5km – 18:37.
Iepriekšējais pr bija LSC mačos Mežaparkā 2009. gadā 19:11.
Vēl iepriekšējā vakarā rakstīju tviterī, ka šaubos par braukšanu. No Liepājas neviens cits negribēja/nevarēja braukt. Piemetu, ka ar 8:30 izbraukšanu varētu tikt laikā, tā arī sanāca. Caur benzīntanku, riņķojot pa remontēto Bausku un Jelgavu. Ceļa biedrs – stopētājs puisis, kam šogad palicis 18 gadu un augustā aizstopējis 10 dienās līdz okeānam Portugālē un atpakaļ.
Ceļā zvana Mošķis, kam šodien jāstrādā. Saku, ka man nav neviena jelgavspuses skrējēja tel.nr., dabonu Milddu. Sazvanos un bez ceļu informācijas uzzinu ļoti priecējošu jaunumu – viņas mērķis zem 19:00. Esmu priecīgs, varēsim skriet kopā, ja varēšu turēt tempu. Kaut arī esmu 2 mēnešu trenējies stadionā, pārliecība par saviem spēkiem nav. Par Milddu nez kāpēc man šaubu nav. Vai nu tāpēc, ka īpaši nepiedomāju, vai tāpēc, ka šķiet, ka tik ilgi un tik cītīgi trenējoties taču jāvar izskriet šāds rezultāts, kaut arī specializācija ir uz īsākām distancēm.
11:30 esmu klāt, starts 12:00. Tātad laiks pietiek apsveicināties, piereģistrēties, pārģerbties un iesildīties. No iesildīšanās laiku atņēma oficiālās uzrunas. Sauc mani par trako, ka dēļ 5 km braucu uz Ozolniekiem, skaidroju, ka pusmaratonā visdrīzāk netikšu, tāpēc apciemot ozolniekus gribējās. Un ka ir cerība labot pr. Otrs mērķis iekabināt OreMan, kurš nesen laboja savu 5k rezultātu un ierakstījās Sub 19 rindās. Precīzi neatceros, bet likās, ka ir ap 18:49.
Tātad klausamies kādas būs starta komandas: “uzmanību” (aušīgākie jau domā, ka tūlīt dos startu) un… “svilpe”.
Pēc pirmajiem metriem simts, divsimts Milddas pulsometrs rāda ka temps pārāk augsts (3:25/km), tāpēc samazinam vidējais priekš 18:59 derētu 3:45/km, tad būtu ar rezervīti. Pirmos divus km jau noskriet šādā tempā nav problēmas. Pēc garās taisnes pagrieziens pa kreisi, Mildda ņem iekšmalu man priekšā un nedaudz paātrinās. Izņemu līkumu un savācu spēkus noķert. Aizskrienam garām Ainīc. Elpa te straujāka, te lēnāka. Visu trasi skatos, ka jāelpo dūšīgi – gan iekšā, gan ārā. Jūtu, ka šeit noder vēdera prese. Laiku pa laikam elpa pāriet straujajā elpā, mēģinu to mainīt.
Meža vidū vēl pēdējo reizi noķeru Milddu un paskrienu blakus, bet šādam tempam tomēr nespēju kājām piegādāt vajadzīgo skābekļa daudzumu. Nākas elpot mierīgāk un ātrums samazinās, atpalieku. Jau no starta ir nolemts sev par mērķi stādīt finišu un nevis kādu konkurentu. To arī atceros grūtajos brīžos. Vēl atceros:” vai tad nu esmu braucis šo gabalu, lai tagad te slinkotu trasē. Kaut kur mežā sāka sāpēt arī nedaudz sirds, bet turpināju skriet un grūtāk nepalika. Jutu arī, ka vēderā ap plaušām sāk sāpēt. Aizdomājos par parādu, ka tas šobrīd droši vien krājas, bet līdz finišam jau palicis vairs kāds 1,5km. Uz mirkli mani apdzen viens no iepriekš apdzītajiem, bet saņemos un atkaroju savu pozīciju, jo domāju, ka no psiholoģiskā viedokļa man būs vieglāk skriet pa priekšu. Iekšmalas abos pagriezienos un jau finiša taisne. Pakausī elpo. Drusku paātrinos, plašāks solis. Tādam kārtīgam finiša spurtam nesaņemos. Kādā brīdī Mildda liekas pat sasniedzamības robežās, bet pasaudzēju sevi, nosargāju izkaroto vietu, finišēju laimīgs :)
Hronometru apturu dažas sekundes pēc finiša, jo jāizvelk vēl no somiņas. Apturu pie 18:41. Vēl īsti nezinu esmu pārspējis OreMan vai ne. Pēcāk, kad rezultāti izlikti, pirms apbalvošanas ieeju internetā un precizēju, esmu noskrējis OreMan. Prieciņš.
Atelpoties vajadzēja kārtīgi, pastrādāts bija labi. Izmetu kūleni, pastaipos. Milddu pārķer žurnāliste, pazūd man no redzes loka, atsildos 2.2 km aplīti ar puikām. Ar Ainīc pēc tam aizbraucam nopeldēties Ozolnieku ezerā. Ko tur slēpt, jau iepriekš bija nodoms, ka forši būtu nopeldēties Ozolnieku ezerā.
Treneris pateica paldies, ka labi pastrādāts. Jautāju Milddai, vai palīdzēja mana līdzās skriešana, teica ka jā, bijis interesanti, ka skrienu te blakām, te aizmugurē.
Apbalvo visas vecuma grupas un vīriešiem un sievietēm absolūtā vērtējumā 6 ātrākos. Esmu 10. starp vīriešiem. Domāju, cik labs, veselīgo dzīves veidu veicinošs pasākums. Svarīgs faktors ir bāze, t.i. telpas, ģērbtuves, zāle, trase un cilvēki – organizatori, un tad protams arī dalībnieki. Domāju par Liepāju.
Ir tas gods vest mājās treneri, kas uztrenējis gan vīru, gan sievu uzvarētājus šodien. Tā uzzinu kā tautā sauc jauno gājeju tiltu. Rāviņa līkais. Es kā puika no laukiem uzreiz nesapratu, kad man paskaidroja, smējos jo stiprāk.
Students pie šī tilta ir mana mīļākā skulptūra/piemineklis, kas nu viņš skaitās.
Ir vakars vēls, un lietus līst, pa Jelgavu kāds students klīst…
http://www.jelgava.lv/aktuali/lv/aktualitate/sviniga-pasakuma-atklas-jelgavas-student/
km 
-