VSK Noskrien

G2E ir tipisks taku skrējiens. Plakans. Ar vienu noskrējienu (startā no kalna-kalniņa) un vienu kāpumu distances vidū.

Tas ir skotu skrējiens ar visām no tā izrietošām sekām:
1. viņi nemāk runāt angliski (mūsu izpratnē);
2. viņi nepazīst termometru – es skrēju ar 2 garajiem krekliem (termo un pabiezs sporta), atšķirībā no pāris skotiem, kas skrēja bezroku krekliņā un, protams, šortos;
3. viņi skrien gar kanāla malu, atšķirībā no latviešiem, kas skrien gar šoseju.

Union kanāls nav ne upe, ne kanāls mūsu tradicionālā izpratnē. Tas ir tradicionāls skotu kanāls. Mēs būvējam tiltus, lai ceļš varētu šķērsot upi. Distancē arī bija daudz tiltu – lai kanāls varētu šķērsot ceļu (tiesa, bija daži tradicionālie tilti pāri kanālam). Mums upes tek pa ieleju, zemākām vietām. Skotiem kanāls (pārsvarā) tek pa uzbēruma augšu (abās pusēs dambji) – skats skrienot kā pa kalna kori.

Pievienoju pāris bildes, paņemtas no interneta.

Lielākie šoka momenti – kanāls šķērso strauju upi (pa tiltu) vai 6 joslu maģistrāli (pa tiltu).

Takas segums – 40% smalku akmentiņu sapresēts asfalts, dažviet betona bruģītis, 50% dažādas kvalitātes noblietēta plakana taka (ar akmentiņiem, peļķēm un dažviet slīdīgiem dubļiem). Dubļi gan nelieli – čības paliek netīras, bet pēdas sausas. Starp peļķēm var izlaipot.

Laiks tipiski skotisks – pirmās 6 stundas nomācies, bet nelīst, pēc tam drusku līst, vēlāk stipri līst, pierimst, atkal līst. Kad finišēju, lija stipri.

Par manu skrējienu. Nosolījos sev skriet mierīgi. Nesanāca. Kāpēc skriet lēnām, ja ir spēks skriet ātrāk. Līdz 35. kilometram skrēju vienmērīgi ātri (no 10. līdz 35. kilometram apdzinu 19 skrējējus). Pēc 35. kilometra (otrais kontrolpunkts) uztaisīju 5 min pauzi. Sapratu, ka esmu piekusis. Sāku skriet 30 s/km lēnāk. Pēc 50. kilometra noplīsu – sāku iet-skriet (300m eju, 2.7km skrienu). Mani apdzen skrējēji, es apdzenu skrējējus. Pēc 60. kilometra attiecība mainās jau uz 400m eju – 1600m skrienu. Arvien biežāk es apdzenu kādu grupiņu, mani apdzen, jo lielai daļai mana tempa skrējēju līdzīga iet-skriet taktika, tikai intervāli dažādi. Beigās jau pāreju uz intervāliem 500m iet-1000m skriet. Pāris kilometrus pirms finiša nolemju finišēt svaigs ar prieku, tāpēc mani pēdējā jūdzē apdzen vairāki skrējēji (es raiti soļoju). Pēdējos 200 metros uztaisu šovu ar nedaudzo skatītāju uzkurināšanu un dubulto finišu (finišēju divreiz, lai prieks gan man, gan skatītājiem būtu lielāks).

Secinājumi – tiem, kam patīk skriet ilgi, ar baudu, kam patīk skriet pa meža takām vai lauku ceļiem, bet nepatīk kalni un džungļi, obligāti jāizbauda šis skrējiens. Atmosfēra fantastiska. Satiktie cilvēki (skrējēji, kas savā nodabā paskrien pretī gar kanālu, vai vienkārši staigā) novēl veiksmi un izdošanos.

Piezīme. Aivars703 baudīja skotu kanālu distanci 10:43:55. Citi latvieši gan finišēja pirms viņa, izcīnot uzvaru, gan apmierinājās ar lielāko daļu trases.  Rezultāti