Pagājušajā nedēļā Kristaps Broks nevis meklēja transportu, kas viņu aizgādās līdz Valtera koptreniņam, bet devās turp skriešus, pieveicot gandrīz 80km tālo ceļu nieka septiņās stundās. Dažiem liktos, ka šāds izgājiens ir droša uzvara Cieņas cīņā, bet pretiniekos bija neviens cits kā Ainīc un šī milžu cīņa noslēdzās ar draudzīgu neizšķirtu, sešpadsmit skrējieniem un katram ap 140 noskrietiem kilometriem nedēļas laikā. Lasīt tālāk.
Nu jau vairākus mēnešus nepavisam nav viegli ar mēneša skrējēja izvēli. Ne tādēļ, ka nebūtu ko izvirzīt. Kandidātu ir daudz un tieši tāpēc ir grūti, katram kandidātam ir savi sasniegumi, grūti izcelt kādu vienu. Nu jau žūrijas starpā sāk pavīdēt tādi teicieni kā “padomājam, kuram šomēnes nevar neiedot titulu, kurš jau sen pelnījis”… Pelnījuši ir daudzi, bet saņem šo titulu katru mēnesi tikai viens. Šomēnes žūrija par mēneša skrējēju izvēlēlēja Bataru. Ja skatās viņa pases datos, tad negribas ticēt tam, ko viņš dara – skriet uzsācis pirms četriem gadiem, regulāri piedalās sacensībās un koptreniņos, pusmaratonu spēj noskriet jau 1h37min laikā, pirmais maratons 56 gadu vecumā… Lasīt tālāk.