Lai tiktu pie fiziskās slodzes ir pieejamas milzumdaudz iespējas – skriešana, braukšana ar riteni, ar skrituļslidām, peldēšana, nūjošana, dejošana, slēpošana un slidošana ziemā, dažādas sporta spēles, trenažieru un aerobikas zāles, un vēl daudz kas cits. Un, ja galvenais mērķis ir sevi uzturēt kaut kādā nebūt fiziskā tonusā, tad derēs jebkura no šīm aktivitātēm. Savukārt, ja galvenā uzmanība jau šobrīd ir pievērsta skriešanai, taču tai pat laikā reizēm gribas pasportot arī ārpus skriešanas, taču nav pārliecības, vai to vispār darīt, tad es ieteiktu ņemt vērā šādas lietas.
Pirmkārt, domājot par kopējo ķermeņa fizisko stāvokli, ir jāatceras tas, ka, jo zemāks ir cilvēka vispārējais fiziskās sagatavotības līmenis, jo lielāks pienesums kopējā fiziskajā kondīcijā, tai skaitā arī skriešanas rezultātos, būs no jebkuras fiziskās aktivitātes. Tas nozīmē, ka, piemēram, kādam, kurš ir nolēmis beidzot sākt kustēties, divu nedēļu regulāra mīšanās ar velosipēdu uzlabos ne tikai riteņbraukšanas prasmes, bet arī palīdzēs uzlabot rezultātus skriešanā.
Skrējējiem, kas jau ir ar zināmu pieredzi jau daudz svarīgāk ir tas, ka treniņos tiek tieši skriets nevis darīts, kas cits, jo, skrienot un, piemēram, braucot ar riteni nodarbinātie muskuļi atšķiras. Līdz ar to specifisko muskuļu, kas tiek izmantoti skriešanā, pilnveidošana vislabāk sasniedzama tieši skrienot. Tāpēc jāatceras, jo specifiskāki ir treniņi, jo būtiskāk, ka tajos tiek skriets, savukārt alternatīvos sportošanas veidus var iekļaut mierīgo skrējienu vietā, kad, piemēram, kājas ir pārāk sagurušas, lai skrietu, bet peldot vai braucot ar riteni asins cirkulācija muskuļos saglabāsies, līdz ar to efekts būs visai līdzīgs kā no lēna skrējiena, taču kājām tiks papildu atpūta, jo slodze tieši uz kājām būs mazāka nekā skrienot.
Visbeidzot, alternatīvās fiziskās aktivitātes ir nenovērtējama lieta periodos, kad ir sanācis tikt pie traumas. Ja trauma ir nopietna, kas liedz skriet vispār, tad, piemēram, riteņbraukšana vai peldēšana ļaus saglabāt vispārējo fizisko kondīciju, un pēc tam atsākot skriešanu, atgūt iepriekšējo skriešanas formu daudz ātrāk. Savukārt, ja trauma ir neliela vai ir pēctraumas periods, tad alternatīvas fiziskās aktivitātes, kombinējot ar skriešanu, ir veids kā pakāpeniski atgriezties skriešanā, nenoslogojot traumēto vietu ar skriešanu uzreiz par visiem 100%.
Nobeigumā vien gribu piebilst, ka, izvēloties citas fiziskās aktivitātes paralēli skriešanai, vajadzētu ņemt vērā to, cik liela ir iespēja gūt kādu traumu, kas pēc tam varētu likt atturēties no skriešanas uz ilgāku laiku. Tā, piemēram, skrējējiem, kas pieraduši pie vienveidīgām, monotonām kustībām, ir daudz lielāks risks gūt dažādas locītavu traumas aktīvās sporta spēlēs, jo locītavas nav gatavas tai slodzei, ko rada, piemēram, bieža un aktīva kustību virziena maiņa. Taču, darot visu ar prātu, jebkādas fiziskās aktivitātes noteikti nāks par labu.
km 
-