrējiena komandas
NOBEIGUMĀ
Citi saka, ka vajadzēja skriet pilno distanci. Jā, bet savā skrējēja CV tagad varu ierakstīt, ka esmu noskrējis 3 NRM distances vienā dienā, un manā kontā tagad ir arī visas NRM distances. Starpcitu, visu cieņu Valdim Ņilovam, kurš nevis noskrēja 3 distances, ieskaitot maratonu, bet nolidoja.
Trīs NRM distances vienā dienā – check
Nobeigumā arī neliels kadru salikums, ko fiksējis mans telefons:
km 
-