Drošība - veselības garants arī Ozolnieku 5km čempionātā!
Šiem Ozolniekiem gatavojoties visi zināja, ka ir gaidāma tveice 32 grādu karstumā. Dažs atteicās no dalības, dažs izvēlējās skriet ar saulessargu. Forumā jau viss plaši izstāstīts. Skriesim.lv rezultātos saskaitīju tuvu 30 noskrieniešus, kas piedalījušies līdz šim 2010. gada karstākajā Latvijas sacensībā. Rādās, ka visi pratuši sevi saudzēt un nekādas veselības problēmas pēc skrējiena dalībniekiem nav. Lasīt tālāk.
VSK Noskrien plašā pulkā piedalījās skrējienu seriāls “Ielūdz Ozolnieki” otrajā kārtā. Dažādās grupās un dažādās distancēs tikai izcīnītas labākās vietas. Ne velti Ozolnieku apli skrējēju vidū dēvē par pašu ātrāko Latvijā. Skrējiens notika par godu pagājušajā gadā aizsaulē aizgājušam skrējēju kluba “Ozolnieki” dibinātājam Leonam Miķelsonam par godu, kas tika pieminēts ar klusuma brīdi un visiem dalībniekiem – piemiņas medaļu.
3. maija rīts. Saulains, ziemeļu vējš. Atbraucu no Jelgavas paskriet. Sacensību vietā, Māras dīķa apkaimē ierados pēc deviņiem, tad vēl nekas neliecināja, ka būs sacensības. Pēc kāda laika pamazām sāk visi ierasties, notiek rosība. Atzīmējos pie organizatoriem, ka esmu ieradusies – ievelk ķeksīti, numurus deva tik pirms paša starta. Tiek noskaidrots, ka starts būs vēlāk, jo skriešana ieilgs – pirmais starts būs mazākajiem dvīņiem, tad gados vecākiem, tikai pēc tam divu apļu skriešana, tad sievietēm 3 apļi, un visbeidzot vīriešiem 5 apļi. Laika vēl daudz, veicu iesidīšanos – visu distanci 3 apļus. Uz sacensībām pamanu ierodamies vēl VSK Noskrien biedrus, sastapu arī Lieni. Lasīt tālāk.
Agrs sestdienas rīts. Tiek izlikts karogs pie mājas. Paņemta soma un brauciens uz Vīlandi var sākties. Juglas Staoil tiek sagaidīts auto, kur jau līksmi iekšā sēž Kampars un Co. Pie Vaidavas tiek uzņemts vēl viens pasažieris un tagad gan aidā prom. Tad Valmieras aplis, Rūjiena, Latvijas/Igaunijas robeža un esam klāt.
Daugavas stadiona reģistrācijas telpā es, Krishjohn, ar Aivaru ieradāmies nedaudz agrāk kā stundu pirms startiem. Es teiktu, ka pavisam laicīgi vai pat priekšlaicīgi, bet tās jau ir vārdu spēles. Satikām tur vēl vienu Aivaru, šo gan ar numuru „703”. Aivars piereģistrējās, es nē. Pārmijuši pāris pļāpas par to, ko vīriešu cilvēki parasti runā pirms starta, pašķīrāmies – Aivars (bez koda), kurš jau bija apvilcis jaunākos sporta svārkus, devās sildīties mašīnā, Aivars (ar kodu) – pārģērbties uz blakus ģērbtuvēm, bet es (bez koda un bez sporta svārkiem) – apskatīt pašu Daugavas stadionu. Lasīt tālāk.